Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Lejas Kujauguļi atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, netālu no Cesvaines.
- Tur kopš šī pavasara dzīvo jauns pāris – Lāsma un Dainis Koki. Lāsma ir interjera dizainere savā uzņēmumā, bet Dainis – eksporta projektu vadītājs ar koku un būvniecību saistītos uzņēmumos. Īpašums iegādāts tikai pirms gada.
- Sirdī medniece, taču realitātē piena cīsiņš – sešus gadus vecā sunīte Zuze.
- Blakus vairāk nekā 100 gadu senai, lielai guļbaļķu mājai tapis mazs koka karkasa namiņš, turpat arī – glābjami akmens mūra kūts pamati.
- Tiek apsaimniekoti 6,5 hektāri zemes.
- Seko Instagram profilam @lauku.pieraksti.
Kā atklājusi Lāsma, Lejas Kujauguļi ir 19. gadsimta beigās veidota vecsaimniecība. Paprāvs zemesgabals – 43 hektāri – savulaik iegūts no muižas, un neparastais nosaukums cēlies no netālu esošās upes Kujas. Ap 200 kvadrātmetru lielā guļbūve gan ir jaunāka, būvēta 20. gadsimta 20. gados. To cēlis Kārlis Markavs, kurš saimniecību mantojis no tēva. Lielās kūts mūros iegravēts 1914. gads un iniciāļi KM, kas, visticamāk, iezīmē Kārļa saimniekošanas sākumu šajā vietā.
Citi lasa
«Mājas jumta plakne ir 380 kvadrātmetru liela, tā nomaiņa vien ir milzīga investīcija. Ņemot vērā pašreizējo būvmateriālu cenu pieaugumu, šobrīd redzam māju kā dārza dizaina elementu. Pamazām atklājot ēku, iegūtos materiālus izmantojam otrreiz,» teic Dainis. Tā no vecajiem, nevajadzīgajiem kokmateriāliem izveidotas dārza apdobītes, vecās mājas rietumu fasādes dēļi pārlikti mazajai mājai. Jaunieši vairāk strādā, kā paši saka, pie vides atkarošanas – pagalmā noņemta sega vecas kūlas veidolā, izzāģēti krūmi, no Cēsu pils savestas viduslaiku vēsturiskās sēklas, ierīkotas dobes, un pašu spēkiem pērn izaudzēts viss iespējamais, tostarp kartupeļi, burkāni, bietes, arī tomāti un gurķi. «Ir tāda pieeja – pirmajā gadā pēc īpašuma nopirkšanas netrako un negriez ābeles, vispirms pavēro, kas tur aug. Mēs tā arī darījām,» skaidro Lāsma.
Izbaudīt procesu
Dainis un Lāsma, pirms gada sākot šeit darboties, jau uzkrājuši pieredzi, kā nedarīt. Pašā sākumā atjaunošanai klāt ķērušies pamatīgi un sevi nesaudzējot, tikai dienas beigās attopoties, ka neko lāgā nav ēduši un vasaras saulē un vējā apdeguši, jo nav bijis vaļas uzlikt aizsargkrēmu. Sapratuši, ka vairāk padarāms un arī mierīgāk ir strādājot divatā, talkās jāuzņemas atbildība par talcinieku labsajūtu, vēderu, turklāt ne vienmēr izdodas kopīgi iesākto novest līdz galam.
Šis nav saimnieku pirmais atjaunojamais īpašums – iepriekš pašu spēkiem izremontēts un dizainiski iekārtots dzīvoklis Cēsīs, kas nu priecē tā jaunos iemītniekus. «Mēs nepieķeramies vietām un izbaudām procesu. Ir cilvēki, kas uzreiz zina, ka veidos ģimenes ligzdiņu, rādot bērniem dzīvi laukos. Tā nav mūsu filozofija, varbūt pēc pieciem gadiem kādam citam atdosim. Īpašumi nav paaudžu paaudzēs jāpārņem,» nosaka Dainis.
«Es esmu lauku bērns, bērnību pavadīju Latgales laukos pie upes. Taču Dainis ir īsts pilsētas puika, uzaudzis Cēsīs. Mums gribējās laukus, bet šķita, ka tas nav iespējams. Nevis tā, ka nevarējām to atļauties, bet likās, ka tas ir kaut kas, ko mēs nedarām,» atklāj jaunā saimniece. «Man patika skatīties vecas mājas, bijām vairākas apskatīt – Saulkrastos, vienu Inešos. Tā bija nojaucama, bet kaut kā aizrunājāmies līdz šai mājai. Lauku viensētu entuziasti no nekustamo īpašumu aģentūras Jumis parādīja bildes – mūs uzrunāja šīs mājas spāru gali, kādi līdzīgi ir netālu esošajā Cesvaines pilī, iekšā veco ķieģeļu grīda un senās koka trepes uz otro stāvu,» teic Dainis.
Eksperimenti ar apkuri
Dainis līdz šim visu mūžu dzīvojis dzīvoklī, gribējies pašam kaut ko uzbūvēt, un tas arī bijis viens no iemesliem, kādēļ nolemts būvēt mazo māju. Tā ir siltināta koka karkasa būve, kurā pēc iespējas tiek izmantoti otrreizējās pārstrādes materiāli. Šeit Dainis eksperimentē ar apkures veidiem – pamatā ir malkas kamīnkrāsns, taču ir ieviests arī gaisa siltumsūknis. Tāpat arī rekuperators un ventilācijas iekārta ar māla filtru. Šajā pavasarī, lai motivētu sevi vairāk kustēties un padarīt, no Cēsu dzīvokļa pārcēlušies uz mazo lauku mājiņu pavisam. «Mums šī ir kā trenažieru zāle dabā. Protams, dzīve pilsētā ir vienkāršāka – aizej uz treniņu, kafejnīcu. Tāpēc šie lauki ir mūsu eksperiments – lai pārlauztu slinkumu un nekā nedarīšanu,» smej Dainis.
Bez stresa
Ērtāk bijis uzbūvēt mazo mājiņu dzīvošanai, lai lēnām un pamatīgi atjaunotu lielo māju. Bez stresa, tā, lai var sākt un mierīgi pabeigt iesāktos darbus. Piemēram, ja ņem ārā grīdu, tad visā mājā. Lāsmai un Dainim rūp vēsture, viņi novērtē veco saimniecību, bet saprot, ka nav iespējams saglabāt visu. Un nākas secināt, ka laiks un līdz ar to arī māja iet uz priekšu – nāk jaunas būvniecības un interjera lietas. Viņi plāno atstāt visu veco, kas mājai piešķir raksturu, bet neizslēdz, ka šajā mājā tiks salikti plastmasas logi, jo to ēkā ir tik daudz, ka, liekot koka, būs sajūta, ka te ir naudas kapi. «Te nav muzejs, kur visu vajag saglabāt. Gribam ar pašu darbu, lēnām, nedaudz čubinot un mazāk tērējot, šo vietu attīstīt,» saka jaunie saimnieki.
«Viena pieeja ir visu ieguldīt mājas atjaunošanā, bet tai pašā laikā nav skaistas vietas, kur apsēsties un pabūt. Labāk sākt ar mūrīšu nojaukšanu un no ķieģeļiem uztaisīt siltumnīcai skaistas apmalītes nekā ieguldīt visus spēkus lielās mājas atjaunošanā un divatā dzīvot 200 kvadrātmetros, kamēr apkārt viss nekopts,» noteic Lāsma.
Šīs vasaras plānos ir turpināt darbu pie teritorijas, dārza un atgūt dabiskās pļavas. Iekonservēt akmens mūrus tā, lai tie nebrūk tālāk. Kā arī ierīkot spici ūdens ieguvei. Mazajā mājiņā ērtākai dzīvošanai jāpabeidz piebūve, kur tiks ierīkots sanitārās tehnikas mezgls. Paredzēts arī iztīrīt lielās mājas otro stāvu, lai ēka kļūtu vieglāka un varētu ķerties pie pirmo baļķu konstrukcijas novērtēšanas, mājas pacelšanas un bojāto baļķu nomaiņas.
LIELISKI INSTRUMENTI PLĀNOTO DARBU VEIKŠANAI
1. Starp vecajā mājā esošajiem baļķiem ir sūnas, taču saimnieki grib starpas aizpildīt ar speciālu guļbūves hermētiķi. Kā vienkārši un ātri iepildīt šo masu?
Šeit piemērotākais instruments būs akumulatora silikona pistole DCG180REAX, kurai ir 3 darbības varianti: var izmantot 300 ml standarta kārtridžus; var uzlikt pāreju tā saukto hermētiķu desu (600 ml ) izmantošanai; var arī iesūkt mastiku no spaiņa. Instruments ir aprīkots ar apgriezienu regulāciju, kas ļauj mainīt mastikas līniju platumus un strādāt precīzāk un akurātāk. Šis vieglais un kompaktais instruments ir ideāli piemērots šuvju aizpildīšanai un līmēšanas darbiem.
2. Guļbūves detaļu labošanai būs nepieciešami instrumenti lielāku un mazāku koka gabalu protezēšanai. Kādi instrumenti noderētu šim darbam?
Guļbūves detaļu protezēšanai piemērotākais instruments būs akumulatora ķēžu zāģis DUC254C. Viegls, ērts un vienkārši manevrējams zāģis, kas aprīkots ar šauru bezzvaigznes 10 collu sliedi, kura nodrošina, ka var strādāt ar zāģa galu, to neuzkarsējot. Labi noder arī kādai mākslinieciskai izpausmei, piemēram, dārza skulptūru veidošanai.
3. Plānots turpināt pļavas un meža attīrīšanas darbus, kur jāpārvadā izcirstie krūmi un nelieli koka bluķi. Ir pašpiedziņas pļaujmašīnas, varbūt varat piedāvāt līdzīgā veidā lietojamu kādu kravas pārvietošanai paredzētu iekārtu?
Dažādu kravu izvešanai piemērotākais instruments būs akumulatora pašgājēja ķerra DCU180, kas aprīkota ar diviem ātruma režīmiem: 0–3,5 km/h un 0–1,5 km/h. Piederumu klāstā ietilpst metāla bļoda un cauruļveida rāmja platforma. Tā ar vienu akumulatoru var nobraukt līdz 3,5 km, un maksimālā kravnesība ir 130 kg, turklāt tā spēj uzbraukt 12 grādu slīpumā. Ideāli piemērota gan lauksaimniecībā, gan celtniecībā. Iecienīta biškopjiem, jo kravas kaste ir labā darba augstumā, veicot stropu apkopi vai arī tos pārvietojot.
PALĪDZAM NOSKAIDROT!
Ņemot vērā, ka šeit ir lauki, neredzu ceļa izbūvē integrētu bruģi. Tas būtu arī dārgs risinājums. No apkārtējiem karjeriem ir jāmēģina dabūt granti ar frakcijā rupjākiem akmeņiem. Uzberot tos braucamajā daļā, tie integrēsies ar zāli – aizaugs kopā ar zālienu, un to varēs pļaut ar trimmeri vai pļaujmašīnu. Ar laiku būs redzams tikai iebraukts ceļš, nevis grants. Grants labi infiltrē ūdeni. Sākumā iesaku paeksperimentēt, ar māksliniecisku pieeju ielikt granti nedaudz iebraucamā ceļa galā vai tikai iebrauktajās rievās. Akmentiņus var bērt virsū uz esošā ceļa – šajā gadījumā nav vajadzības neko norakt.
Arī auto novietnei iesaku izmantot resursus, kas ir soļa attālumā no mājas. Šajā gadījumā var izmantot šķeltos akmeņus, kas izdrupuši no akmens mūra pamatiem. Ar tiem var veidot interesantas virsmas, iezīmēt līnijas, kur mašīnai iebraukt, nav obligāti jānoklāj viss laukums. Var miksēt ar to pašu ceļam izmantojamo granti. Veidošanas procesu varētu saukt par ilgtspējīgu brīvā laika mākslu.
Arī taciņas iesaku veidot no lielākiem un mazākiem laukakmeņiem, kas atrodami pie katras lauku mājas vai mežmalā. Tās var veidot, izrokot daļu augsnes, kur paredzēts ievietot akmeņus, un, radoši improvizējot, tos izkārtot. Ja apakšā tiks ieklāts ģeotekstils, zāle cauri neaugs, taču skaisti izskatās arī ar zāli apaudzis akmens celiņš, kuru var glīti izpļaut. Gan jāņem vērā, ka uz leju vedošas akmens takas būs slidenas.
Variācijai, ja gadījumā tiek jaukta kāda veca krāsns vai mūrītis, iegūtos ķieģeļus var izmantot seguma veidošanā un padarīt vidi interesantu.
