• Šobrīd

    weather img

    Rīga +27°C Skaidrs, D vējš, 3.6 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Lauku māja pilsētniekiem – lai dārzs kaulus nelauž!

    Māja
    Gunta Šenberga
    26. jūnijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: no Galantus un Ievas Liepiņas personiskā arhīva
    Kā rīdziniekiem iekārtot dārzu pie savām lauku mājām, lai būtu tam mazāk jākalpo un vairāk laika atliktu priekam. Iesaka dārzu mākslas uzņēmuma Galantus saimnieks dārznieks ANSIS BIRZNIEKS un ainavu arhitekts MĀRTIŅŠ RŪTENBERGS.

    Liepiņu ģimene ir rīdzinieki. Par māju laukos, kur svaigs gaiss un plašums, viņi aizdomājās, kad piedzima vecākā meita. Īpašumu nopirka pirms vairāk nekā desmit gadiem. Uzcēla māju un, protams, arī iekopa dārzu. Tā kā turpat netālu bija Blīdenes stādu audzētava, atrada dārzam arvien jaunus un jaunus papildinājumus. Savāca veselu peoniju, flokšu, rožu kolekciju. Nu, un kā tad laukos bez augļu kociņiem un ogulāju krūmiem. Tas viss bija jāravē un jākopj, zāle jāpļauj.

    Ar laiku pamanīja, ka visas sestdienas un svētdienas paiet, strādājot dārzā. Tas, protams, ir svaigā gaisā un plašumā, tomēr nebija gluži tā, kā viņi bija sapņojuši. Kas zina, kā viss risinātos tālāk, ja talkā nenāktu nejaušība. Pavisam cita iemesla dēļ dārza saimniece Ieva satika Ansi, ko pazina no abu kopējās bērnības Alūksnes pusē. Tā nu dārzs pirms nepilniem diviem gadiem – no 2019. gada vasaras vidus līdz rudenim – piedzīvoja pamatīgas pārvērtības. Ne tikai izskata ziņā. Ieva īpaši novērtē to, ka viņai beidzot atkal ir brīvs laiks.

    Lai dārzs spēj pastāvēt pats

    Ansis: «Šī ir lauku māja pilsētniekiem, turklāt aizņemtiem pilsētniekiem.

    Lai gan saimnieki ļoti mīl puķes, tomēr mūsu galvenais uzdevums bija panākt, lai viņiem nevajadzētu vergot dārzam, bet tas spētu pastāvēt pats.

    Nosacīti, protams, jo pasaulē nav tāda dārza, kuram vispār nevajadzētu pielikt roku. Tomēr izdarīt tā, lai visas brīvdienas nebūtu jāpavada, pļaujot zāli, un arī pēc mēnesi ilgas prombūtnes dārzs neizskatītos pamests, ir iespējams.» To nodrošina trīs svarīgākās lietas.

    • Pārplānošana. Piemēram, šur un tur izkaisītās nelielās puķu dobes, atsevišķi zālienā iestādītie rožu krūmi un peoniju ceri tiek savākti vienkopus lielākās dobēs. Sakārtots celiņu tīkls, zāliena laukumi. Padomāts par atpūtas vietām, skatiem no dārza uz apkārtējo ainavu.
    • Automātiskā laistīšana. Lai dārzs izskatītos labi, pietiekamam mitrumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Savukārt to, lai nevajadzētu tērēt laiku laistīšanai un laistot pat nevajadzētu atrasties dārza tuvumā, nodrošina automātiskā laistīšanas sistēma.
    • Robots zāles pļaušanai. Spēj darboties vispār bez cilvēka klātbūtnes un uzturēt zālienu noteiktajā garumā kaut visu vasaru. Vajadzīga tikai vieta, kur pieslēgties elektrībai un uzlādēt akumulatoru.

    Vērts pārbaudīt dabā

    Dārzs ir diezgan liels – aptuveni 8000 kvadrātmetru –, un tam ir divas daļas. Senākā un krāšņākā daļa ar puķu dobēm, kas tikai pārveidota, ir 2300 kvadrātmetru. Pārējais – pilnīgi no jauna veidotā jeb parka daļa ap dīķi – ar koku stādījumiem.

    Kad, uzklausot saimnieku vēlmes, bija tapis projekts un plāns, visus svarīgākos elementus – celiņus, puķu dobes – iezīmēja dabā ar armatūras stieņiem un norobežojošām lentēm. Saimnieki ar plānu rokā varēja izstaigāt dārzu, iejusties. Ja kaut kas īsti nepatīk, šajā laikā vēl nesāpīgi var veikt izmaiņas – nobīdīt kādu celiņu no iezīmētās vietas vai mainīt dobju platumu. Piemēram, veidot platākas tālākās puķu dobes, lai, skatoties no mājas, tās būtu labāk pamanāmas.

    Savukārt plānoto koku un krūmu vietā vērts vispirms iespraust mietu vai lūgt nostāties cilvēkam un paskatīties, ko aizsegs lapotne, kad tie būs paaugušies.

    Varbūt koki jāpabīda kādu metru uz vienu vai otru pusi, lai piesegtu kaimiņu māju vai, gluži otrādi, nebūtu priekšā skaistākajam ozolam tālu tīruma vidū. Protams, jāiedarbina arī iztēle, lai iedomātos, kā izskatīsies, kad slotaskātam būs izauguši zari un saplaukušas lapas.

    Vietās, kur paredzēts stādīt kokus, iesprausti mietiņi.
    Vietās, kur paredzēts stādīt kokus, iesprausti mietiņi.

    Šādi vērts rīkoties arī tad, ja dārzu iecerērs pārveidot pašu spēkiem. Vispirms iezīmēt ieceres dabā un pārbaudīt, kā tās izskatās un kādas izjūtas rada. Un tikai tad ķerties pie lāpstas.

    Mūsdienīgas dobes

    Dārza pārkārtošanu sākās ar iebraucamo ceļu un celiņiem. Atjaunoja grants segumu iebraucamā ceļa sākumā, noņēma un par jaunu uzklāja bruģi, izlīdzinot laika gaitā radušos nelīdzenumus. Dažus celiņus paplašināja, jo tie bija pārāk šauri, tikai 60 centimetru, dažus nevajadzīgos noņēma pavisam.

    Piebraucamais ceļš pirms pārvērtībām.
    Piebraucamais ceļš pirms pārvērtībām.

    Iebraucamais ceļš pēc pārvērtībām – bruģa un grants segums atjaunots, iestādīts ceriņu dzīvžogs, kas ar laiku veidos vārtus.
    Iebraucamais ceļš pēc pārvērtībām – bruģa un grants segums atjaunots, iestādīts ceriņu dzīvžogs, kas ar laiku veidos vārtus.

    Saimniekiem jau bija ap 20 peoniju šķirņu, vairāk nekā desmit šķirņu rozes, arī flokši, ziemasteres, dienziedes. Kopumā esošie augi veidoja apmēram piekto daļu no visa stādmateriāla. Mārtiņa uzdevums bija sakārtot klasiskā latviešu lauku dārza puķes laikmetīgos stādījumos. Tuvāk mājai ierīkoja krāšņākās dobes: tieši pie ieejas peoniju kolekcijas dobi, pie terases – dobi, kurā goda vieta atvēlēta rozēm.

    Uz tālākajām dobēm pārvietoti flokši, ziemasteres u. c. Puķu dobes papildinātas ar agastahēm, kaķumētrām, dekoratīvajiem sīpoliem, krastkaņepēm un citām viegli kopjamām ziemcietēm, kā arī ar bagātīgu dekoratīvo graudzāļu klāstu. Iespējams, pašlaik dekoratīvu graudzāļu vietām ir pat par daudz un vajadzēs daļu no tām izņemt, lai vairāk izceltos ziedošās puķes. Dobēm ir vienkāršas, skaidras taisnstūra formas.

    Puķu dobēs gar jauno koka žogu pārstādīti arī ogu krūmi – jāņogas, upenes, ērkšķogas – un rabarberu ceri, kas atradās izkaisīti dažādās dārza vietās. Lai dažas reizes gadā ogulājiem varētu pieiet, kad nepieciešams apgriezt vai nolasīt ogas, ap tiem iestādīts izturīgs, ložņājošs zemsedzes audziņš – pļavas zeltene. Tā labi pacieš bradāšanu, turklāt jūnijā un jūlijā zied dzelteniem ziediem.

    Pavasarī labi redzams gan neparastais koka žogs, gan ogulāju krūmi puķu dobē.
    Pavasarī labi redzams gan neparastais koka žogs, gan ogulāju krūmi puķu dobē.

    Starp ziemcietēm sastādītas pavasara puķes – krokusi, muskares, vizbuļi, tulpes, narcises un citas. Tuvākajās dobēs ap māju liktas viskrāšņākās un košākās sīpolpuķes, piemēram, pildītas tumšsarkanas tulpes, tālākajās dobēs – gaišākas, smalkākas, tādas kā vienkāršās, smaržīgās dzejnieku narcises un meža tulpītes, kas jau vairāk līdzinās savvaļas augiem. Pagājušajā gadā dobes papildinātas ar dažādu šķirņu lilijām, un gan dārznieki, gan saimnieki ļoti gaida vasaru, lai redzētu, kā tās būs iedzīvojušās un ziedēs. Līdzīgi kā citas puķes, arī košāko toņu – bordo, sarkanās – lilijas ir tuvāk mājas ieejai, tālākajās dobēs vairāk dzeltenīgo un balto toņu.

    Profesionāļu izveidotajā stingrajā dārza rāmī tomēr ir gana daudz vietas, kur izpausties arī saimniekiem un iestādīt savas mīļās vasaras puķītes – samtenes un kreses, asteres, saulespuķes un puķzirnīšus.

    Zāliens un puķu pļava

    Zāliens ir sēts no jauna 2019. gada rudenī, un fotogrāfijās var redzēt, cik spēcīgs un zaļš tas bija jau nākamajā vasarā. Teorētiski būtu iespējams tūlītēju efektu panākt, arī ieklājot paklājzālienu. Bet saimnieki gribēja, lai tas izaug dabiski. Turklāt sēt ir arī lētāk. Pļautā zāliena laukumu iezīmē dažus centimetrus zem zemes ierakts kabelis, kas norobežo zonu, kurā darbojas pļaušanas robots, viens no jaudīgākajiem Husqvarna modeļiem. Izvēloties modeli, jāņem vērā ne tikai tas, cik lielu laukumu tas spēj apkopt un cik ilgi strādāt bez akumulatora uzlādes, bet arī iespēju saņemt servisa un remonta pakalpojumus.

    Skaistā kontrastā regulāri pļautam zālienam, par ko rūpējas robots, ir puķu pļava, kurā iesēts speciāls augu maisījums. Šai zāliena daļai augsne jāsagatavo mazāk rūpīgi nekā pļautajam zālienam, jo pļavu puķēm labāk patīk augt pieticīgākos apstākļos. Puķu pļavai ļauj noziedēt, nogatavināt un izkaisīt sēklas, un tikai tad nopļauj ar trimmeri. To dara vasaras otrajā pusē.

    Ja pļaviņa vēl bijusi pazaļa, vislabāk būtu pļāvumu dažas dienas atstāt zemē, lai sakalst un izbirdina sēklas. Iespējams, ka rudenī vajadzēs pļaut vēlreiz, lai pa ziemu nepaliktu garš atāls. Ja pļauj vēlāk rudenī, kad puķes jau sakaltušas, var savākt uzreiz, un iespējams, ka pietiks tikai ar vienu pļaušanas reizi.

    Pa ziemu nenovāktas atstāj arī graudzāļu un ziemciešu dobes, izgriežot tikai tos puķu lakstus, kas kļuvuši mīksti un neglīti. Arī daudzas stingrāka auguma ziemcietes labi izskatās līdz pat pavasarim. Iespējams, mēs tikai vēl īsti neprotam novērtēt, cik skaista ir arī dobes brūnā krāsa. Bet vismaz šajā ziemā, kad smilgu skarās ar saules zaķiem spēlējās sarmas kristāli, to nemaz nebija tik grūti pamanīt. Ziemciešu dobes nopļauj ar trimmeri vai nogriež pavasarī apmēram 10 centimetru augstumā, sargoties traumēt jaunos asnus un pumpurus, un ogulāju krūmus, kas arī aug puķu dobēs.

    Dārza robežas

    Šim dārzam pa perimetru nav žoga. Tā robežas lielākoties ir iezīmētas ar augiem. Pie iebraucamā ceļa robežu rāda ceriņu dzīvžogs. Tas ir tikko stādīts, izmantojot tepat augošā lielā ceriņa atvases, bet ar laiku būs kā vārti uz dārzu. Ziemeļu pusē īpašumu norobežo grava un koki, kas tās nogāzē saauguši un pasargā arī no asajiem ziemeļu vējiem.

    Rietumu pusē skatu uz bijušā kolhoza ražošanas ēkām piesedz un no vējiem pasargā senāk stādītu Kaukāza plūmju rinda. Nākotnē skatu mainīs arī jaunā parka daļa, kur iestādīti vietējai dabai raksturīgi koki – bērzi, egles, kļavas. Tomēr arī mazliet atšķirīgi, jo izvēlētas šķirnes, piemēram, bērzi ar vairākiem stumbriem, kuru stādi vesti no Vācijas. Vienā daļā dārzu norobežo liela auguma dekoratīvo graudzāļu rinda – šī robeža ir mainīga un kādu laiku pilnīgi atvērta, kad vecās zāles pēc ziemas ir nopļautas un jaunas vēl nav izaugušas.

    Un tikai nelielu dārza daļu norobežo impregnēta koka žogs. Apakšējā daļā žoga stabiņi vēl papildus apstrādāti ar piķi, lai būtu izturīgāki un zemē nesapūtu. Stabiņu apakšējā daļa ir piestiprināta pie brusiņas, lai turētos kopā. Augšējā daļā stabiņus savieno horizontāli ieskrūvēts vītņstienis. Nav smagnēju horizontālu šķērskoku, un žogs izskatās viegls un neparasts. Gatavus žoga fragmentus ieraka tranšejā un savienoja. Žogs ir vietējā galdniekmeistara Ulda Šampiņa darbs, un viņš diezgan pamatīgi nopūlējās, lai to izgatavotu, stāsta saimniece. Gar koka žogu izvietota dobe ar ogulājiem, un aiz tā atrodas neliels sakņu dārziņš.

    Labsajūtai – dārza apgaismojums

    Mūsu platuma grādos tumšo stundu tomēr ir ļoti daudz, un, lai cik skaists būtu dārzs, vakarā aiz loga redzama tikai tumša bilde. Dārzā uz zemes izvietoti nelielie prožektori ļauj no istabas omulības arī garajos rudens un ziemas vakaros saskatīt koku un lielāku krūmu siluetus.

    Kā samazināt izmaksas?

    Kā jau nojaušat, šāds dārzs nevar būt lēts. Tā projekts un ierīkošana izmaksā vairākus desmitus tūkstošu eiro. Ietaupīt būtu iespējams:

    • samazinot teritoriju un stādījumu apjomu;
    • atsakoties no kādām ekstrām, piemēram, apgaismojuma vai automātiskās laistīšanas, vai pļaušanas robota. Taču tad būtu arī mazāk ērtību, proti, tā, kā dēļ pārvērtības tika sāktas;
    • sadalot projektu posmos un realizējot ilgāku laiku. Taču tas samazina tikai kārtējās, nevis kopējās izmaksas, turklāt ilgāku laiku jādzīvo būvlaukumā.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+