• Šobrīd

    weather img

    Rīga +26°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Laiks savai siltumnīcai!

    Siltumnīca
    Gunta Šenberga
    15. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons, Shutterstock, no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva un publicitātes materiāliem
    Lai gan šķiet, ka siltumnīcā visiem viss jau sen aug un tikai tev vien ne, nav tik traki – uz tomātu stādīšanas laiku, kas parasti sākas tikai maija vidū, siltumnīcu var gan nopirkt, gan uzcelt saviem spēkiem.

    Tas gan skaidrs – jo siltumnūca lielāka, jo labāk. Protams, izmērs jāsamēro ar ģimenes vajadzībām – cik daudz gribas izaudzēt – un maciņa biezumu – cik daudz naudas gribēsi siltumnīcai tērēt. Tomēr ņem vērā – jo lielāks siltumnīcas tilpums, jo plašāka un augstāka tā ir, jo stabilāks tajā būs mikroklimats, jo labāk tā spēs pretoties diennakts temperatūras svārstībām. Dienas saulē tā tik ļoti neuzkarsīs, vēsajās naktīs neatdzisīs un attiecīgi – augi tajā labāk jutīsies un labāk arī ražos.

    Turklāt arī modernās gurķu un tomātu šķirnes var izaugt ļoti garas un zemā būdiņā tām nebūs, kur stiepties. Augstākā siltumnīcā var arī veidot augstākas dobes vai galdus, un, augus kopjot, nebūs zemu jāliecas.

    Kas jāņem vērā, pērkot un ceļot siltumnīcu:

    • Vajadzīgi logi. Noteikti nepērc un arī necel siltumnīcu, kurai ir tikai vienas durvis un nekādu citu vēdināšanas iespēju. Pat vismazākajai siltumnīcai vajadzīgas durvis vai vismaz logs arī pretējā galā. Jo siltumnīca lielāka, jo vairāk logu vajag – arī siltumnīcas sānos. Turklāt labi būtu, ja tie izkārtoti pamīšus – kur vienā pusē logs ir, otrā nav, lai vējš neskrien taisni cauri, atstājot pārējo siltumnīcas daļu nevēdinātu.

      Vislabāk, ja logi ir arī siltumnīcas jumtā, jo tieši jumta korē sakrājas karstais gaiss un kā smacējoša cepure spiež uz augiem. Jumta logus iespējams aprīkot arī ar mehānismu, kas noteiktā temperatūrā tos atver automātiski.
    • Ja pērc polikarbonāta siltumnīcu, tad labāk arku, nevis šķūnīti. Kad mūsu veikalos tikko parādījās šķūnīša tipa polikarbonāta siltumnīcas, pirmajās sniegotajās ziemas tās daudziem sabruka. Pēdējos gados gan laikapstākļi mūs ir saudzējuši, taču zem sniega smaguma izturīgākas tomēr ir apaļīgās siltumnīcas. No tām sniegs arī noslīd labāk nekā no kantainajām. Lai gan – sniegs no siltumnīcas ir jātīra!

      Arka ir labāka par šķūnīti arī tajā ziņā, ka to pa perimetru var pārklāt ar vienu garu polikarbonāta loksni. Attiecīgi – ja loksne nav jāgriež, nav jāveido savienojuma vietas, ir mazāk iespēju, ka polikarbonāta šūnās iekļūs ūdens un sāks augt aļģes, kas mazina gaismas caurlaidību, – tās iztīrīt nav iespējams.
    • Ja vari atļauties, izvēlies biezāku polikarbonātu. Profesionāliem dārzkopjiem siltumnīcas būvē no 10 mm bieza polikarbonāta, un tās pat bez papildu apkures ir siltākas nekā plēves siltumnīcas, tātad darbus tur var sākt agrāk un beigt vēlāk, tā pagarinot sezonu. Veikalā nopērkamajām visbiežāk ir 4 milimetru biezs polikarbonāts. Iespējams nopirkt arī 6, 8 un 10 mm biezu, taču tas, protams, ir dārgāks.
    • Meklē pietiekami izturīgu karkasu. Ja jau tā, kas veikalā nolikta paraugam, gāžas kopā, diez vai dabā būs izturīgāka. Tomēr siltumnīcai nav jābūt arī tik monolītai būvei kā cietoksnis. Lielākais, kas tai jāiztur, – pie konstrukcijām atsieto gurķu un tomātu un uzsnigušā sniega svars. Ja dzīvo siltumnīcai blakus un sniegu, kad vien vajadzēs, varēsi notīrīt, vari ņemt vieglāku, tas būs arī lētāk.

      Ja ziemā siltumnīca būs laukos, bet pats pilsētā, tad izvēlies ar masīvāku, stabilāku karkasu. Turklāt svarīgs ir ne tikai caurules vai latas resnums, bet arī – ar ko tā apstrādāta, lai nesāktu rūsēt vai pūt, cik bieži izvietotas ribas.
    • Neaizmirsti pamatus. Neapkurināmai plēves siltumnīcai, protams, nav obligāti betonēti pamati. Tomēr kaut kas pamatiem līdzīgs vajadzīgs ir – gan lai karkass nesaskartos ar zemi, koks nepūtu un metāls nerūsētu, gan lai siltumnīcu noenkurotu vietā un vējš to neaizpūstu. Pamatu un enkura konstrukcijas dažviet var nopirkt kopā ar siltumnīcu. Ja ne, par to jāparūpējas pašam – izmantojot koka brusas, betona blokus, ķieģeļus un tml.
    • Novērtē, cik sarežģīta būs montāža. Pat ja tajā nav nekā sarežģīta, tikai jāieskrūvē vairāki simti skrūvīšu, tas var kļūt apgrūtinoši. Bet, ja tāda tamborēšana patīk, kāpēc ne? Piemēram, polikarbonāta loksnes pie karkasa var gan skrūvēt, gan piestiprināt ar īpašu lenti, ko spriego tikai ar vienu skrūvi katrā galā. Armētās plēves siltumnīcu pie karkasa stiprina ar līplentēm, tāpēc to rudenī var viegli noņemt un pavasarī uzlikt atpakaļ.
    • Samontē pareizi. Nopirkt – tas vēl nav viss! Plēves siltumnīcu būtu prātīgi montēt tikai noteiktos laika apstākļos – 10–18 grādu siltā dienā. Plēve jāuzvelk stingri, taču nedeformējot. Pārāk aukstā laikā klāta plēve siltumā izpletīsies un plandīsies kā bura. Savukārt, montējot polikarbonātu, vissvarīgākais ir sausums. Traucē pat ūdens tvaiki pēc tikko nolijuša lietus, kas iekļūst polikarbonāta šūnās.

    Svarīgākais par siltumnīcu plēvi:

    • Gaismas caurlaidība ir viens no galvenajiem parametriem. Ja nepietiks gaismas, augi neaugs. Lielākajai daļai mūsdienu siltumnīcu plēvju gaismas caurlaidība ir ap 95 procentiem. Citur pasaulē pat pieņemts nomainīt arī ilgspēlējošās plēves, kas fiziski vēl nav bojātas un varētu kalpot vairākus gadus, – jo mazinājusies to gaismas caurlaidība. Vislabākā gaismas caurlaidība ir bezkrāsainajām jeb baltajām plēvēm.
    • UV (ultravioletā starojuma) stabilizācijas pakāpe. Piemēram, apzīmējums UV 10 uz plēves marķējuma liecina, ka saulē izturēs un nesāks sadalīties desmit sezonas, UV 5 – piecas sezonas. Izturība pret ultravioleto starojumu ir pati svarīgākā īpašība, kuras dēļ nedrīkst siltumnīcai pirkt celtniecības vai iesaiņojuma plēvi, ko varbūt par ļoti pievilcīgu cenu var dabūt kādā tirgus būdiņā. Saulē tā, iespējams, sāks drupt un sadalīsies jau pirmās vasaras vidū.
    • EVA – šie trīs burti apliecina, ka polietilēna plēvei pievienota etilvinilacetāta piedeva, kas nodrošina mehānisko izturību, kā arī izturību salā – pat lielos mīnusos plēve saglabās elastīgumu, nelūzīs un netraumēsies.
    • AD – pretpilēšanas (angļu valodā Anti-Drip) apstrāde. Nodrošina, ka kondensāts, kas veidojas siltumnīcas iekšpusē, nekrīt uz augiem, bet pilieni noripo pa plēvi līdz siltumnīcas sienām un tālāk līdz zemei. Diemžēl jārēķinās ar to, ka pāris gados šis efekts zūd. Tā kā plēvei pret pilēšanu apstrādāta tikai viena puse – tā, kas atradīsies siltumnīcas iekšpusē –, ir ļoti svarīgi zināt, kura tā ir, lai nejauši neuzklātu plēvi otrādi, jo ārpusē no tā nav nekādas jēgas. Tādēļ nevajag smieties par uzrakstu Iekšpuse uz plēves, bet ievērot to. Un, ja šāda uzraksta nav, bet AD solījums ir, jālūdz pārdevējam noskaidrot, kurā plēves pusē tas ir.

    Esi radošs – uzcel pats!

    Siltumnīca ar vienpadsmit stūriem

    Šo neparasto siltumnīcu uzcēlis JĀNIS TARLAPS Kolkā. Varbūt vēl kādu tā iedvesmo radoši un praktiski izmantot vecos logus, kas glabājas kaut kur bēniņos vai šķūnītī.

    Ikdienā Tarlapu ģimene – Jānis un Māra ar pusaugu meitām Olīviju un Aleksandru – mīt dzīvoklī Rojā. Savukārt siltumnīcu Jānis uzcēlis Kolkā, mammas mājas dārzā, un tā kalpo jau sesto gadu. Tā kā Jāņa ikdienas darbs ir saistīts ar celtniecību, arī siltumnīcu viņš būvējis itin pamatīgu.

    No vecajiem koka logiem

    Galvenais siltumnīcas materiāls ir logi, kas šai pašai mantotajai mājai izgatavoti deviņdesmitajos gados. Logi ir dubulti, koka rāmjos, verami uz iekšpusi. Daļa logu tika iebūvēti mājā, daļa tā arī palika nelietoti. Kad pirms dažiem gadiem logus mainīja vēlreiz, Jānim bija žēl tos vienkārši izmest.

    Cik siltumnīcai stūru? Saimnieks to uzreiz tā nemaz nevar pateikt. Soļojam apkārt un skaitām. Vienpadsmit! Skaitām vēlreiz – tiešām vienpadsmit. Nuja – desmit logi un vienas durvis. Kā šādu celtni vispār iespējams uzbūvēt? Saimnieks saka – izmantojis logu šablonus īstajā izmērā, ko uz zemes pārkārtoja tikmēr, kamēr visi leņķi starp tiem bija vienādi. Tā kā izmantots viss loga bloks kopā ar kasti, cita karkasa siltumnīcai nav, tikai kopā saskrūvētās logu kastes. Logi ir ārkārtīgi parocīgi siltumnīcas vēdināšanai – kurā pusē gribi un cik daudzus gribi, tik atver.

    30 centimetru pamati un stikla jumts

    Iezīmēja topošās siltumnīcas kontūru un ielēja pamatus. Protams, tie nav tik dziļi un pamatīgi, kā māju būvējot, taču iesniedzas zemē apmēram 30 centimetru dziļumā un apmēram pusmetru virs zemes.

    Daļā, kas atrodas virs zemes – līdz pat logam –, katru gadu iepilda jaunu, auglīgu zemi: kūdru, kompostu, ja jūra ir dāsna, tad savāc arī jūras mēslus. Paaugstinātajās dobēs ir arī siltāk, nekā būtu tad, ja dobes veidotu tieši zemes augstumā. Lai siltāk, gādā arī laistāmais ūdens, ko ar šļūteni iepilda spaiņos un lejkannās un tur siltumnīcā. Pa dienu tas sasilst, bet naktī atdod siltumu, uzturot siltumnīcā jauku mikroklimatu.

    Stikla jumts spāru gropītēs papildus noblīvēts ar silikonu, un kore pārklāta ar metālu, lai lietus netiek iekšā.

    Kad siltumnīcā neaug tomāti

    Galvenokārt siltumnīcā tiek audzēti tomāti, un tie arī vienmēr izdevušies vareni, dažs pat vairāk nekā kilogramu smags. Lielākā tomātu lolotāja līdz pat savai aiziešanai mūžībā 90 gadu vecumā bijusi Jāņa mamma. Un no stikla namiņa viņa arī izvadīta pēdējā gaitā. Omamma aizgāja ziemā, februārī, un viņas pēdējā vēlēšanās bijusi: tikai nevediet mani uz kapliču – mežā, nomaļā vietā. Bet arī mājā atvadām piemērotas vietas nebija. Tuvinieki sākumā pat paši sabijās no domas, ka varētu atvadīties… siltumnīcā. Taču iztīrīja, izklāja egļu skujām un bija tiešām gaiši un skaisti.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    8 veidi, kā gardi pagatavot VIČI surimi

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+