• Šobrīd

    weather img

    Rīga +17°C Daļēji saulains, Z vējš, 0.51 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Lai meža zvēri nenāk dārzā!

    Padomi
    Ievas Padomu Avīze
    Ievas Padomu Avīze
    19. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Jo bargāka un ilgāka ziema, jo meža zvēriem tukšāki vēderi un lielāka vajadzība meklēt ēdienu piemājas dārzos un jaunaudzēs. Kā jēgpilni un dabai saudzīgi pasargāt dārzu no zvēru postījumiem?

    Piecas iespējas, kā pasargāt dārzu

    1. Iežogo!

    Viens no efektīvākajiem aizsardzības veidiem ir žogs. Tā materiālam nav izšķirošas nozīmes, galvenais, lai žogā nav caurumu un tam pa apakšu nevar izlīst, piemēram, zaķis. Ja tas ir stiepļu žogs, vēlams, lai tas ir ierakts zemē; ja dēļu žogs – jāraugās, lai tajā nav lielu šķirbu. Žoga vēlamais augstums ir vismaz divi metri. Ja dārzs atrodas nomaļākā vietā, ieteicams būvēt pat augstāku žogu, jo stirnas un brieži ir labi lēcēji, īpaši, ja ir arī sniegs. Žogu ik pa laikam ieteicams pārbaudīt – vai kāds meža dzīvnieks to nav sabojājis un nav jāaiztaisa kāds caurums. Ap metru augsti dekoratīvi zaru vai dēļu žogi, īpaši sniegainās ziemās, lielākiem meža zvēriem nebūs šķērslis, lai iekļūtu dārzā, tomēr ierīkot augstus un stabilus žogus ir visai dārgi. Kvalitatīva žoga izbūves izmaksas vienam hektāram var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro. Tāpēc iežogot var arī katru kociņu atsevišķi. Tam noderēs plastikāta vai viegli lokāmi aizsargsieti, ko apliek ap kociņu stumbriem, īpašas plastikāta caurules, kas piemērotas nelieliem vai jauniem augļu un lapu kokiem, turklāt tās kalpos vairākas sezonas. Šādās aizsargbarjerās meža zvēri iegrauzties nevarēs. Lapu un skuju koku stumbru aizsardzībai veikalos var iegādāties arī plastmasas spirāles, ko apliek katram kociņam atsevišķi.

    2. Ietin!

    Dārzā augošo kociņu var ietīt dažādos materiālos, taču svarīgi, lai materiāls laistu cauri gaisu. Ja koks jau ir paaudzies, to vajadzētu ietīt vismaz metra augstumā, bet rudenī stādītos – līdz pat galotnei. No dabiskajiem materiāliem var izmantot skujkoku zarus, kas dursies un mazinās patiku grauzt augu gan lielākiem zvēriem, gan arī lauku pelēm un žurkām. Koku ietīšanai var izmantot arī papīru. Lai tas līdz ar nokrišņiem neizšķīstu vai vējš to neaizpūstu, papīram jābūt biezam un izturīgam, drošāk būtu to aptīt vairākās kārtās un nostiprināt ar auklu. Tīšanai var izmantot arī avīzes – lai gan tās ātri samitrinās, pēc tam tās ātri arī izžūst. Pat pavasarī, kad avīzes ņem nost, tās ir čaukstošas un sausas. Galvenais – slapju papīru nevajag aiztikt, jo tad tas izjūk. Protams, katra koka ietīšana prasa laiku un pacietību, tomēr tas ir lēts un gana ērts sargāšanas veids. Turklāt aizsargā gan pret zvēriem, gan saules apdegumiem, un kociņš nav jākaļķo.

    Ietīšanai uz ziemas sezonu noder agrotīkls, bet arī tas maksā naudu. Šad tad kociņu ietīšanai iesaka izmantot ruberoīdu, taču tas izmaksās vēl dārgāk. Turklāt jāņem vērā, ka visi aptinamie materiāli pavasarī jānoņem – ja tos atstās uz vasaru, kociņš izsutīs un tam tāpat radīsies problēmas. Ietīšanai nevajadzētu izmantot salmus vai smalku sienu, jo tajā labprāt iemājos peles. Tāpat nevajag izmantot polietilēna materiālus, zem kuriem koks nevarēs elpot un izsutīs. Jo janvārī, februārī, kad saule silda, dienā ir diezgan silts un zem polietilēna miza ļoti sasilst. Kad saule noriet, gaisa temperatūra pazeminās un var sasniegt mīnus 10 un vairāk grādus. Krasās temperatūras maiņas rada kondensātu, kas atkal sasalst, tāpēc jāizmanto materiāls, kas žūst. Viena no radošām pieejām – kociņus notīt ar sieviešu zeķbiksēm. Tie, kas to pārbaudījuši, atzīst, ka tas labi pasargā. Zem kaprona aizsega koka stumbrs nekļūs mitrs un netrūdēs. No zeķbiksēm viss slapjums notek, tās nesamitrinās, turklāt kaprons negaršo ne zaķiem, ne pelēm. Kapronu viegli nostiprināt ar līmlenti.

    3. Trokšņo!

    Zvēru aizbiedēšanai var izmantot ultraskaņas atbaidītājus. Tās ir ierīces, kas noteiktā teritorijā rada augstas frekvences skaņu, ko cilvēks nedzird, bet kas dzīvnieka dzirdei ir nepatīkama. Otra iespēja ir trokšņa lielgabali, ko daudzi augļu dārzā izmanto arī, piemēram, ķiršu laikā. Ik pēc noteikta laika tie rada sprādzienveida skaņu, kas aizbaida meža zvērus. Tomēr pieredze rāda, ka ar laiku dzīvnieki pie šīs skaņas pierod un saprot, ka tā briesmas nerada, un vairs nejūt apdraudējumu.

    4. Kustini un plivini!

    Meža zvēriem netīk kustība, kad dārzā kaut kas kustas un plivinās. Tāpēc var noderēt līdzeklis, kas atbaida arī mežacūkas: kokos sakarina folija gabalus, krāsainas lupatas vai bundžas, kas vējā kustas, – zvēriem tas šķiet aizdomīgi. Populārs putnu atbaidītājs no ogulājiem, ko var izmēģināt arī meža zvēru atbaidīšanai, ir speciāls balons, kam ir forma kā vanagam ar izplestiem spārniem (var pasūtīt internetā). Balonu piepilda ar hēliju, kas to notur gaisā, iesien piecu metru garā auklā un piesien kokā. Mākslīgais putns ir diezgan liels un visu laiku kustas, un vismaz putniem tas nepatīk. Bet ir viens nosacījums – balons ik pa divām trim dienām jāpārvieto. Tikai tad zvēri sapratīs, ka tas varētu būt īsts vanags vai ērglis. Dzīvnieki nav nekādi muļķi, un, ja balons stāvēs vienā vietā, viņi ar laiku pieradīs un sapratīs, ka tas nav bīstams. Daļa saimnieku dārzā atstāj putnubiedēkļus, lai gan arī pie tiem zvēri pierod. Vēl viena iespēja ir dārza apgaismošana, taču tā izmaksās diezgan dārgi, turklāt, ja dārzā nebūs nekādas kustības, zvēri pieradīs arī pie gaismas un nāks tāpat.

    5. Atbaidi ar smaku un garšu!

    Lai gan zvēru aizbiedēšanai var izmantot arī smirdošus maisījumus no naftalīna, terpentīna un tamlīdzīgām vielām, zvēri pie smakām agrāk vai vēlāk pierod. Turklāt nevar droši apgalvot, ka šie maisījumi nerada kādu ķīmisku reakciju, kas nepatīk koka mizai. Tāpēc labāk ar šādiem līdzekļiem neeksperimentēt, jo nevar zināt, kā tas ietekmēs koku un augsni. 

    Tā vietā labāk izmantot repelentus jeb augu aizsardzības līdzekļus, kas aizbaida dzīvniekus. Tos iedala divās grupās – ar dzīvniekiem nepatīkamu garšu vai aromātu. Ja dzīvnieks būs pagaršojis vai pasmaržojis ar repelentu apstrādātu augu, visdrīzāk atkārtoti to ēst negribēs. Repelents galvenokārt aizsargā tieši to auga daļu, kura ir apstrādāta. Šos līdzekļus var iegādāties dārzkopības un saimniecības preču veikalos un droši izmantot savā dārzā. Lai tie būtu nekaitīgi gan dzīvniekiem, gan pašiem augiem, stingri jāievēro ražotāju rekomendācijas par proporcijām un daudzumu, kādā līdzeklis tiek uzklāts vai uzsmidzināts uz auga, tāpat jāzina, tieši kādus dzīvniekus ir paredzēts atvairīt no stādījumiem.

    Jāsargā arī jaunaudzes!

    Mazo eglīšu vai priedīšu jaunās skujiņas ļoti garšo stirnām, aļņiem. Ja mazam kociņam galotnīti nograuž, visa koka augšana ir sabojāta – tam vairs neizaugs taisns stumbrs. Nākamajā pavasarī kociņam nāks divas vai trīs galotnītes, un lietaskoka vairs nebūs. Tāpēc jaunaudzes no zvēriem jāsargā, šim nolūkam izmantojot repelentus.

    Īsumā par zvēriņiem

    • Vai meža zvēri pārtiku meklēs dārzā, lielā mērā atkarīgs no ziemas. Zvēriem būtiski tikt pie zemsedzes, jo viņi pārsvarā kašā ārā to, kas ir tajā – mētras, sūnas. Ja ziema ir bez sniega un zvēriem ēdamā netrūkst, tie lielākoties apciemo tikai tos augļu dārzus, kas nav iežogoti. Taču, ja ārā ir daudz sniega un tam virsū sērsna, zvēri zemsedzei netiek klāt un iet izsalkumu remdēt uz augļu dārziem.
    • Zaķi visvairāk iecienījuši ābeles, aprikozes, plūmes, vilkābeles, lazdas. Ar mazāku kāri viņi grauž ķiršu un bumbieru kokus un gandrīz nemaz neaiztiek jāņogulājus, irbenājus, sausseržus, mežrozītes. Zaķi spējīgi grauzt mizu un zarus dziļumā līdz pat septiņiem milimetriem, apgrauzt zarus augstumā līdz 70 centimetriem no zemes vai sniega virsmas. Vistrakāk viņi bojā tieši jaunos kociņus.
    • Stirnas dārza apkārtnē rādās tikai tad, ja zina, ka tuvumā nav cilvēku. Vai arī pilnīga izmisuma dzītas, ja sniega ir daudz un sagādāt barību mežā ir ārkārtīgi grūti. Stirnas apgrauž koku un krūmu mizu, bojā jaunos dzinumus, ēd pumpurus.
    • Ogu krūmiem meža zvēri gan īsti neķeras klāt – lai grauztu ogulāju, jābūt tiešām lielam badam. Tāpat lielā cieņā nav kauliņu koki, piemēram, ķirši, plūmes, un arī smiltsērkšķi zvērus neinteresē.
    • Augļu kokiem diezgan bīstamas ir arī peles – reizēm vēl bīstamākas nekā stirnas. Stirna vairāk apskādē zarus un izveido koka vainagu pēc savas sapratnes, bet peles savus nedarbus strādā pa apakšu un apgrauž kociņa mizu visapkārt pie sakņu kakla, un tad kociņš aiziet bojā simtprocentīgi. Tāpēc sniegainās ziemās ap katru kociņu vajadzētu piebradāt sniegu, lai pelēm nav telpas zem sniega un lai tās nevar izrakties un tikt līdz stumbram.

    Ņem vērā!

    Dārza sargāšanā aizliegts izmantot līdzekļus, kas var nogalināt (noindēt) vai savainot dzīvniekus!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+