Lai istaba silta. Kā izvēlēties un sagatavot malku ziemai

Mājas maģija
Lolita Lūse
Lolita Lūse
10. decembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Latvija ir bagāta ar jauktajiem mežiem, tāpēc par labāko veidu, kā kurināt krāsni, uzskata koku sugu jaukšanu, jo arī mežā bērzs aug pie apses, bet apse – pie alkšņa. Tomēr ir lietas, kas jāzina un jāņem vērā par malku, pirms to met krāsnī. Konsultē TOMASS KOTOVIČS, Latvijas Valsts meži koksnes eksperts

Malku veidi

No Latvijā pieejamiem kokiem stiprākā ir ozola un oša, arī augļu koku (ābele, bumbiere) malka – tai ir augstāka degšanas temperatūra, un tā dod lielāku siltumu. Tāpēc, ja ir podiņu krāsns vai mūrēts (nevis čuguna) kamīns, ar šādu malku nav ieteicams kurināt, jo temperatūra ir tik augsta, ka māls, kas atrodas starp podiņiem, izirst, un krāsns vairs neturas kopā.

Ja brangs sals un māja šķiet pārāk vēsa, vienu divas ozola vai oša pagales var iejaukt, tomēr cietlapu koki piemērotāki centrālapkures kurināšanai, jo ar mazāku malkas tilpumu iespējams iegūt lielāku siltuma efektu.

Podiņkrāsnīm piemērotāks ir bērzs, apse, baltalksnis un melnalksnis, arī egle un priede. Lai gan skujkoki piemēroti kurināšanai, jārēķinās, ka krāsni vajadzēs tīrīt biežāk, jo tie rada vairāk sodrēju. Eglei un priedei turklāt raksturīga sprakšķēšana, kas rodas, kad sveķu kabatiņas uzkarst. No šā procesa jāuzmanās, ja atvērtas krāsns vai pelnu durvis. Tad drošības nolūkos priekšā jābūt metāla vai akmens plāksnei.

Bērzs deg ilgi un vienmērīgi; tam ir laba siltumatdeve, taču tas veido daudz sodrēju, tāpēc jaucams kopā ar apsi, kas sadala kvēpus, bet kam ir salīdzinoši mazāka siltumatdeve. Lai iztīrītu dūmvadus, profilaksei reizi mēnesī vai divos ieteicams izkurināt ar tīru apsi, atstājot durvis vaļā, jo šī malka degot nerada sodrējus, bet palīdz izvadīt no dūmvadiem tos, kas sakrājušies.

Jāsagādā laikus

Lai gan apkures sezona jau rit pilnā sparā, šim gadam malku sagādāt pašam ir par vēlu, nu vienīgais variants ir doties uz veikalu vai pasūtīt kravu atvešanai uz mājām. Kurinot krāsni pašam, par malkas sagādi jādomā vienu ziemu uz priekšu, tāpēc tagad jāsarūpē kurināmais nākamajam gadam.

Veselus augošus kokus malkai parasti necērt. Kurināmo sagādā no tādiem, ko bojājis kaitēklis, vai kas radies kā blakusprodukts koksnes apstrādes procesā.

Malkai jābūt sausai. Mūsu tēvi un vectēvi egli, priedi, alksni un apsi žāvēja vismaz vienu gadu, bet ozolu un osi – vismaz divus vai vairāk gadus. Šis ir laiks, kad malka izžūst līdz 12–17% mitruma, kas ir optimāls krāsns kurināšanai. Tad veidojas mazāk sodrēju un, kas svarīgākais, malka dod maksimālo siltuma efektu.

Kurinot zaļu vai slapju malku, ir divas lielākās problēmas. Pirmkārt, velti izšķiests resurss, jo kilograms sausas malkas var dot līdz pat pieciem kilovatiem enerģijas, kas, salīdzinot ar elektrības cenu, ir ievērojams cipars. Ja malka ir slapja, enerģijas daudzums būs vairāk nekā uz pusi mazāks. Otrkārt, neizžāvēta malka dūmo un rada sodrējus, tādējādi bojājot apkures ierīces.

Kā žāvēt?

Ņemot vērā, ka malkas žāvēšana ir ārkārtīgi svarīgs process, rodas jautājums: kā to darīt?

  1. Viens no veidiem ir malkas šķūnī, kam ideālā gadījumā ir redeļu sienas. Tomēr jāatceras, ja malka tikko sagādāta, to nevajadzētu likt biezā krāvumā. Pirms kraušanas šķūnī ieteicams saskaldīt un salikt kaudzē turpat blakus, lai apžūst, tikai pēc tam sakārtot divās trijās rindās, starp krāvumiem atstājot spraugu, lai malka nevis pelētu, bet vējā žūtu.
  2. Otrs veids ir sakārtot malku divās vai trijās rindās gar sienu zem nojumes. Šis ir viens no labākajiem veidiem, kā žāvēt malku, jo tā vienmēr ir vējā un nav pakļauta pelēšanas riskam. Turklāt, novietota dienvidpusē, izžūst ātrāk.
  3. Ja nav šķūņa vai gana plašas nojumes, malku var sakrāmēt tā sauktajās malkas ielās – viena rinda pie otras, kopskaitā trīs vai četras. Šādu bloku vēlams pagriezt pret valdošajiem vējiem un pirmo laiku žāvēt nenosegtu, bet, kad kurināmais kļuvis sausāks, nepieciešams apsegt.

    Ja malku ielas ir pie mājas, jāparūpējas, lai apsegtais bloks izskatās arī estētiski, tāpēc nosegšanai var izmantot dakstiņa plāksnes vai pamīšus slīpā veidā salikt dēļus. Der arī, protams, plastikas tents. Jāatceras, ka jāapklāj tikai augša, lai sarūpētais kurināmais materiāls turpinātu žūt. Šī apsegšana nepieciešama, lai pēc tam, kad apžuvusi, malka nokrišņu iespaidā atkal nekļūtu slapja.
  4. Ja malkas šķūnī ir maz vietas, var žāvēt kaudzē ārpus šķūņa. Pirmo gadu malka apžūst, otrajā to kārto šķūni un veido jaunu krāvumu no zaļas, tikko sagādātas malkas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+