Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kūlas dedzināšana ir latviešu nacionālā īpatnība, un katram par to ir savs stāsts. Ik gadu kūlas ugunsgrēki plosa laukus un mežus, pelnu saujās samaļot mājas un cilvēku dzīvības.
Pērnās zāles degšanas intensitāti ietekmē laikapstākļi. Mitrā, straujā pavasarī zāle ātri sazaļo un nav, kam degt. Savukārt lēnā, sausā pavasarī kūla deg un deg.
Ja tavā īpašumā deg kūla, tas ir kauna traips tavā saimniekošanas biogrāfijā, jo pērnās zāles dedzināšana noteikti nav īstais veids, kā sakopt neapsaimniekotās teritorijas.
Katrs kūlas ugunsgrēks ir apliecinājuma zīmogs tam, ka šī teritorija nav pietiekami sakopta – kur lauki sakopti, tur pavasarī kūla nedegs.
Dedzināt nedrīkst!
Kūlas dedzināšana Latvijā ir aizliegta, jo tā neapšaubāmi apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Tikai nesāc tagad uzdot liekus jautājumus: vai tad nedrīkst dedzināt drusciņ un mazmazdrusciņ? Salīdzināsim kūlas dedzināšana ar zagšanu.
Vai būtu gudri kādā likumā noteikt, ka drusciņ zagt drīkst – nu tā, pa kādam niekam ik gadu. Nē, nedrīkst! Tieši tā arī ir ar kūlu – dedzināt nedrīkst, un punkts.
Tev šķiet, ka kontrolēti dedzināt tomēr vajadzētu atļaut? Diez, ko kurš saprot ar šo dīvaino domu: kontrolētā kūlas dedzināšana. Mērīt vecās zāles garumu un laukumu, kādā var laist uguni klāt, ka nošvirkst?
Dedzināšana ir dedzināšana neatkarīgi no tā, cik, kad un kā dedzina. Diemžēl vai par laimi, bet cilvēks nav stiprāks par uguni. Viens mirklis, un var mainīties gan laikapstākļi, gan vēja virziens, uguns atradīs sev vietu kādā garākā zālē, pārmetīsies uz ēkām, mežiem. Kas gaida šādu nelaimi? Neviens!
Cik izmaksā kūla?
Pērnās zāles dedzināšana ir likuma pārkāpums, un par to draud sods. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ikvienam ir pienākums nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Tāpat šie noteikumi paredz, ka ikviena objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metru platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, jāatver Administratīvo pārkāpumu kodekss un jāsaprot, kāds par to draud sods.
- Kūlas dedzinātājam var piespriest naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.
- Naudas sods paredzēts arī par zemes neapsaimniekošanu un zāles nepļaušanu, jo tādēļ veidojas kūla. Par šādu bezdarbību fiziskajām personām paredzēts naudas sods no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām no 700 līdz 2900 eiro.
- Arī tad, ja kāda objekta teritorijā nav izdarīts viss, lai te nedegtu kūla, zemes īpašniekam (valdītājam) var uzlikt naudas sodu. Fiziskajai personai – no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Dedzināšanas alternatīva
Saimnieki, kuru teritorijā pavasaros čaukst pērnā zāle, mēdz jautāt: nu, jūs jau gudri runātāji. Bet ko citu lai es ar šīm šausmām daru, nekas neatliek – jādedzina! Vai tiešām?
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils nepiekrīt: «No piromānijas līdz normālai saimniekošanai – tāds kūlas iznīcināšanas ceļš. Uzdevums nav no vienkāršākajiem, bet – viss ir iespējams.»
Rīcības plāns
- Domā par kūlu rudenī! Par to, lai pavasarī nebūtu pērnās zāles, jāsāk domāt jau rudenī. Platības jākopj tā, lai pēc pēdējās pļaušanas zāle rudenī neataug garāka par 10 centimetriem. Tad zāle sekmīgi pārziemos un atmirstot kūla praktiski neveidosies, līdz ar to pavasarī problēmu nebūs. Tātad, nepaslinkojot rudenī, pavasari var sagaidīt, priecīgi vērojot, cik ātri sazaļo zālājs. Jebkurš cits pērnās zāles ierobežošanas veids tomēr būs saistīts ar vairāk vai mazāk nopietnu darbu.
- Sauc talkā trimmeri! Tātad – pavasaris klāt, un kūla ir. Tad jāņem palīgā trimmeris. Vislabāk, ja to var aprīkot ar ripveida vai zvaigznes nažiem, jo tādi kūlu spēs gana labi nogriezt. Pērnās kūlas likvidēšanai nederēs trimmeri, kam izmanto auklu, jo garā, sausā zāle pļaujot ātri aptinas ap rotoru un papļaut nav iespējams. Vecās zāles atpiņķerēšana no rotora ir tik liela, ka darba prieks zudīs ātrāk nekā pērnā zāle nekoptajā platībā.
- Pļauj trijās kārtās! Ar spēcīgajiem nažiem iespējams aprīkot tikai jaudīgākos modeļus. Ja tie nav pieejami, jāmēģina tomēr izlīdzēties ar auklu. Tā jāņem maksimālā resnumā, pietiekami elastīga un ar asām malām. Veco zāli pļauj pakāpeniski – pa kārtām. Ļoti garu zāli vajadzēs pļaut pat trijās kārtās, vidēji garu var mēģināt divās. Darbs gan neritēs raiti, arī degviela tērēsies visai ātri, toties nekas netīsies uz rotora. Pats šo metodi esmu izmantojis – der. Gausais darba process ir labs stimuls nākamajā gadā platību sakārtot laikus.
- Lielām platībām. Vecās zāles pļaušanai var izmantot arī stumjamo trimmeri. Ar to ir ļoti viegli manevrēt, un tas neprotestē par zāles pļaušanas augstuma maiņu, turklāt šādu trimmeri var aprīkot ar resnākām auklām. Trūkums – šāda trimmera iegāde attaisnojas vien tad, ja appļaujamās platības mērāmas vairākos hektāros un ja tas būs vajadzīgs gadu no gada. Parastie traktora un raidera tipa zāles pļāvēji kūlas pļaušanai nederēs.
- Savāc un pārstrādā! Nopļautā kūla no lauka jānovāc. Atkarībā no platības to var izmantot gan mulčai, gan kompostēšanai. Lai sakoptu lielākas platības, var izmantot traktoram piestiprināmos mulčēšanas agregātus.
Kūla deg? Rīkojies gudri!
- Ja pamani kūlas ugunsgrēku, nekavējoties zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz tālruni 112 un nosauc precīzu adresi vai iespējami sīki apraksti vietu, kur izcēlies ugunsgrēks.
- Ja vēlies pirms ugunsdzēsēju ierašanās sākt dzēst degošo zāli, objektīvi izvērtē situāciju un pārliecinies, vai dzēšana neapdraudēs tavu veselību un dzīvību. Iemāci bērniem, ka viņiem jāmeklē palīgi, nevis pašiem jādzēš ugunsgrēks. Jūtot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, darbs jāpārtrauc un jāgaida ugunsdzēsēji.
- Degošu pērno zāli var mēģināt dzēst ar ūdeni, smiltīm vai koku zariem. Liesmas labi noslāpē egļu zari. Uguns jādzēš, slīpi sitot izdegušā laukuma virzienā.
- Nav ieteicams liesmas censties apdzēst, tām kāpjot virsū. Apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, no karstuma var aizdegties drēbes.
- Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, jāstāv laukuma izdegušajā pusē vismaz metra attālumā no liesmām, lai gadījumā, ja tās pēkšņi mainītu virzienu, apdraudējums būtu iespējami mazāks. No degošās zāles jāmūk, virzoties perpendikulāri uguns pārvietošanās virzienam.
