• Šobrīd

    weather img

    Rīga +15°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Kokveida peonijas – modes kliedziens Eiropā

    Šķirnes
    7. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No Raimonda Petrovska personiskā arhīva un no publicitātes materiāliem
    Eiropā iedegusies pamatīga interese par kokveida peonijām, tās aizvien biežāk var redzēt dažādās ziedu izstādēs un šovos, arī dārzos un parku apstādījumos. Vai mēs atpaliekam?! Iesaka puķkopis Raimonds Petrovskis.

    Raimonds Petrovskis:

    • Puķkopis un selekcionārs, kurš kokveida peoniju šķirnes kolekcionē jau vairāk nekā 40 gadu.
    • Kolekcijā ir vairāk nekā 50 kokveida peoniju šķirņu. Daļu no to stādiem piedāvā arī citiem peoniju draugiem.
    • Iemēģinājis roku arī selekcijā. «Taču tas prasa daudz laika. Ar to ir jānodarbojas cilvēkiem vairākās paaudzēs, lai varētu domāt par kādiem panākumiem.»

    Kas tas par brīnumu?!

    Patiesībā kokveida peonijas jeb krūmpeonijas (Paeonia suffruticosa) Latvijā ir bijušas zināmas arī senākos laikos. Lasīju, ka tās audzētas Kristiāna Vilhelma Šoha 1836. gadā izveidotajā dārzniecībā. Tā ka kokveida peonijas nav nekāds fenomenāls jaunums. Es pats ar kokveida peonijām iepazinos, pateicoties profesoram Artūram Mauriņam (1924–2012) pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Viņš Salaspilī, botāniskajā dārzā, audzēja kokveida peonijas no sēklām, ko bija atvedis no Batumi botāniskā dārza. Daži sējeņi profesoram bija izdevušies ļoti skaisti – ne tikai balti ar purpura plankumu vidū, kas ir tradicionālais variants, bet arī sārtā krāsā, spilgti sarkani. No viņa sēklaudžu kolekcijas ieradās arī mans pirmais kokveida peoniju stāds. Pēc četru gadu gaidīšanas tas uzziedēja, un Pandoras lāde bija vaļā! Profesors Mauriņš mani ar šīm puķēm saslimdināja, jo bija interesanti redzēt ko tādu, kā citiem nav. Kā smejos, tādā ziņā esmu tendenciozs. Tad arī nolēmām kopā ar  biologu, bijušo Nacionālais botāniskā dārza eksperimentālās audzētavas vadītāju Agri Šiliņu (1955–2014) paši audzēt savus sēklaudžus no dažādām sugām, kā arī vākt pildīto ziedu šķirnes no audzētavām visā pasaulē.

    Kokveida jeb krūmveida peonijas atšķiras no tik labi pazīstamajām lakstainajām peonijām ar to, ka virszemes daļa tām nenosalst, bet pārkoksnējas un rudenī augs tikai nomet lapas. Pasaulē izplatītākās ir sufruticosa grupas kokveida peonijas. To ziedu lielums ir no 15 līdz 25 centimetriem, parasti baltā krāsā un zieda vainaglapām pie pamatnes ir tumši violets plankums. Taču mūsdienās radītas arī šķirnes bez plankuma. Šīm peonijām raksturīgs spēcīgs aromāts. Krūma augstums var sasniegt divus metrus. Arī rockii grupas ziediem ir raksturīgais plankums, bet atšķirīga krāsa. Krūma augstums un ziedu lielums ir tāds pats kā sufruticosa peonijām. Auga skaistums slēpjas ne tikai milzīgajos ziedos un to burvīgajā smaržā, bet arī lapu dekorativitātē – rudeņos un pavasaros tās iekrāsojas sārtā tonī.

    Latvijā kokveida peonijas parasti uzzied maija vidū. Visi pumpuri uzreiz neatveras, tāpēc par to skaistumu var priecāties vismaz vēl mēnesi, jo ziedēšanas ilgums katram ziedam sasniedz pat divas nedēļas.

    Kāpēc Latvijā maz?

    Tas ir tikai mans personīgais viedoklis, jo balstos uz savu pieredzi – ko pats esmu darījis, redzējis, sajutis. Un arī nepretendēju, ka mans viedoklis būtu tas pareizākais…

    Tātad – kāpēc reti kurā Latvijas dārzā aug kokveida peonijas? Var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, jāatzīst, ka latvieši ir konservatīvāki un daudz stabilāk cenšas pieturēties pie pārbaudītām vērtībām.

    Otrkārt, izrādījās, ka galvenais kokveida peoniju introdukcijas apgrūtinājums Latvijā bija to lēnā augšana. No sēklas iesēšanas brīža (sēklas dīgst 2–3 gadu laikā, jo vajadzīga ilgstoša stratifikācija) līdz stāda pirmajai uzziedēšanai parasti paiet vismaz 8 gadi. Turklāt jābūt ļoti daudz sēklaudžiem, lai kaut ko labu varētu atlasīt. Bet Latvijai raksturīgi, ka ik pēc katriem 20–50 gadiem veļas pāri nemieri, kas iznīcina ne tikai cilvēkus, bet arī viņu radīto: 1905. gads, Pirmais pasaules karš, tad 1940. gada okupācija… Tas viss ļoti traucē, lai nopietni pievērstos tādu augu selekcijai, kas prasa ilgāku laika periodu un arī uzticēšanos kokveida peonijām.

    Vai tiešām pārlieku jutīga?

    Nezinu precīzi, kāds klimats Latvijā bija pirms simt gadiem, pilnīgi iespējams, ka tagad tas kļuvis daudz siltāks un pieņemamāks arī kokveida peonijām.

    Kokveida peoniju dzimtene ir Tālo Austrumu kalnainie apvidi, tātad tās prasa kontinentālu klimatu, bet Latvijā vairāk ir piejūras klimats – ļoti mainīgas ziemas, te auksts, te silts.

    Tas nepatīk daudziem augiem un arī kokveida peonijām. It sevišķi, ja ziemā nedēļu vai divas ir plus pieci grādi, kokveida peonija tad var sadomāties, ka viņai jāplaukst, bet pēkšņi uznāk ilgstošs aukstums ar mīnus desmit grādiem. Tas bojā augu, atplaukušie pumpuri var apsalt. Bet ir kokveida peonijas, kas jau ilgstoši atradušās Latvijas situācijā un ir pielāgojušās. Piemēram, pirms vairākiem gadiem maijā, kad jau daudzi augi bija saplaukuši, zaļie dzinumi izdzīti un domāja jau par ziedēšanu, naktī pēkšņi uznāca liels sals, gandrīz pie mīnus desmit grādiem. Togad daudz kas nosala. Pats savām acīm redzēju, ka tulpes, kas tobrīd ziedēja, noliecās pilnīgi pie zemes un vairs nepiecēlās. Ar narcisēm notika tas pats.

    Problēmas bija arī ar lakstainām peonijām, kurām dzimumi nogāzās gar zemi, jo pamatīgi apsala, un nopuva. Savukārt kokveida peonijām, kas auga manā dārzā, visi svaigie dzinumi un lapas pēc aukstās nakts karājās kā lupatiņas, bet pagāja pāris dienas un visas lapas pacēlās augšā. Tas man bija pamatīgs pārsteigums. Tāpēc uzskatu, ka kokveida peonijas ir ļoti izturīgas pret salu. Protams, jāņem vērā, ka audzētāji mēdz kaut ko izdarīt nepareizi, tad gan kokveida peonija var aiziet bojā. Piemēram, tām nepatīk pārlieku liels mitrums, bet mums Latvijā itin bieži vasaras ir lietainas, turklāt, ja kokveida peonija iestādīta zemākā vietā, tai var iemesties puve vai botrīts.

    Otrs bīstamais riska moments – automātiskā laistīšana. Cilvēks laista zālienu rītā un vakarā un nepadomā par to, ka kokveida peonijai mitrums vajadzīgs uz pusi mazāk, nekā tā saņem. Šādi sistemātiski laistot, kokveida peonija reizēm var arī aiziet bojā.

    Vai tiešām nedrīkst pārstādīt?

    Ir šāds pieņēmums. Un tam atkal ir savs izskaidrojums! Pārstādīt jau it kā var, bet vai mēs to spējam izdarīt tā, lai neaprautu sakņu sistēmu? Tur slēpjas problēma. Jo kokveida jeb krūmu peoniju dzimtene ir Himalaju plakankalnes, kur tās aug akmeņainās vietās un ir pieradušas, ka sausā laikā sakne ielien dziļākajos zemes slāņos, lai tiktu pie ūdens. Tāpēc šīm peonijām bieži vien mēdz būt mietsakne, kura pārstādot tiek norauta, un pēc tam augs kādus trīs gadus mokās, stāv uz vietas un tad nonīkst pavisam vai tomēr ieaugas. Man pašam arī tā ir gadījies. Kādreiz steigā jauniegūto stādiņu esmu kaut kur iestādījis, lai paskatītos, kas no tā sanāks, un, kad tas izzied, man liekas, ka krūms būtu pelnījis labāku dārza vietu…

    Dilemma par stādīšanas dziļumu

    Šajā jautājumā domas dalās, un katram dārzkopim var būt savs viedoklis. Citi iesaka kokveida peonijas stādīt dziļāk, lai virs potējuma vietas būtu 5 centimetri augsnes un lai uzpotētais šķirnes augs veidotu savas saknes… Bet es sacīšu tā: neskatīsimies, kā kokveida peonija aug podā, kad tā nopirkta un atnesta uz dārzu, bet ņemsim vērā faktu, ka 95 procentos gadījumu importētās kokveida peonijas ir nevis sēklaudži, bet potējumi, jo šķirnes var pavairot  tikai veģetatīvi. Un šķirne nozīmē, ka, salīdzinot ar sēklaudžiem, kokveida peonija būs ar lielākiem ziediem, tie var būt pildīti un arī krietni ilgāk ziedēs.

    Šķirnes zieds parasti priecē pāris nedēļu, bet parastajam sēklaudzim, ja ir karsts laiks, ziedlapiņas jau pēc trim dienām nobirst.

    Tāpēc dažkārt gadās dzirdēt arī kādu šķendējamies: «Nu kas tur no viņas par labumu?! Uzziedēja, viens mirklis, un nekā vairs nav!» Tādās reizēs man gribas sacīt – vienkārši cilvēks nav redzējis īsto kokveida peoniju krāšņumu, kas ir šķirnēm.

    Par stādīšanas dziļumu… Tātad svarīgs ir potējums  – visjutīgākā vieta pret ārējo apstākļu iedarbību. Tam jāsarūpē vislabvēlīgākie apstākļi, jo – ja potējums iet bojā, faktiski iet bojā arī pats uzpotētais augs, šķirne. Tātad ap stumbru, ap potējuma vietu jābūt ļoti labai drenāžai. Tāpēc es stādu tā, lai potējums būtu līdz ar augsnes virsmu – lai tas atrastos pietiekami tuvu augsnei, bet lai rudenī, ziemā, pavasarī nestāvētu mitrā augsnē un neveidotos pūšanas process. Ļauju kokveida peonijai pāris gadu ieaugties. Pēc tam ap potējuma vietu apberu 5–10 centimetru biezā slānī rupju granti vai smiltis, kas varētu būt ļoti laba drenāža, un pārējo augsni pieraušu klāt. Sanāk, ka kokveida peoniju pamazām iesēdinu dziļāk augsnē.

    Mazliet par šķirnēm

    Bieži vien veikalos pārdod kokveida peonijas pēc krāsas, nevis konkrētu šķirni – tā vienkārši audzēšanas laikā pazudusi. Kad peonija uzziedēs, tad varēsi internetā katalogā salīdzināt ar populārākajām šķirnēm. Tikai jāsalīdzina rūpīgi gan pēc zieda formas, gan pēc krāsas, gan pēc lapām. Lielākās audzētavas pasaulē tikpat kā nenodarbojas ar šķirņu pavairošanu. To spēj tikai pustrakie selekcionāri un kolekcionāri! Lielās audzētavas strādā biznesam: vienkārši ņem piecas šķirnes vai vairāk, piemēram, rozā krāsā, tās uzpotē, neiedziļinoties kura ir kura, pieliek podam zīmīti, ka tā ir rozā kokveida peonija, un pārdod. Pasaulē galvenā apgādātāja ar kokveida peoniju stādiem ir Ķīna. Šķirņu izveide un audzēšana attīstīta arī Amerikā un Holandē.

    Ņem vērā!

    Gigantisko ziedu (25–30 cm) šķirnēm ziedu skaits krūmā būs mazāks, bet mazāku ziedu (10–15 cm) – lielāks.

    Audzēšanas nianses:

    • Stādi vietā, kur tava kokveida peonija jeb krūmpeonija var palikt uz mūžu – desmit, divdesmit, pat vairāk gadu –, lai to vairs netraucētu ar pārstādīšanu. Ja vēl šaubies par vietu, kur stādīt, krūmpeoniju vari audzēt konteinerā.
    • Saulē kokveida peonijas aug ļoti labi, un tomēr vairāk tām patīk pusēna. Droši vari stādīt arī vējainās vietās. Nepatīk augt zem ābelēm. Un mitrās vietās, ieplakās, kur sakrājas ūdens.
    • Sagatavo augsni, lai tā būtu ūdens caurlaidīga. Nestādi plikā mālā, jo tas ilgstoši uztur mitrumu, bet kokveida peonijām labāk patīk sausums, nevis par slapju. Es dārza augsnei jaucu klāt mazliet kūdras, mazliet grants, smilts, komposta. Bet ne govju mēslus! Jo kokveida peonijai nepatīk, ka to piespiež augt ātrāk. Nepatīk skābas augsnes.
    • Nečubini! Kokveida peoniju vajag atstāt mierā, lai aug savā nodabā, un netraucēt. Visbiežāk stāds ir ar vienu dzinumu. Kad krūmpeonija iesakņosies, tai veidosies lielāka sakņu sistēma, labāk uzņems barības vielas, un tad arī pats augs dos papildu dzinumus, un ar laiku izveidosies riktīgs upeņkrūms.
    • Ja iestādīts neliels, divus trīs gadus vecs stādiņš, to vajadzētu pirmās trīs ziemas piesegt – uzbērt apmēram 30 cm biezu neitrālas sausas kūdras slāni. Aprīlī kūdra jānoņem. Ieaugšana un laba iesakņošanās notiek lēni, līdz ar to kokveida peonijas jāpasargā, it īpaši no kailsala ziemā pēc atkušņiem.
    • Nepārmēslo! Ja krūmpeonijai apliek daudz kūtsmēslu, tā var pat aiziet bojā, jo šādā gadījumā dzinumi turpina augt arī septembrī, kad patiesībā tiem jau vasaras vidū vajadzēja sākt nobriest, pārkoksnēties. Un – piespiežot augu augt ātrāk, nekā daba tam nolikusi, palielinās šūnas, rezultātā šūnu apvalciņi iestiepjas un augs kļūst jutīgāks pret ārējām iedarbībām.

    Labāk, lai kokveida peonijas  aug lēni un pusbadā. Es pats mēsloju tikai reizi gadā – pavasarī ap nelielu krūmu apberu vienu vai divas tējkarotes (vai vienu ēdamkaroti uz vienu kvadrātmetru) granulēto koncentrēto lēnas iedarbības pilnmēslojumu  Flortis Blue vai Flortis Plus, ko itāļi ražo speciāli ASV. Vienīgā vieta Baltijā, kur tos var iegadāties, ir dārzu centrs Hedera. Jauniem stādiem pilnīgi pietiek ar vienu tējkaroti visai sezonai.

    • Ja krūmpeonijas taisās uz ziedēšanu, bet pēkšņi uznāk pamatīgs aukstums, tām var uzvilt džutas maisus, lai sals nebojātu pumpurus.
    • Pēc ziedēšanas nogriez vecos ziedus, lai sēklu veidošana augam nenoņemtu spēku, citādi tas mazāk ziedēs nākamajā sezonā. Augošus zarus es neapgriežu un nesaīsinu.
    • Dalīt kokveida peonijas krūmu nevar, nevajag – nav jau upeņkrūms! Arī pieliektie zariņi neapsakņojas.

    4 iemesli, kāpēc vērts:

    1. Lieli ziedi.
    2. Krāsu bagātība.
    3. Izaug liels krūms.
    4. Smaržo.

    Kur iegādāties stādus?

    • Dārzu centrs Hedera
    • Stādaudzētava Dimzas
    • Zaļenieku kokaudzētava
    • Kokaudzētava Robežnieki
    • Kokaudzētava Meža rasas
    • Kokaudzētava Arumi
    • Stādaudzētava Sakstagals
    • Stādaudzētava Lēpes
    • Stādaudzētava Ķikši

    Selekcionāra Raimonda Petrovska šķirnes:

    • Paeonia rockiiAMBROSE CONGREVE’. Pildīts, ekstra liels zieds 18–22 cm, ziedlapas krēmbaltas ar lielu aveņvioletrozā lāsojumu pie centra. Peoniju krūmam lapas violetzaļas ar violetām apmalītēm.

    • Paeonia suffruticosaAGE OF GOLD’. Lielziedu, diametrs 14–15 cm, pildīta, dzeltena, ar kruzuļotām ziedlapām.
    • Paeonia suffruticosa ‘DOU LU’ (‘PEE GREEN’). Krēmīgi zaļziedu (balts ar dzeltenzaļu), pildīta.

    • Paeonia rockiiBARON THYSSEN BORNMISZA’. Ekstra lielziedu, pildīta, 20–25 cm, ar koši violetrozā tonējumu, ziedlapām pie pamatnes purpurmelns plankums. Ļoti smaržīga.
    • Paeonia suffruticosa ‘HATSU GARASHU’. Pildīta, šokolādes vīnsarkana, dzeltens centrs, zieda diametrs 15–17 cm.
    • Paeonia suffruticosa ‘HELENE MARTIN’. Zieda diametrs 13–14 cm, puspildīta, krēmbalta, nedaudz rozīgs lāsojums pie centra.
    • Paeonia suffruticosa ‘CORAL TOWER’. Ļoti pildīti, torņa formas ziedi, diametrs 15–18 cm, koraļrozā, ziedlapām gaišākas apmalītes. 
    • Paeonia suffruticosa ‘HOOKI’. Pildīti, sarkani ziedi, diametrs 18–24 cm.

    • Paeonia suffruticosa ‘JOANNA GILBERT’. Pildīti, ābeļziedu rozā ziedi, diametrs 25–30 cm.
    • Paeonia suffruticosaNIIGATA OTTOME NO MAI’. Pildīta, balta ar purpura centru, zieda diametrs 18–22 cm.
    • Paeonia suffruticosa ‘LATVIJA’. Hibrīds (sēklas ievāktas Latvijā), ziedi smaržīgi, balti vai nedaudz rozā tonēti, ar tumšu purpura lāsojumu pie centra, spilgti dzeltenas staminodijas jeb neauglīgās putekšņlapas centrā, zieda diametrs 14–15 cm.
    • Paeonia suffruticosa ‘PINK ZHAO FEN’. Pildīti, gaiši lašrozā ziedi, diametrs 15 cm. Var uzziedēt ar tumšākiem vai gaišākiem ziediem.
    • Paeonia suffruticosa ‘KING OF FLOWERS’ (‘RED IMPERATOR’, ‘RED KING’). Pildīti, tumši aveņsarkani ziedi, diametrs 19–25 cm.
    • Paeonia suffruticosaSHUGYOKUDEN’. Pildīti, luminiscējoši sarkani ziedi, centrs spilgti dzeltens, ziedlapas gofrētas. Ziedu diametrs 15–22 cm.

    • Paeonia suffruticosaSHIMADAIJIN’. Pildīti, tumši violeti ziedi, diametrs 15–17 cm.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+