• Šobrīd

    weather img

    Rīga +12°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Koka plātņu pasaulē – koksne, kokšķiedra, saplāksnis un slavenais OSB

    Zelta padomi
    Tīna Sidoroviča
    1. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Žurnāla Lauku Māja rakstu sērijā Būvējam no koka iepazīstam dažādas iespējas, kā un kādus koka materiālus izmantot mājas tapšanā; kā tos sagatavot un apstrādāt tā, lai tie kalpotu ilgi.

    Latvija ir koku lielvalsts, un varam būt lepni, ka vairāk nekā pusi mūsu zemes aizņem zaļā rota – meži. Mums nav citu tik vērtīgu un pamatīgu derīgo izrakteņu, atradumu vai citu dabas resursu, bet koks mums ir.

    Tas nozīmē, ka ikvienam, kuram ir iespēja būvēt jaunu namiņu, pārbūvēt vai papildināt esošo, ir lieliska iespēja būt patriotam un izvēlēties starp būvniecības materiāliem savējo – koku!

    Pirmajā sērijā pētīsim koka plātnes: koksne un kokšķiedra, kā arī slavenais OSB un saplāksnis – kas tas īsti ir, kā atšķiras no dzīvā koka un kā var noderēt tev!

    Koka būvniecība daudziem asociēsies ar Brīvdabas muzeja seno guļbaļķu arhitektūru vai vismaz Pārdaugavas vai Maskačkas stāvbūvēm Rīgā. Jau pēc mirkļa prātā iešausies tradicionālā deviņdesmito gadu apaļkoku guļbaļķu māja, bet mūsdienīgi namdari piebildīs, ka koka konstrukciju būves var būt arī ļoti neklasiskas un netradicionālas. Teju visādas.

    Turklāt ēku būvniecībā nu jau gadu desmitiem tiek izmantoti arī koksnes atkritumi – skaidu, šķiedru un citas plātnes.

    Izvēloties celt namu, istabu vai pārbūvēt esošo no plātnēm, no vienas puses – paplašinās būvniecības iespējas, no otras puses – samazinās izejmateriālu izmaksas. Tā teikt, tiek nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu.

    Kā vēsta Pauls Beķeris no uzņēmuma Latvijas finieris, kas ir viens no pasaulē lielākajiem saplākšņu ražotājiem, kokam salīdzinājumā ar koksnes plātnēm tomēr ir vairāki trūkumi. «Koks ir dzīvs materiāls, tā stiprība nav viendabīga. Tāpat būvniecībā nav izmantojami maza diametra koki. Attīstoties pieprasījumam, pieaug vajadzība pēc koksnes materiāliem un koksnes resursu efektīvākas izmantošanas.»

    Tātad te uz skatuves jeb, precīzāk sakot, veikalu noliktavās parādās tādi koksnes plātņu materiāli kā saplākšņi, OSB plāksnes un dēlim līdzīgās laminētās, kā arī galdnieka un citas plātnes.

    Katrai no tām ir savs ideālais pielietojums, savi plusi un mīnusi gan cenas, gan ilgmūžības, gan sava uzdevuma kvalitatīvas izpildes ziņā.

    Kas ir plātnes un kad tās noder?

    Protams, dzīva koka mājai ir savs senatnes šarms un patiesā vērtība, taču to ne vienmēr var atļauties, ja māja jābūvē, piemēram, no nulles. Tāpat arī ir situācijas, kad plākšņu materiāli vienkārši būs daudz funkcionālāki, ērtāk izmantojami un kopjami, ja salīdzina ar skaistiem grīdas dēļiem vai dēlīšu apšuvumu fasādēs. Tālāk mazliet vairāk par materiālu īpašībām.

    • Saplākšņus iegūst, salīmējot kopā vairākas finieru loksnes, visbiežāk izmantojot fenola sveķu līmi. Lai saplākšņus saražotu, vispirms finierkluči tiek mērcēti, pēc tam tos mizo un sagarumo vajadzīgajā garumā. Tad loba un nolobīto finiera lenti sagriež pēc vajadzības un žāvē. Pēc tam notiek šķirošana atbilstoši finiera formātam, koksnes defektiem, kas arī novērš nepietiekami izžāvētu finieru nokļūšanu tālākajā apstrādes procesā. Pēc apstrādes, salīmēšanas un presēšanas saplāksni noslīpē un apzāģē, un tas ir gatavs lietošanai. To izmanto būvniecībā, transporta industrijā, iepakojuma nozarē, mēbeļu ražošanā, arī kā betonēšanas veidņus vai saliekamās konstrukcijas u.c.
    • Galdnieka plātnes ir no zāģmateriālu kārtām salīmēti masīvkoka materiāli. Parasti vidējai kārtai izmanto platumā salīmētas skujkoka plāksnītes – lameles, bet ārējām kārtām – saplāksni. Galdnieka plātnes izmanto durvju, galda virsmu, plauktu izgatavošanā un starpsienās. Parasti lieto iekštelpās.
    • OSB. Tas ir angļu valodas nosaukuma saīsinājums, kas latviski nozīmē orientēto skaidu plātne, ko gatavo no liela izmēra skaidām (garums 2–15 cm), kas salīmētas kopā ar sintētiskajiem sveķiem. Katrai skaidu kārtai ir savs virziens, virsma ir raupja. OSB plātņu fizikāli mehāniskās īpašības ir sliktākas nekā saplākšņiem, taču materiāls ir lētāks. OSB ražošanā izmanto kokus, kas aug ātri, piemēram, apsi, papeli, priedi un citus. Šos kokus sašķeldo lielās skaidās, pēc tam izžāvē, apstrādā ar saistvielām, klāj kārtās augstā temperatūrā un sapresē. Plaši izmanto celtniecībā (melnās grīdas, sienas, jumti), iepakojumos, polsterēto mēbeļu karkasos.
    • Fibrolīta plāksnes. To galvenās sastāvdaļas ir koka ēveļskaidas, cements un ūdens. Fibrolīts tiek veidots no speciāli sagatavotām koka ēveļskaidām, par saistvielu izmantojot cementu, iegūstot spēcīgas, izturīgas un strukturāli noturīgas celtniecības plātnes. Koka ēveļskaidas apstrādātas tā, ka vienlaikus ļauj saglabāt koka mehāniskās īpašības, aptur bioloģiskās bojāšanās procesu, palielina to noturīgumu pret uguni. Izmanto ārējo un iekšējo sienu izbūvei un apšūšanai, siltumizolācijai, visa veida pārsegumos (jumtu, grīdu, logu u. tml.), skaņas izolācijai starp stāviem un blakus esošajām telpām, iekšējai apdarei kā dekoratīvu elementu.
    • Kokskaidu plātnes. Plātnes, kas sastāv no smalki sasmalcinātām koksnes daļiņām (skaidas un koksnes putekļi, kas sadalīti pa frakcijām – ārpusē smalkākas frakcijas, vidus slānī – rupjākas), tās sapresējot kopā ar līmi. Tās nav piemērotas mitrām vietām vai turēšanai ūdenī, jo viegli uzbriest. Tām ir mazs blīvums, līdz ar to šādās plātnēs slikti turas skrūves un mēbeles ir mazāk izturīgas. Izmanto galvenokārt mēbeļu izgatavošanā, pagaidu sienās, starpsienās un grīdās, kur nav nepieciešami stipri un izturīgi materiāli, kā arī iepakojumā.
    • MDF plātnes. Tās ir vidēji blīvas kokšķiedru plātnes, kas sastāv no ļoti smalkām koksnes daļiņām, kas sapresētas kopā ar līmi. MDF ir izturīgāks materiāls par kokskaidu plātni, tam ir lielāks blīvums, tas ir gludāks, kā arī to ir vieglāk gruntēt un krāsot. Salīdzinot ar kokskaidu, MDF ir izturīgāks pret mitrumu. Izmanto mēbeļu izgatavošanā un starpsienās, kur nav vajadzīga augsta mehāniskā izturība.
    • LVL laminētās kokskaidu plātnes. Tās ir samērā jauns koksnes materiāls, ko ražo, finieru loksnes (parasti 3 mm biezas, bet var arī no 1 mm līdz 6 mm) salīmējot kopā. Tām ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar dēli: tās ir izturīgākas, taisnākas un viendabīgākas, mazāk liecas un vērpjas, kā arī iespējami garāki izmēri nekā dēļiem. Ražošanas process ir līdzīgs kā saplāksnim – kokus mērcē, pēc tam loba un iegūtās 3 mm finieru loksnes salīmē kopā karstajā presē.

    Kā orientēties koka plātņu pasaulē?

    Plātņu materiālus komentē arhitekts un dizainers Armands Sidorovičs:

    Pirmkārt, jāsaprot, kādam nolūkam plātnes kalpos. Otrkārt, jāskatās, kas ir pieejams un iespējams. Starp visiem koksnes plātņu materiāliem kvalitatīvs, izturīgs, viegli apstrādājams un ekonomisks risinājums ir OSB skaidu plāksnes. Tās var izmantot gan iekšējo un ārējo sienu apdarē, gan arī grīdu un griestu apdarē.

    Ražo arī plāksnes ar spundi, kas nodrošina precīzāku savstarpēju sakļaušanos, kas ir svarīgi grīdas apdarei, lai tā būtu nolīmeņota.

    Varētu domāt, ka OSB ir teju brīnumplāksne, taču tā nav piemērota ilgstoša mitruma apstākļiem.

    Savukārt ir arī tādi, kam OSB tekstūra ļoti patīk, jo tā ir gatavota no lielām skaidām, veidojot skaistu mozaīku, bet, izmantojot interjerā pārmēru, plāksnes dekorativitāte var kļūt uzbāzīga. Pareizi apstrādājot OSB plātnes, tās var gan flīzēt, gan krāsot, gan aplīmēt ar tapetēm.

    Arī saplāksnis, kas kādu laiku bija piemirsts kā estētisks apdares materiāls, pēdējos gados arvien biežāk atgriežas mūsdienīgos interjeros. Saplāksnis ir cietāks un izturīgāks par koku, tāpēc to izmanto arī nesošajās konstrukcijās. Ir arī saplākšņa veidi, kas speciāli domāti fasādes apdarei, jo tur tiek izmantotas speciālas līmes, kas neļauj uzsūkt mitrumu.

    Tas nozīmē, ka izvēloties saplāksni kā būvmateriālu, svarīgi atrast piemērotāko, jo ir pieejami ļoti daudzi atšķirīgi saplākšņu veidi – būvniecībai, apdarei, fasādēm, mēbelēm u. tml. Saplākšņa pievienotā vērtība ir tā, ka atšķirībā no koka vai OSB plāksnes no tā var veidot arī liektas formas, jo saplāksnis pieejams, sākot no 3 mm biezuma, – tātad tas ir krietni plānāks par citām plātnēm.

    Ir arī laminēti saplākšņi, kas neuzsūc mitrumu un ir vieglāk kopjami.

    Ekoloģiskākais risinājums plātņu vidū ir fibrolīts, jo te kā saistviela tiek izmantota nevis līme, bet cements un ūdens. Tas ir elpojošs materiāls, kas turklāt pazīstams jau kopš pirmskara laikiem. Atšķirībā no citām plātnēm tas gan ir krietni biezāks – sākot no aptuveni 25 mm – un nav tik blīvs. Bieži izmantojams koka ēku atjaunošanā kā ekoloģisks risinājums.

    Jebkurā gadījumā, izvēloties materiālus būvniecībai, vajadzētu ievērot principu, ka svarīgāks ir mērķis, kam šis materiāls kalpos, nevis zemākā cena. Ir lietas, uz ko nav prātīgi taupīt, jo kļūdas būvniecībā var izmaksāt ļoti dārgi, prasot laiku, enerģiju un nevajadzīgas raizes.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+