• Šobrīd

    weather img

    Rīga +5°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Katrīnas Jaunupes dobes Sporta pils dārzos

    Dārzs
    Aiva Kanepone
    Aiva Kanepone
    23. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Lauma Kalniņa
    Katrīna Jaunupe ir viena no 140 laimīgajiem, kas šopavasar sāka iekopt savas dobes Sporta pils pilsētdārzā Rīgas centrā. Bērni par to esot tik laimīgi, ka četrgadīgais Karls pašaudzētam pipariņam dziedādams nodejojis paša izgudrotu deju.

    Aiz metāla žoga starp Tērbatas un Barona ielu slēpjas negaidīta Alises Brīnumzeme – rūpīgi apčubinātas un lekni saaugušas dobes melnās dēļu kastēs, vietumis bezrūpīgi dārza galdi, dažviet saauguši mazi bērziņi, bet aiz žoga sirreāli slejas lielie centra nami.

    Ej pa pilsētu, atver vārtus un iekļūsti pilnīgi citā pasaulē. Miers, zied puķes.

    Ideja pieder Renātei Prancānei – viņai pa logu pavērās skats uz aizaugušo bijušās Sporta pils teritoriju, un Renātei pietika dūšas iet pie tās saimniekiem parunāt, lai uz laiku atļauj to lietot pilsētniekiem. Tapa komanda, sākās talkas, un šopavasar jaunajiem dārzniekiem tika sadalītas vietas un uzdāvinātas dārza kastes un zeme.

    Katrīnai ir trīs dobes jeb kastes. Sarkanie, dzeltenie, oranžie un melnie tomāti, saldie pipariņi, ražīgs cukīni, mazās zemenītes, nenormāli garšīgi cepamķirbji, dilles, citrontimiāns un olīvtimiāns, rukola, kas jau apēsta, gurķīši, lērums kabaču, pat sava melone un aizmetušies divi golfa bumbiņas izmēra arbūziņi. Un tas viss trijās kastēs ar zemi!

    «Ar dārzu biju uz tu jau bērnībā, kad mācēju darīt visu – slaucu govi, ganīju kazu, ravēju kilometriem garas vagas. Tad kādu laiku par to pat domāt negribējās. Bet, kā smejos, vecums nenāk viens, un arī gribēju, lai bērni redz, kā viss rodas, un iesaistās darbiņos. Mums iedeva kastes un zemi, te ir ūdens laistīšanai, mums sagādā arī speciālu kompostūdeni, kas jau ir bagāts ar uzturvielām. Bet darba bija daudz, nācām šurp katru dienu. Darījām visi kopā, meitiņa Kara Estere mazāk, bet dēls kārtīgi iesaistījās stādīšanā un laistīšanā. Vislielākā sajūsma bija par pipariem, jo Karls ir piparmīlis – uzreiz noplēš, ēd, dzied un dejo. Dēlam uz bērnudārziņu ceturtdienās jānes dārzenis, piektdienās auglis un pirmdienās puķe, un tos viņš nes no sava dārza. Iesaistījies ir pat mans vīrs, kuram nekad nav bijis saistības ar dārzu. Sākumā viņš bija domājis, ka tikai apskatīsies, panašķosies un aizies. Bet tas kaifs ir, kad pats iestādi, izaudzē un aplaisti!

    Dārzs bagātina ikdienu – brīvdienās ejam ar ģimeni pastaigās, un šis ir galamērķis, te kopā parosāmies un kopā apēdam to, kas izaudzis.

    Pašu izaudzēts garšo daudz labāk! Un man tā ir arī tāda meditācija. Tas gan prasa darbu, bet ieguvums ir milzīgs prieks, tāpat arī gandarījums. Tu redzi darba augļus, tavam darbam bijusi jēga!

    Kastes tādam dārzam ir ļoti ērts risinājums, pilsētniekam labāku veidu grūti iedomāties – viegli pārstrādīt un rudenī būs ērti ieziemot. Šogad bija mazliet eksperiments, un nākamajā gadā es gribu mainīt konceptu. Ķirbjiem jāiet lejā, jo viņiem grūti tos lielos augļus turēt. Tomātiņus, gurķīšus augšā, noteikti atkal stādīsim piparus un arbūzus.

    Vēl es ļoti izbaudu kopienas sajūtu. Cilvēki sasveicinās, smaida, pastāsta par savu ražu. Kopā esam 140 dārznieki, un priekšrocības bija tiem, kas piedalījušies talkās un dzīvo apkaimē. Mums ir kopīga vizuālā identitāte, zinām, kādiem jābūt galdiem un krēsliem, ja nesam tos uz šejieni. Daži no darba atskrien paēst pusdienas! Ir noteikumi, piemēram, te var nākt piknikā, bet nedrīkst kurt uguni un lietot alkoholu. Viss tiek ievērots. Darba dienās no rītiem mums te ir joga.

    Ilze Rukšāne ir mūsu ainavu arhitekte, Renāte ir idejas autore un galvenais dzinējspēks, Evija Krištopāne radījusi grafisko identitāti. Mums ir sava feisbuka grupa, kur dalāmies ar priekiem, kad kaut kas ir izaudzis, ar jaunumiem un dežūrplāniem. Kad kāds aizbraucis, to ieraksta grupā, un kaimiņi aplaista viņa dobes. Nedēļas nogalēs dārzi ir pieejami visiem, kas vēlas tos apskatīties. Tāpēc katram ir dežūras, kad jāsagaida viesi. Un cilvēki nāk, visiem jau ir interesanti!» Dārza vidū ir plaša, maziem kociņiem aizaugusi ieleja – tur notiks koncerti un top kafejnīca.

    Vienīgie negantnieki un zagļi ir vārnas, kas apēda Anetei Konstei vienu zemeni. Tā bija pirmā, gaidīta un lolota!»

    3 jautājumi Katrīnai

    1. Jūsu labākais darbarīks? 
      Lejkanna! Bez tās es te neizdzīvotu. Man ir zaļa plastmasas, ko uzdāvināja vīratēvs Modris. 10 litru ietilpība ir ļoti laba – es to varu panest, jo nav pārāk smaga, tomēr ir pietiekami liela, viegli var laistīt. Katrai dobei vajag divas lejkannas, un ar sešām reizēm esmu dārziņu aplaistījusi. 
    2. Jūsu īpašais dārza prieks? 
      Tas, ka šādā dobē var izaudzēt arbūzu! Tas man ir liels atklājums. Iestādīju maija beigās no maza stādiņa, un tagad jau divi nelieli arbūziņi. Mana dārza kaimiņiene Anete Konste vienu savu arbūzu jau apēdusi, viņai bija izaudzis liels, sarkans un garšīgs.
    3. Ko jūs gribētu pamēģināt nākamgad?
      Burkānus! Mums visiem garšo burkāni, un kaimiņiem tie šajās kastēs ļoti labi aug.

     

     

     

     

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+