#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Īpatnēja liela auguma (līdz metram) skaistule Persijas fritilārija (Fritillaria persica) uz papagaiļu košuma pavasara ziedu fona šķiet īpaši iekārojama tieši tumšo, dūmakaini violeto, gandrīz melno ziedu dēļ. Sīpoli spēj pārziemot dobē arī pie mums un bojā neaiziet. Galvenā atšķirība no citām šeit minētajām fritilārijām – ja sīpoli netiks norakti un izturēti pareizā temperatūrā, diemžēl nākamajā gadā pie mums tie neuzziedēs. Pareiza temperatūra – tā būtu ļoti silta, pat karsta vieta, vismaz plus 25 un pat plus 35–40 grādi. Droši vien dienvidu dzimtenē, saulainajā Dienvidturcijā un Irānā, vasarā zeme ir tieši tik karsta un sīpoli mierīgi nobriest arī augsnē. Tāpēc izrakti tie jāsargā no apdegšanas saulē un izžūšanas. Žāvējot siltumnīcā, tos var piesegt ar avīzi. Var turēt arī nesiltinātos bēniņos, kas saulē sakarst un kur ir ēna.
Neko darīt, šīs ir puķes, kuru skaistums prasa upurus. Ja negribas tām kalpot, tad jāstāda kas cits. Bet šo rindu autore, kas arī jau vienreiz aplauzusies, atstājot Persijas fritilārijas dobē neizraktas un nākamajā gadā nesagaidot ziedus, tagad nolēmusi pamēģināt citādi. Šogad stādīšu tās sīpolpuķu groziņā un ar visu groziņu dobē, lai pēc tam, kad lapas nobrūnējušas, var viegli atrast un izcelt. Pēc izsildīšanas rudenī atkal stādīšu groziņā un kopā ar to dobē. Un tad jau redzēs, kas sanāks.
