Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Kristīne Kalniņa, stādu audzētavas Kļaviņas saimniece
Kāršrozes ir malvu dzimtas augi, kas savvaļā mājo pārsvarā mērenā klimata joslā ziemeļu puslodē. Pavisam ģintī iekļautas 25 sugas, tomēr kā krāšņumaugi galvenokārt tiek izmantota tikai kāršroze jeb rožu alceja (Alcea rosea).
Eiropā šie krāšņie ziedi zināmi jau kopš viduslaikiem – tiek lēsts, ka tās te ievestas Krusta karu laikā no Mazāzijas. Savvaļā kāršrozes aug Eiropas un Āzijas apvidos: Mazāzijā, Krētā, Balkānos sausās, pat klinšainās vietās, un tas liecina, ka mitrs, zems un ēnains dārza stūrītis tām nebūs pa prātam. Kāršrozēm Latvijā daudz vārdu: kāršu rozes, kaula rozes, kokrozes. Tie visi ir atdarinājumi vāciskajam šo puķu nosaukumam – Stockrose.
Savā dabiskajā mājvietā savvaļā kāršrozes aug gadu pēc gada, savukārt krāšņumam tās lielākoties audzē kā divgadīgu augu. Pirmajā augšanas sezonā kāršrozēm izveidojas ļoti spēcīga sakņu sistēma un lapu rozete, kas pārziemo un no kuras nākamajā pavasarī izaug gari stublāji ar ziediem.
Tomēr siltākās ziemās kāršrozes mēdz pārziemot un turpina ziedēt arī nākamajā un aiznākamajā gadā, tādēļ puķkopības literatūrā tās tiek dēvētas par īsmūža ziemcietēm. Iespējams, ka šādu kāršrozes tēlu dažkārt rada arī pašizsēja – kāda puķes sēkla nokrīt zemē, uzdīgst turpat blakus esošajam stādam, nākamgad izaug liela, bet saimniece domā, ka aug tā pati vecā kāršroze.
Kur un kā stādīt?
Latvijā kāršrozes izaug metru vai divus garas, bet Ginesa rekordu grāmatā esot pat ziņas par 6 un 7 metrus garām kāršrozēm – tās izaugušas Anglijas dienvidos. Latvijā kāršrozes zied no jūlija līdz pat septembrim – ziedi pa vienam vai diviem tup lapu žāklēs, stingri pieķērušies stublājam.
Kāršrozei patiks vidēji smaga, tomēr pietiekami caurlaidīga, auglīga augsne.
Pirms stādīšanas zeme jāsastrādā iespējami dziļi, lai lielajām saknēm pietiktu vietas.
Kāršrozes ir dienvidnieces, tādēļ to audzēšanai jāizvēlas silta, saulaina vieta. Vislabāk, ja tā būs pasargāta no stipra vēja, citādi smagajiem ziedu zobeniem vajadzēs meklēt balstu.
Kāršrozes aug ļoti ātri, tādēļ tām brangi jāēd – vajag pietiekami daudz mitruma un barības vielu, tomēr slapjas kājas tām netīk, tādēļ vislabāk kāršrozei nolūkot sausāko vietu dārzā vai arī sagatavot paaugstinātu dobi, lai rudenī un ziemas atkušņos saknes necieš no sēdēšanas peļķē. Ja gribi būt pilnīgi droša, ka kāršroze veiksmīgi pārlaidīs ziemu, vari stādījumus ziemā piesegt ar skuju kārtu.
Ja sēj kāršrozes ar domu, ka tās uzziedēs nākamgad, kāršrozes jāsēj vasarā, rūpīgi uzmanot, lai karstajā laikā tās nepārkarst un neiekalst. Sējai jāizvēlas iespējami ēnaināka un vēsāka vieta. Paaugušos stādiņus – ar divām, trim lapām – izpiķē, vēlāk izstāda lecektīs, dēstu dobēs vai podiņos.
Rudens pirmajā pusē – augustā, septembrī – augus stāda paliekošā vietā, lai tie līdz salam paspēj pamatīgi iesakņoties (ja nav paspēts, augus var pārstādīt arī pavasarī, bet tad tas būs jādara daudz uzmanīgāk, jo kāršrozei jau būs paaugušās pamatīgas saknes, un pārstādīšana šīm puķēm ne visai patīk).
Kad pavasaris klāt, kāršrozēm noņem piesegumu, uzirdina sablīvēto augsni, lai tā ātrāk iesilst, saglabā mitrumu un lai saknēm bagātīgāk piekļūst gaiss. Agri pavasarī augus ieteicams samēslot, jo pa ziemu ūdens barības vielas no augsnes ir krietni izskalojis. Ja izskatās, ka puķes tādas paknapas, tās var mēslot vēlreiz – īsi pirms ziedēšanas.
Kāršrozes var audzēt arī kā viengadīgu augu – tad tās jāsēj februārī, diedzējot telpā vai siltumnīcā. Sējumus un nupat izpiķētos stādus nevajadzētu pārlaistīt. Kad stādi palēnām norūdīti, tos aprīļa beigās vai maijā izstāda paliekošā vietā pusmetra attālumā citu no cita.
Pārdošanā visbiežāk ir kāršrožu sēklu kokteilis: augi ar dažādu krāsu ziediem, taču veikalos var atrast arī paciņas ar vienas krāsas kāršrožu sēklām.
Kāršrožu sēklas var ievākt pašu dārzā, bet tas iespējams vien parastajām kāršrozēm.
Pildītās šķirnes ir tik viltīgi izveidotas, ka tām pat neveidojas sēklas.
Diemžēl vēlme nākamgad no sēklām izaudzēt tādas pašas kāršroze kā šogad var beigties ar neveiksmi – kāršrozes ļoti ātri saziedas.
Ja nu tomēr gribi sēklas ievākt pati, jāizvēlas izskatīgākie un veselākie augi. Teorētiski kāršrozes var pavairot arī ar atvašu spraudeņiem, tomēr tas ir diezgan sarežģīti, un šis paņēmiens tiek izmantots reti – varbūt ir vērts mēģināt to darīt, ja esi tikusi pie kāda īpaši savdabīga auga un nu gribi to savā dārzā arī nākamgad.
Svarīgi, kāršrozes audzējot!
- Izvēloties kāršrozes šķirni, pievērs uzmanību ne vien auga augstumam, ziedu pildījumam un krāsai, bet arī uzziedēšanas laikam. Visagrākās uzziedošās šķirnes laikus iesējot, augi paspēs uzziedēt jau pirmajā gadā.
- Lai palīdzētu augam pārciest ziemu, augi ziemā jāpiesedz, tomēr jāpatur prātā – ja ziema būs mitra un ar biežiem atkušņiem, kāršroze pavasari var arī nesagaidīt.
- Kad augs noziedējis, vēlams laikus apgriezt noziedējušos stublājus, tā mudinot atmosties snaudošos pumpurus auga pamatnē.
- Kāršrozes var galotņot, bet tad krūmi izaug zemāki un kuplāki, tādēļ augi jāstāda retāk.
- Karstās vasarās kāršrozes mēdz bojāt tīklērces, mitrās un ēnainās vietās – arī gliemeži, tādēļ jau laikus jāgādā par šo kaitēkļu ierobežošanu.
Labu veselību, kāršroze!
- Malvu rūsa – kāršrozēm vispostīgākā slimība. Tās pazīmes: dzelteni vai oranži rūsas krāsas plankumi, kas savu kaujas gājienu sāk no apakšējām lapām. Bojātās lapas dzeltē, novīst, sakalst, augi sāk izskatīties arvien sliktāk. Slimību var ierobežot, to laikus pamanot un iznīcinot inficētās lapas vai – vēl labāk – visu augu. Ja slimība jau izplatījusies, kāršrozes var miglot ar Bordo šķīdumu. Augam ieteicams mainīt augšanas vietu – dobē, kur kāršrozes jau augušas, nākamgad tās vairs nestādīt. Sēnītes, kas izraisa malvu rūsu, pārziemo augu atliekās, tādēļ nogrieztās lapas un rudenī novāktie kāršrožu laksti jāsadedzina, komposta kaudzē tos likt nevajadzētu. Sporas diemžēl saglabājas pat uz auga sēklām, tādēļ no inficētiem augiem sēklas ievākt noteikti nevajag. Ja kāršrozi audzē kā viengadīgu augu un nepārziemina, malvu rūsa parasti to neinficē.
- Lietainā laikā kāršrozes var bojāt pelēkā puve, savukārt sabiezinātos stādījumos var parādīties baltās puves apsarme. Ja puķi gribas izglābt, var lietot fungicīdus.
Ņem vērā!
Ja pērc kāršrozes stādu, pievērs uzmanību lapām – tām jābūt bez plankumiem.
Ziedlapu tēja – pret klepu
Kāršrožu tēja palīdz pret dažādām plaušu kaitēm un klepu. Glāzei ūdens ņem tējkaroti kaltētu ziedu un dzer ik pēc stundas pa ēdamkarotei. Ausu un kakla vainas savukārt var ārstēt ar kāršrožu tējas inhalācijām. Kāršrožu ziedi tējai jāvāc no rīta vai vakarā, kad tie vēl ir zvanveida formā – nav līdz galam atvērušies.
Skaistas šķirnes
- ‘Nigra’ – labi pamanāmi, ļoti tumši sarkani – gandrīz melni – zvanveida ziedi, līdz 2,5 metrus augstas.
- ‘Chaters Salmon’ – peonijām līdzīgi, ļoti lieli pildīti laškrāsas ziedi, 2,4 metrus augstas.
- ‘Chaters Double Pink’ – pildīti rozā ziedi, 2 metrus augstas.
- ‘Fiesta time’– rožaini, neļķēm līdzīgi ziedi, zema auguma –ap 90 cm.
- ‘Chaters Double Yellow’ – pildīti dzelteni ziedi, 1,5 metrus augstas.
- ‘Appleblossom’ – ziedi ābeļziedu krāsā, 1,8–2 m augstas.
- ‘Summer Carnival Mixed’ – dažādu krāsu pildīti ziedi, 1,5–1,8 m augstas, uzzied jau pirmajā sējas gadā.
- ‘Majorette Mixed’ – dažādu krāsu pildīti un puspildīti ziedi, uzzied jau pirmajā sējas gadā, tikai 60–90 cm.
