Kādus gurķus ēdīsim šogad?

Pašapputes? Nē!

Vispirms atgādināšu, ka gurķu šķirnes var iedalīt divās lielās grupās – ir bišu apputeksnējamās šķirnes un hibrīdi un ir partenokarpie hibrīdi. Runājot par gurķiem, bieži tiek nepareizi lietots vārds pašapputes. Patiesībā šis termins nozīmē, ka vienas šķirnes ziedputekšņi spēj apaugļot tās pašās šķirnes sēklaizmetņus. Tas ir aktuāli plūmēm, dažām kaktusu un citu augu sugām. Taču gurķiem VISAS šķirnes spēj apputeksnēties ar tās pašas šķirnes ziedputekšņiem. Cits jautājums – kādam ziedēšanas tipam pieder šķirne vai hibrīds.

Izšķir trīs ziedēšanas tipus:

1. Pārsvarā vīrišķais. Šīm šķirnēm uz galvenās vasas veidojas galvenokārt vīrišķie (tukšie) ziedi, bet sievišķie (pilnie) – uz sānvasām. Mūsdienās šādas šķirnes ir saglabājušās tikai selekcionāru vai genofonda kolekcijās, jo tām ir ļoti zema ražība.
2. Jauktais. Uz auga vīrišķie un sievišķie ziedi ir apmēram puse uz pusi. Arī šīs šķirnes tikpat kā vairs neizmanto ražas ieguvei, jo ražība ir zema.
3. Pārsvarā sievišķais. Šim tipam pieder gandrīz visi mūsdienu hibrīdi. Uz auga veidojas ļoti maz vīrišķo ziedu vai to nav nemaz. Tieši tāpēc kopā ar bišu apputeksnējamiem hibrīdiem dažkārt nākas audzēt arī kādu jauktā ziedēšanas tipa šķirni vai hibrīdu – lai nodrošinātu visus ziedus ar ziedputekšņiem. 

Partenokarpajiem hibrīdiem apputeksnēšana vispār nenotiek, tāpēc sēklas neveidojas un auglī var redzēt tikai tukšos, nenobriedušos sēklu apvalkus. Gandrīz visi partenokarpie hibrīdi pieder sievišķajam ziedēšanas tipam, un tukšie ziedi nelielā daudzumā uz tiem parādās tikai ilgstoša stresa apstākļos.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Krievija

«Dienesta romāna» zvaigzne Ahedžakova pošas uz Daugavpili. Viņas dzīve Krievijā esot baisa…

Santa.lv

Jautājumi un atbildes

Vai magnijs tiešām var palīdzēt? 3 svarīgi jautājumi

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Kuri labāki? 

Plusi un mīnusi

Partenokarpie hibrīdi

Plusi

• Ja vēlies lielu ražu un kvalitatīvus gurķus, labāk izvēlies partenokarpos hibrīdus, jo to raža nav atkarīga no bišu un citu kukaiņu klātbūtnes un aktivitātes. Tātad tie ir mazāk atkarīgi arī no laika apstākļiem. Tas ir īpaši svarīgi, audzējot gurķus atklātā laukā. Lai nodrošinātu gurķiem pietiekamu siltumu, augus var turēt zem agrotīkla pārsega līdz ražas vākšanas sākumam. 
• Partenokarpajiem hibrīdiem visi ziedi ir pilni, augs netērē resursus tukšo ziedu veidošanai, tāpēc arī raža ir augstāka. 
• Partenokarpajos gurķos nav sēklu, tādēļ augļi ilgāk saglabā svaigumu un mazāk novīst pēc novākšanas.

Mīnuss

• Tā kā partenokarpo hibrīdu sēklu ieguve prasa ļoti daudz roku darba ziedu apputeksnēšanai un arī vecāku līniju uzturēšanā jāiegulda darbs un laiks, to sēklas parasti ir daudz dārgākas par bišu apputeksnējamo šķirņu un hibrīdu sēklām.

Bišu apputeksnējamie gurķi 

Pluss

• Daudzi uzskata, ka bišu apputeksnējamie gurķi ir saldāki, jo, lai nobriedinātu sēklas, augs pastiprināti apgādā augļus ar asimilātiem.

Mīnusi

• Audzējot uz lauka, bišu apputeksnējamie gurķi, sākoties ziedēšanai, no rīta jāatsedz un vakarā jāapsedz no jauna, kas prasa daudz darba un ne vienmēr ir izdarāms. Turklāt bites un kamenes mēdz izplatīt arī augu infekcijas, piemēram, sēni Dydimella jeb Ascochyta cucumis, kā dēļ augļu galos veidojas puve. Šī infekcija ir izplatīta arī Latvijas dārzos.
• Briestot apputeksnējamo gurķu sēklām, izdalās etilēns – gāze, kas noārda hlorofilu, tāpēc uz augļiem veidojas baltas svītras un augļi straujāk dzeltē.

Gludie vai kārpainie? 

Pēc augļa mizas virsmas gurķu šķirnes iedala gludaugļu, sīkkārpaino un rupjkārpaino grupās. Tradicionāli gludos gurķus pārsvarā izmanto svaigam patēriņam, bet kārpainos – pārstrādei. Tiek uzskatīts, ka rupjkārpainie ir piemērotāki sālīšanai, jo tiem ir lielāka augļa virsma, tāpēc sālsūdens straujāk iesūcas gurķī. Iespējams, ka tā arī ir, taču veiksmīgi var skābēt un marinēt gan sīkkārpainos, gan rupjkārpainos, gan gludos gurķus. Viss atkarīgs no receptes un saimnieces prasmēm.

Vēl pirms kādiem trīsdesmit gadiem uzskatīja, ka gludaugļu šķirnēm obligāti ir gari augļi, bet kārpainām īsi, taču mūsdienās pastāv gan gludaugļu hibrīdi ar 7–10 cm gariem augļiem, gan kārpainie ar 30–35 cm gariem augļiem.

Mazdārziņos tradicionāli ir iecienīti rupjkārpainie un sīkkārpainie hibrīdi ar augļu garumu 8–12 cm to universālās izmantošanas dēļ. Arī tāpēc, ka to sēklas ir vislētākās.

Lauka vai siltumnīcu gurķus? 

Visas gurķu šķirnes ir iespējams audzēt siltumnīcās, bet tikai atsevišķas – atklātā laukā. Sarunvalodā lieto apzīmējumu lauka gurķu šķirne, taču lielāko daļu šo šķirņu mūsdienās audzē plēves siltumnīcās. Pareizāk būtu tās dēvēt par konservu jeb konservēšanai piemērotiem gurķiem.

Kā ar izturību pret slimībām?

Gandrīz visi konservu hibrīdi, kurus pašlaik piedāvā sēklu tirgū, ir izturīgi pret gurķu virālo mozaīku (CMV), kladosporiozi jeb kraupi (Ccu) un īsto miltrasu (Px). Ir tādi hibrīdi (pārsvarā rupjkārpainie), kuri izturīgi arī pret neīsto miltrasu (Ppc). Daži hibrīdi ir izturīgi arī pret lapu dzīslu dzeltēšanas vīrusu (CVYV). Šīs īpašības parasti tiek norādītas hibrīdu aprakstos selekcijas vai sēklu tirgotāju mājaslapās un katalogos, bet reti uz sēklu paciņām. 
Ņemot vērā, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanu mazdārziņā apgrūtina gan apstākļi, gan pašu līdzekļu pieejamība, manuprāt, ģenētiskā izturība pret noteiktām infekcijām ir viens no svarīgākajiem hibrīda izvēles kritērijiem.

2 tipiski jautājumi

1. Kas notiek, ja bites apputeksnē partenokarpos hibrīdus?
   Veidojas sēklas, augļi var kļūt bumbierveida (ja apputeksnēšanās bija nepilnīga un aizmetas tikai daļa sēklu), bet mēdz arī palikt slaidi. Tie briest dažas dienas ilgāk par neapputeksnētiem, taču garša ir saldāka.
2. Vai gurķu hibrīdi var būt rūgti?
   Selekcijas procesā ir atlasītas tādas vecāku līnijas, kurās atslēgts gēns, kurš atbild par alkoloīda kukurbitacīna (tieši tas piešķir ķirbjaugiem rūgto garšu) veidošanos. Gandrīz visi gurķu hibrīdi pat stresa apstākļos nekļūst rūgti. Tiesa, sēklu audzēšanas procesā retumis gadās kļūdas, tāpēc ir dzirdēts, ka nerūgtie hibrīdi tomēr veido rūgtus augļus. Tas nozīmē, ka, audzējot gurķus, jācenšas augus pasargāt no stresa – pārmērīga karstuma, aukstuma, sausuma un kaitēkļiem.

Ievērības vērtie gurķu hibrīdi

Ļoti reti amatieriem tiek piedāvāti tik tiešām jaunākie hibrīdi. Parasti tie ir jau kādu laiku pārbaudīti komerciālajā audzēšanā un atzīti par Latvijas apstākļiem piemērotiem un gana drošiem, lai tos audzētu arī mazdārziņos. 

‘Adam’ F1. Parādījās apmēram pirms 20 gadiem un ātri kļuva ļoti populārs zemnieku vidū. Partenokarps, sīkkārpains hibrīds ar izlīdzinātiem, ļoti izskatīgiem, cilindriskiem augļiem, garuma un diametra attiecība 3,2:1. Slimību izturība: Ccu, Px, CMV, CVYV. Šogad pieejamas arī bioloģiski audzētas sēklas. Šis hibrīds kļuva tik ļoti populārs, ka tam drīz vien sekoja Adama brāļi – jaunie, pēc izskata un īpašībām ļoti līdzīgie ir ‘Alex’ F1 un ‘Aztec’ F1.

• ‘Amour’ F1. Arī samērā vecs profesionālais hibrīds. Partenokarps, rupjkārpains, ar tumši zaļiem, cilindriskiem augļiem, garuma un diametra attiecība 3,2:1. Izturīgs pret gurķu mozaīku (CMV), kraupi (Ccu), īsto un neīsto miltrasu (Px, Ppc), kas padara to īpaši piemērotu, lai audzētu amatieri un bioloģiskās zemnieku saimniecības.
• ‘Dirigent’ F1. Agrīns, partenokarps hibrīds audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās. Ļoti iecienīts marinēšanai. Augļi cilindriski, vienmērīgi zaļi, blīvi, garuma un diametra attiecība 3,1:1. Strauji sāk ražot, augstražīgs. Slimību izturība: Px, Ccu, CMV.
• ‘Kybria’ F1. Viens no ražīgākajiem gurķu hibrīdiem. Agrīns, partenokarps, ļoti populārs. Augļi cilindriski, slaidi, klāti rupjām kārpiņām, koši zaļi, garšīgi, universāli izmantojami. Katrā lapas žāklē veidojas 3–5 augļi, tāpēc prasa vairāk mēslojuma, īpaši slāpekļa. Ir svarīgi nodrošināt labu apgaismojumu un novērst sabiezinājumu. Augsta slimību izturība: Px, Ccu, CMV. 
• ‘Wagner’ F1. Agrīns, augstražīgs, partenokarps hibrīds ar garu novākšanas periodu, piemērots audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās. Augļi slaidi, cilindriski, 9–11 cm gari, tumši zaļi, klāti rupjām kārpiņām, blīvi, kraukšķīgi. Izturīgs pret Ccu, CMV.
• ‘Claudine’ F1. Augstražīgs, partenokarps, sīkkārpains hibrīds audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās. Augļi slaidi, ar tumši zaļu mizu, 9–15 cm gari, piemēroti konservēšanai. Hibrīds izturīgs pret kraupi un īsto miltrasu (Ccu, Px), vidēja izturība pret gurķu mozaīkas vīrusu (CMV), līdz ar to ilgs ražas vākšanas periods. 
• ‘Faster’ F1. Partenokarps, rupjkārpains hibrīds, piemērots audzēšanai atklātā laukā. Tam piemīt laba stresa noturība, izturība pret Px, Ccu, CMV.
• ‘Madita’ F1. Agrīns, partenokarps, rupjkārpains hibrīds. Augļi cilindriski, izlīdzināti, nemēdz būt rūgti. Lieliski piemēroti skābēšanai un marinēšanai. Hibrīds izturīgs pret īsto miltrasu, kraupi, gurķu mozaīkas vīrusu (Px, Ccu, CMV), izcili izturīgs pret neīsto miltrasu (Ppc).
• ‘Mirabelle’ F1. Viens no vecākajiem profesionālajiem hibrīdiem amatieru sēklu tirgū – agrīns, augstražīgs, partenokarps. Augļi tumši zaļi, ar mazām kārpiņām, bez rūgtuma. Izturīgs nelabvēlīgos augšanas apstākļos, kā arī pret Px, Ccu, CMV.
• ‘Excelsior ’ F1. Augstražīgs, partenokarps hibrīds, veido ļoti spēcīgu augu, uz kura viegli aizmetas vidēji 1–3 gurķi ķekaros. Gurķi gaiši zaļi, cilindriski, ar vidēji daudzām kārpiņām, 10–12 cm gari. Slimību izturība: Ccu, Px, CMV, CVYV.
• ‘Picolino’ F1. Interesants partenokarps hibrīds ar īsiem (12–13 cm), gaiši zaļiem, cilindriskiem, gludiem gurķiem. Tie ļoti garšo maziem bērniem. Hibrīds piemērots audzēšanai siltumnīcās pavasarī un vasarā. Veido 3–4 gurķus vienā ķekarā. Ļoti ražīgs!