Kādu saldētavu labāk izvēlēties?

Saldētavas galvenokārt atšķiras pēc to veida – horizontālā vai vertikālā –, saldēšanas tehnoloģijas un tilpuma: saldētavu litrāža ir, sākot no aptuveni 30 litriem, līdz pat 200, 300 un 500 litriem. Iegādāties saldētavu ar pamatīgu rezervi, zinot, ka tā bieži būs pustukša, nav praktiski – tā aizņem vietu un patērē elektrību. Ja plānots saldēt vien nedaudz ogu vai sēņu, piemērotas būs mazākas saldētavas, savukārt, ja ir kupla ģimene vai bieži nepieciešams saldēt lielākus gaļas gabalus, var raudzīties pēc ietilpīgākas saldētavas. Akurāti lietojot, saldētavas kalpošanas mūžs būs vidēji 7–10 gadi.

Saldētavu veidi

Vertikālā saldētava

* Var novietot virtuvē, jo platumā aizņem maz vietas – ap 60 cm.

Citi lasa

Daina Lapiņa

Kūciņas

Gluži kā gaisīgi zefīri! Putotu olbaltumu krēma kūciņas pusstundā

Zane Piļka- Karaļeviča

Piemiņa

Viņš nomira manu acu priekšā: Dzīvesbiedre pastāsta, kādas bija aktiera Lūša pēdējās stundas

Evija Kalnbērza

Slavenības

Sieva neierodas uz Virgas apaļo jubileju. Mūziķa teiktais pārsteidz…

* Ir atvilktnes, tāpēc labi pārskatāma. Piemērota, ja saldēt nepieciešams mazākus un kompaktākus produktus: ogas, sēnes, pākšaugus, sagrieztus dārzeņus, nelielas gaļas vai zivs porcijas. Produktiem piekļūt ir viegli.

* Ja saldētavā jāietilpina lielāks produkts, var izņemt divas atvilktnes un to stikla starpsienu, tā iegūstot dubultplauktu. Taču ne visām saldētavām ir šāda iespēja. 

Horizontālā saldētava jeb lāde

* Masīvāka un lielāka izmēra. Nepieciešams piemeklēt vietu, kur saldētavu varēs atvērt no augšpuses. Saldētavas lielums atkarīgs no tās tilpuma. Parasti augstums lādēm ir ap 80 cm, platums 50–165 cm.

* Dziļa un ļoti piemērota lielāku produktu uzglabāšanai, piemēram, branga medījuma vai mājlopa gaļas gabalam.

* Ja paredzēts glabāt mazākus produktus nelielās kastītēs vai maisiņos, lāde nebūs visai parocīga. Ja saldējamo porciju ir daudz, ar vienu vai pāris groziem, kas parasti ir komplektā, var nepietikt, un tad produkti būs jāliek cits virs cita saldētavas dziļumā. Ja produktu ir daudz, tas nav ērti un katram pašam ir jāizdomā sava sistēma, lai vajadzīgais produkts katru reizi nebūtu jāmeklē saldētavas apakšā.

Saldētavai vajag vietu

Saldētavu var novietot virtuvē, pieliekamajā kambarī, dzīvojamā telpā, priekšnamā, zem kāpnēm, saimniecības ēkā vai garāžā – galvenais, lai tai ir ērti piekļūt. Svarīga ir arī telpas temperatūra. Katrai saldētavai ir sava klimata klase, kas norāda, kādā telpas temperatūrā tā darbosies efektīvi. Ir četras klimata klases: SN jeb subnormālā – no +10 °C līdz +32 °C, N jeb normālā – no +16 °C līdz +32 °C, ST jeb subtropiskā – no +16 °C līdz +38 °C un T jeb tropiskā – no 16 °C līdz +43 °C. Ja telpas temperatūra būs zemāka vai augstāka, nekā ražotājs rekomendējis, saldētavai var rasties darbības traucējumi. Daži ražotāji piedāvā arī saldētavas, kuras var novietot neapsildāmās telpās, kur temperatūra ir zem 0 grādiem. Taču šādu modeļu nav daudz.

Nevienu saldētavu nevajadzētu novietot telpā ar paaugstinātu mitrumu vai krasām temperatūras maiņām.

Ja saldētavu paredzēts novietot dzīvojamā telpā vai virtuvē, ir vērts papētīt ierīces trokšņu līmeni, ko apzīmē ar burtiem dB – jo mazāks skaitlis, jo saldētava darbosies klusāk. Parasti tas ir no 35 līdz 45 dB.

Cik elektrības ēd saldētava?

Saldētava parasti ir ieslēgta un darbojas visu gadu vai sezonu, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību, cik daudz elektrības tā patērē jeb tās energoefektivitātes klasi. Eiropas Savienības direktīvas nosaka, ka visām saldētavām jābūt A klases. Jo plusu pie A burta ir vairāk, jo ekonomiskāka saldētava. Piemēram, 250 litru A+ klases saldētava gadā patērēs aptuveni 250 kWh, savukārt A+++ klases tāda paša tilpuma saldētava patērēs ap 135 kWh.

Ne vienmēr lielāka tilpuma saldētava patērēs vairāk elektrības.

Elektrības patēriņu var ietekmēt arī tas, kā saldētava tiek lietota – ja to atver bieži vai mēdz piemirst aizvērt durvis, iekšā ieplūst vairāk siltā gaisa un saldētavai jādarbojas intensīvāk. Elektrības patēriņš palielinās arī tad, ja saldētavas dzesēšanas elementi ir apauguši ar ledus kārtu un tā netiek atkausēta.

Vai saldētava ir jāatkausē?

Pēc saldēšanas veida saldētavas var iedalīt divās grupās.

• Saldētavas ar No Frost tehnoloģiju – dzesēšana notiek ar aukstu gaisu, tāpēc saldētavas iekšpusē un uz pārtikas produktiem ledus neveidojas un saldētava nav jāatkausē. Tas ir ērti, ja saldētava tiek lietota visu gadu. Šāda funkcija ir tikai vertikālajām saldētavām. No Frost saldētavās arī ogas sasalstot mazāk kristalizējas un vairāk saglabā dabīgo struktūru.
• Klasiskās un Low Frost (ledus saldētavas iekšpusē veidojas tikai nedaudz) – ap dzesēšanas elementiem lēnām apaug ledus kārta. Līdzīgi kā ledusskapjus, arī saldētavas iesaka atkausēt reizi gadā. Taču jo biežāk saldētava tiek atvērta, jo ātrāk veidojas ledus, tāpēc iespējams, ka saldētava būs jāatkausē pāris reižu gadā.

Piemērotākais brīdis atkausēt un kārtīgi iztīrīt saldētavu ir pirms sezonas sākuma vai kad saldētava ir vistukšākā.

Tad nebūs jālauza galva, kur likt sasalušos produktus – ja produkts vienu reizi ticis saldēts un pēcāk atlaidināts, otro reizi to sasaldēt vairs nevajadzētu, jo tas zaudēs gan uzturvērtību, gan garšu. Horizontālajām saldētavām ūdens sakrājas apakšā, un tas ir jāizslauka ar dvieli vai labi uzsūcošu lupatu. Savukārt vertikālajām saldētavām apakšpusē ir speciāla drenāžas atvere ūdens izvadīšanai, un ūdens no saldētavas nav pašam jāizsmeļ. Pēc tam saldētavu atkal var ieslēgt un, atkarībā no vides temperatūras un saldētavas lieluma, parasti pēc 3–4 stundām produktus var ievietot atpakaļ saldētavā.

Saldētavu noteikti vajag atkausēt, ja uzsalušās ledus kārtas dēļ nevar aizvērt tās durvis vai arī ir grūti ielikt atpakaļ atvilktni. Dažkārt ledus kārta uzsalusi arī virs atvilktnes, un tas apgrūtina produktu ielikšanu saldētavā.

Papildu funkcijas

Tās mēdz atšķirties gan budžeta, gan Premium klases, kā arī dažādu ražotāju un modeļu saldētavām.

• Iekšējais apgaismojums. Budžeta klases modeļiem mēdz nebūt apgaismojuma, turklāt ne visām saldētavām ir paredzēta vieta, kur apgaismojumu vajadzības gadījumā varēs ierīkot. Tas jānoskaidro, iegādājoties saldētavu.
• Ledus gatavošanas iekārta. Atsevišķu modeļu saldētavām ir ledus ģenerators, kas gatavo un smalcina ledu, ko pievienot, piemēram, atspirdzinošam vasaras dzērienam. Šādā gadījumā saldētava jāpieslēdz ūdensvadam.
• Ātrās saldēšanas funkcija. Ieslēdzot šo funkciju, saldētavas temperatūra pazeminās un saglabājas vidēji 12 stundas, pēc tam automātiski atkal pārslēdzas uz iepriekš uzregulēto saldētavas temperatūru. Šī funkcija noder, ja saldētavā tiek ievietots liels daudzums svaigas, nesasaldētas pārtikas. Pazeminātā temperatūrā tā sasalst vienmērīgāk, līdz ar to produkti labāk saglabā vitamīnus un uzturvielas.
• Slēdzene. Saldētavu var aizslēgt ar atslēgu.
• Rokturis ērtai atvēršanai.  Rokturim ir papildu mehānisms, kas, atverot saldētavas durvis, ielaiž silto gaisu, un durvis nav jāatver ar spēku. Lādēm ērtākai atvēršanai ir rokturi ar speciālu ventili – vāku atvērt ir viegli un atverot neveidojas vakuums, kā tas saldētavām bieži mēdz notikt.
• Soft close vāks. Tam ir iestrādāta tāda kā bremzīte, un aizverot vāks neaiztaisīsies strauji ar sitienu, bet lēnām aizvērsies pats.
• Kļūmes indikators. Signalizē, ja pazeminās temperatūra. Temperatūra var zust, ja durvju gumija laiž iekšā silto gaisu. Kļūmes indikators var nostrādāt arī tad, ja saldētavai ir tehniski bojājumi.
• Skaņas signāls. Signalizē, ja nav aizvērtas durvis.

Ja pazūd elektrība

Ja tuvojas stiprs negaiss vai ir zināms, ka būs elektrības padeves pārtraukums, saldētavu ieteicams jau laikus izslēgt. Īpaši tad, ja tā ir aprīkota ar elektroniskiem displejiem un pogām, jo tieši elektronika ir jutīgākā pret strāvas pārrāvumiem un var salūzt. Līdzīgi kā aukstuma somā, paši produkti vēl kādu laiku uzturēs aukstumu arī izslēgtā saldētavā. Parasti saldētavas temperatūra ir noregulēta vidēji uz mīnus 18–24 grādiem, un pēc tās izslēgšanas produkti sasaluši var saglabāties aptuveni 24 stundas. Jo pilnāka ir saldētava un biezāka saldētavas korpusa izolācija, jo ilgāku laiku produkti var saglabāties sasaluši.