Kādiem augiem nepieciešams rudens mēslojums?

Mēslojums
Indra Ozoliņa
6. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Rudenī augi gatavojas ziemošanai. Vai tos vēl vajag pabarot? Pieredzes ir dažādas.

Nav vienas formulas

RAIVIS REINBERGS, stādaudzētavas Puķu lauki īpašnieks:

– Mēslošanas nepieciešamību un apjomu nosaka augsne konkrētajā dārzā un augi, kas tajā aug. Vienam vajag vairāk barības vielu, citam – mazāk. Piemēram, pieticīgas ir lavandas, auzenes, aslapu flokši, bet tādām lielajām ziemcietēm kā krastkaņepēm un delfīnijām, lai izaugtu līdz pāris metru augstumam, nepieciešama bagātīga augsne. Nav vienas formulas, kas derēs jebkurā situācijā!

Rudenī ziemcietēm nepieciešams kompleksais mēslojums, kas satur vairāk kālija. Attiecības var būt atšķirīgas, kā nu kurš  ražotājs tās piedāvā. Pats galvenais – lai slāpekļa nebūtu vairāk par kāliju. Citādi tiks veicināta jauno dzinumu veidošanās, un, ja augs nepaspēs nobriest, var ciest jau pirmajās salnās. Arī fosfora saturs vēlams lielāks nekā pavasara mēslojumā, jo tas stiprina sakņu sistēmu un palīdz augam sagatavoties ziemai. 

Jo vairāk augs būs nodrošināts ar barības vielām, jo spēcīgāks būs ziemā. Tomēr ar mēslošanu nevajag arī pārāk aizrauties. Devas jāskatās uz iepakojuma. Parasti uz kvadrātmetru ņem nepilnu sauju.

Labāk mēslot mazāk nekā augu pārbarot, jo tad tas mēdz izgāzties, zaudēt savu īsto krāsu un lapojumu, saīsinās arī auga mūžs.

Mēs izmantojam lēnas iedarbības mēslojumu ar sabalansētu slāpekļa un kālija saturu, kas iedarbojas ilgstoši. Ja redzams, ka kāds augs nejūtas labi, pabarojam ar šķidro mēslojumu, kuram ir ātrāka iedarbība. Esam pārliecinājušies, ka augiem ļoti patīk, ja vasarā augsnē ierušina slieku humusu. Tā kā mūsu zeme ir diezgan mālaina, labi uztur mitrumu un barības vielas, parasti ar to arī pietiek.

Palīdzu sagatavoties ziemai

DAILA TRUBIŅA, rožu kolekcijas dārza Dailas rozes saimniece:

– Vasarā rozes baroju ar minerālmēsliem, kuros slāpeklis, fosfors un kālijs ir līdzsvarotās attiecībās. Pašā augusta sākumā vēl pēdējo reizi var iedot mēslojumu, kas satur nedaudz slāpekļa, taču augusta otrajā pusē līdz septembra sākumam izmanto mēslojumu, kas satur daudz kālija. Vislabāk izmantot komplekso mēslojumu, kurā nemaz nav slāpekļa, jo rozēm jāsāk nobriest un sagatavoties ziemai. Ja tās vasarā bagātīgi mēslotas, rudens pusē sāk dzīt garus, lielus dzinumus, kas līdz salnām var nepaspēt nobriest. Nobriešanu veicinās kālijs, palīdzot rozēm sagatavoties ziemai. NPK varētu būt, piemēram, 0:12:24 vai līdzīga attiecība – galvenais, lai tajā nav slāpekļa un ir vairāk kālija.

Fosfors galvenokārt nepieciešams ziediem un sakņu sistēmai, bet kālijs auga nobriešanai un imunitātes stiprināšanai. Var izmantot arī kālija magnēziju. Jebkurā gadījumā svarīgi raudzīties, lai granulas izšķīst. Tās jāierušina augsnē un, ja laiks ir sauss, jāsalaista, citādi viss labums būs vējā. Ja augsne ir nomulčēta, mēslojumu pakaisa drusku vairāk. Pirmā gada stādiem uzkaisu pāris sauju, bet lielajiem piecgadīgajiem krūmiem atkarībā no krūma lieluma -  trīs līdz piecas saujas minerālmēslu. Ja nav skaidrs, cik daudz mēslojuma vajag, devas jāskatās uz iepakojuma.

Ja esmu sagādājusi, tad augusta otrajā pusē rozēm uzberu arī pa saujai koku pelnu, tie satur kāliju, kalciju, magniju un citus mikroelementus. Tikai nevajag nokaisīt tā, ka zeme balta. Izteikti sārmaina augsne rozēm nepatiks.

Rozes stiprinās arī ar augsni sajaukti satrunējuši kūtsmēsli.  Tie  gan lietojami vēlā rudenī, miera periodā, kamēr augsne vēl nav sasalusi. Es kūtsmēslus izmantoju, tikai rozes stādot, vairāk lietoju Biolan kūtsmēslu granulas – tie ir termiski apstrādāti un tāpēc drošāk lietojami.  

Mēsloju tikai pavasarī

GUNTIS OZOLIŅŠ, kokaudzētavas Meža rasas saimnieks:

– Skujeņus un dekoratīvos kokaugus mēsloju aprīlī, kad zeme iesilusi, pabaroju tos ar sabalansētu Osmocote vai Multicote pilnmēslojumu. Uzskatu, ka mēslošana rudenī nav nepieciešama, tā tāda palieka no senākiem laikiem… Protams, ja ir vēlēšanās, kociņus var pabarot arī rudenī, tikai noteikti vajag salaistīt. Daudzi dara nepareizi – saber minerālmēslus un nelaista.

Iztieku bez lieka darba 

ULDIS GROSS, Grosa kokaudzētavas īpašnieks:

– Uz rudens mēslošanu skatos skeptiski, jo negribu sev radīt lieku darbu. Jau pēc Jāņiem augļu kokus vajadzētu mēslot tikai ar skābekli nesaturošu mēslojumu, lai augi laikus beigtu augt un sāktu gatavoties ziemai.

Fosforu un kāliju saturošos minerālmēslus tikpat labi var dot arī pavasarī – tie līdz rudenim no augsnes neizskalosies un būs pietiekamā daudzumā.  

Pavasarī var lietot kompleksos minerālmēslus ar dažādu sastāva proporciju atkarībā no tā, ko audzē, un no augsnes analīžu rezultātiem. Ja analīzes nav veiktas, var izvēlēties mēslojumu ar tādu NPK, kam visi skaitļi vienādi, piemēram, 15:15:15, cerībā, ka tā būs optimāla. Augļu raža ir atkarīga no augsnē pieejamā slāpekļa, fosfora un kālija daudzuma, taču, kā pierādīja mana tēva, agronomijas doktora Arnolda Grosa, eksperimenti, tā samazinās ne tikai tad, ja šīs minerālvielas augsnē trūkst, bet arī tad, ja ir par daudz, un augi var pat nokalst.

Augļu kokiem noderēs kūtsmēsli, taču uzbērt tos uz augsnes nebūs nekādas jēgas, jo slāpeklis izkūpēs gaisā. Tos vajag ierakt vai ieart jebkurā laikā, kad zeme brīva. 

Mēslojums augļu kokiem jākaisa izkliedēti sakņu zonā kā viegla krusa – tā, lai graudiņi uz zemes nesaskaras. 

Baro pēc ogu novākšanas

MĀRTIŅŠ MALTENIEKS, krūmmelleņu audzētājs, Mazās dārzniecības saimnieks:

– Tikai pareizi un sabalansēti mēslotas krūmmellenes spēcīgi augs, labi ražos, būs izturīgas pret salu un slimībām. Tāpat kā citiem augiem, arī krūmmellenēm vasaras otrajā pusē vajag vairāk kālija, lai tās pirms ziemas nobriestu, uzlabotos augu ziemcietība un izturība pret slimībām. Ja tad turpinās dot slāpekli, jaunie dzinumi būs neizturīgi un ziemā var apsalt.

Krūmmellenes mēslo augusta beigās vai septembra sākumā, tiklīdz ogas nolasītas. Vēlāk mēslojumu nav jēgas bērt, jo augi nepaspēs uzņemt barības vielas un kālijs ar nokrišņu ūdeņiem ātri aizskalosies projām. 

Vislabāk lietot kālija sulfātu, kas paskābina augsni. Var izmantot arī kombinēto mēslojumu, kas satur daudz kālija. NPK attiecības varētu būt dažādas, piemēram, 5:25:25. Pats galvenais ir skatīties, lai slāpekļa nebūtu vairāk par 5.

 Smalko sakņu dēļ lielas sāļu koncentrācijas ir bīstamas – pieaugušiem krūmiem, kas ir jau cilvēka augumā, vienā reizē dod ne vairāk par 80–100 gramiem mēslojuma uz kvadrātmetru, bet mazam krūmiņam apmēram 40 gramu. Precīzāku devu var noteikt, veicot augsnes analīzes. Ja kaut kā vēl trūkst, kālija sulfātam papildus var pievienot mikroelementus. Ja krūmmelleņu lapas ir lielas, spīdīgas, zaļas un labi veidojas jaunie dzinumi, var mēslot arī mazāk.

Mēslojumu ber riņķī krūmiņam sakņu zonā, piemēram, ap 30–40 centimetru lielu krūmu nokaisa kādus 30 centimetrus no centra un aplaista. Ja krūmmelleņu daudz, ieteicams sekot laika prognozēm un mēslot, kad gaidāms lietus.

Vīnogām rudenī – tikai kūtsmēslus!

RIHARDS ZIHMANIS, agronoms, Vīnogu dārza saimnieks:

– Lai saprastu, kad un kā vīnogu vajag mēslot, jāzina, ka tas ir koks ar 60–70 centimetru dziļu sakņu sistēmu, kas plešas 2–7 metru attālumā uz visām pusēm. Ābelei vai bērzam jaunie dzinumi un zari aug tikai līdz Jāņiem un pēc tam pārkoksnējas. Vīnoga var augt visu vasaru un rudenī būt zaļa, nenokoksnējusies un nosalt jau pie dažiem mīnus grādiem, tāpēc ir jāaptur augšana. Augusts ir pēdējais brīdis, kad vīnogas galotņot, lai tās vairs neaugtu garumā, bet dzinumi briestu resnumā.

Ja vīnogu mēslos vēl augustā vai septembrī, tā sāks augt ar vēl lielāku sparu, slikti ziemos un slimos.

Mana pieredze liecina, ka vīnkoki ir jāmēslo aprīļa sākumā vai beigās, tiklīdz nokūst sniegs, kad mēslo arī visus augļu kokus. Lietainā laikā pēdējais brīdis varētu būt jūnijs. Tad minerālmēsli līdz augustam izšķīdīs un augs paspēs uzņemt barības vielas. 

Vislabāk zemē izveidot 20–30 cm dziļus caurumus un tur iebērt mēslojumu. Cik tālu mēslojumu no koka bērt, atkarīgs no tā lieluma. Piemēram, desmitgadīgam kokam ber 50 centimetru līdz metra attālumā no stumbra, jo augs barības vielas uzņem ar bārkšsaknītēm, kas atrodas tālāk no paša stumbra.

Mazdārziņos iesaku izmantot kompleksos minerālmēslus ar NPK 12:11:18 vai 10:10:20, kas paredzēti visām kultūrām.  Lietojot specifiskos mēslojumus, jābūt agroķīmijas zināšanām un vajag rēķināt. Lai papildus nodrošinātu ar kāliju, talkā var ņemt šķīstošo mēslojumu, piemēram, oranžo Kristalonu (NPK 6:12:36), kurā ir augsts kālija, bet zems slāpekļa saturs. Lietū mēslojums vairāk izskalojas, bet sausā vasarā netiks uzņemts.  

Mēslojums nepieciešams kultūrvīnogām, bet mežeņus kā ‘Zilga’, ‘Supaga’, ‘Guna’, ‘Palanga’, ‘Jodupe’ un citus, kam dominējošais ir mežonīgais gēns, nevajag mēslot, jo tad izaugs milzīgas lapas, taču ogu nebūs.

Minerālmēslus vislabāk lietot kompleksā ar organiskajiem mēsliem, tad to devu var samazināt līdz 30 procentiem. Ja augsnē nebūs humusvielu, vīnkoks minerālmēslus neuzņems. Humusa saturu augsnē paaugstina organiskais mēslojums. Kūtsmēslus ap vīnkokiem uzliek oktobra beigās, kad nobirušas lapas. Var izmantot arī svaigus. Daudz nevajag – vienu vai divas šķipeles. Tad pa ziemu organiskās vielas izskalosies, pārstrādāsies, augsnē sāks darboties labie mikroorganismi, tā kļūs auglīga un pavasarī pilna ar sliekām. Kūtsmēsli būs arī laba zemsedze pret kailsalu. 

Es saviem stādu pircējiem iesaku pirms vīnkoka stādīšanas izrakt vismaz 70 centimetru dziļu bedri, kur iebērt augsnes auglīgo slāni sajauktu ar minerālmēsliem. Tad tam barības vielas pietiks 3–4 gadus. Ja augu nemēslo no augšas, saknes aug dziļumā, meklē mitrumu un barības vielas. Vīnkoku sāku piebarot no 4.–5. gada.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+