• Šobrīd

    weather img

    Rīga +25°C Skaidrs, A/DA vējš, 3.6 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Kādas zivis var laist kopā dīķī?

    Dīķis
    Ilze Klapere
    5. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ne visiem patīk rušināties pa zemi, ravēt un kaut ko audzēt dārzā, bet laukos taču kaut kas ir jādara, vai ne? Lūk, arī dīķis var būt kā mazdārziņš, kur izaug nevis burkāni un kartupeļi, bet gan zivis. Arī raža!

    Konsultē Raivis Apsītis, zivju audzētavas Dzērbenes zivis vadītājs, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts zivsaimniecībā.

    Kad zivis laist dīķī?

    • Parasti jaunas zivis dīķī laiž pavasarī (ja dīķis nav ticis rudenī nolaists un pa ziemu aizsalis, zivis pavasarī var laist iekšā tad, kad nokusis ledus), bet to var darīt arī rudenī un pat vasarā, taču jāskatās laikapstākļi – jo vēsāks ūdens, jo labāk zivis iedzīvojas. Ja ūdens jau krietni uzsilis, zivju pārvešana un ielaišana kļūst problemātiska – tās vairāk patērē skābekli, transportējot vajadzīgs vairāk ūdens, zivis ir stresainākas un var pat nobeigties. Ūdens temperatūrai pārvadāšanas tvertnē jābūt iespējami līdzīgai ar dīķa ūdens temperatūru.
    • Kā baudīt zivju ražu katru gadu? Pavasarī jānopērk lielāki zivju mazuļi, piemēram, jau divas vasaras audzēti karpu mazuļi, kas sver ap puskilogramu. Ja pavasarī ielaiž vien 50 gramu smagus mazuļus, rudenī tie svērs tikai ap puskilogramu, kas vēl nav ķerama un ēdama zivs. Ielaižot jau paaugušās zivis (puskilogramīgas, kilogramīgas), tās jau tajā pašā gadā varēs sākt zvejot.

    Kādas zivis var laist kopā?

    • Karpas var laist vienā dīķī kopā ar amūriem un platpieriem, kas arī ir populāras zivis. Platpieris ir ūdens filtrētājs, kas ēd planktonu un mīkstos ūdensaugus, aļģes, savukārt amūrs ēd ūdenszāles. Bieži amūrus cilvēki grib ielaist dīķī, lai tie iztīrītu to no zālēm. Taču, pirmkārt, amūrs nav vietējā zivs, bet gan invazīva suga, ievesta un ļoti siltumu mīloša. Ja amūram nebūs nekā cita, ko ēst, un siltums būs pietiekams, viņš tās ūdenszāles arī ēdīs. Jo amūrs lielāks, jo cietākas un lielākas ūdenszāles spēj apēst. Bet, ja ielaidīs amūru mazuļus, kas ir tikai 20–50 gramu smagi, nevajag cerēt, ka tie izēdīs lielās ūdenszāles! Tur vajadzētu amūru, kas izaudzis jau vismaz kilogramu, divus smags. Amūri ir karpveidīgās zivis, tāpēc jāzina: ja amūri ir kopā ar karpām un ja karpas baros ar specializēto barību, arī amūri gribēs ēst to, nevis ūdenszāles. Iedomājieties, lai amūrs izaugtu par kilogramu, tam jāapēd ap 70 kilogramu ūdenszāļu! Saprotams, ka amūram gribēsies ēst kaut ko barojošāku, ja vien tāda barība būs pieejama.
    • Arī līņus var laist kopā ar karpām. Līņi, piemēram, apēdīs to barību, kas būs jau mazliet iebojājusies un ko karpas vairs negribēs. Pie karpām var laist arī stores, bet jārēķinās, ka tās būs jābaro ar specializēto barību. Tāpat kā Āfrikas samus, ar kuriem vēl ir tāda problēma, ka tie jādabū ārā no ūdens, kad temperatūra nokritusies līdz 15 grādiem (izteikts siltummīlis!).
    • Zināms, ka ir zivtiņas, kas barojas ar augu valsts barību, un ir plēsīgās zivis, kurām nepieciešams apēst citas zivis. Teorētiski tās var dzīvot arī vienā ūdenstilpnē, bet ir šis un tas jāzina, lai neizdarītu nepareizi. Piemēram, nebūtu prātīgi dīķī ielaist 10 kilogramus karpu mazuļu un 5 kilogramus līdaku mazuļu, jo, lai līdaka izaugtu par vienu kilogramu, viņai jāapēd vismaz 10 kilogrami citu zivju, tāds ir barības koeficients. Bet te jāsāk rēķināt – ja līdaka apēd 10 kilogramus karpu mazuļu un tie maksā 5 eiro kilogramā, līdakas pašizmaksa jau sasniedz 50 eiro! Savukārt tirgus cena līdakai ir 4–5 eiro kilogramā. Līdakas vispār dīķī nevar īpaši daudz izaudzēt – tā nav bara zivs, ko var lielā zivju blīvumā audzēt (zivsaimniecībā zivju blīvumu mēra uz hektāru, un plēsīgo zivju vienmēr ir krietni mazāk).
    • Zandartus arī var audzēt dīķī, un savā ziņā zandarts ir labāks par līdaku, jo tam ir mazāka mute un attiecīgi tas spēj apēst mazākas zivtiņas. Ja, piemēram, karpa būs izaugusi jau 100–200 gramu smaga, kilogramīgs zandarts tādu vairs īsti nespēs apēst. Bet līdaka gan!
    • Laba polikultūra (saderīgi kopā dzīvotāji) zandartiem ir līņi. Līņi gandrīz vienmēr iznārsto un arī lēni aug, tādējādi līņu mazuļi zandartam būs laba barība visu vasaru līdz pat rudenim. Salīdzinājumam – ja zandarts būs kopā ar karpām, rudens pusē zandartiem vairs nebūs, ko ēst, jo karpu mazuļi jau būs izauguši pārlieku lieli.
    • Foreles neiesaka laist kopā ar citām zivīm – galvenokārt ūdens temperatūras nianšu dēļ. Piemēram, ar karpām labāk ne. Viena ir aukstūdeņu, otra siltūdeņu zivs, turklāt ir vēl citas nesaderības, piemēram, karpas pārnēsā parazītus, kas forelēm nepatīk. Un vēl karpas dīķi ļoti uzduļķo, barojoties no gultnes. Foreles savukārt dzīvo aukstos un liesos ūdeņos, kas ir dzidri, bieži nāk no avotiem. Foreles nebarojas no gultnes, bet gan ūdens slānī – ar grimstošu barību, citām zivīm. Skaidrā ūdenī foreles savu barību saskata labi, ko nevar teikt par duļķainu ūdeni.

    Kur uzzināt vairāk?

    Raivis Apsītis teic, ka zivju audzēšanas kursi, apmācības, semināri Latvijā šobrīd ir deficīts. Viena no iespējām ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

    • Vienas dienas semināri, kurus LLKC ik gadu organizē vairākas reizes.LLKC mājas lapā llkc.lv ir notikumu kalendārs, kurā tiek publicēta informācija par gaidāmajiem notikumiem (publicēts parasti tiek 7–10 dienas pirms pasākuma norises).
    • LLKC ir iespējams saņemt individuālas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar zivju audzēšanu.
    • Noderīgu informāciju var atrast arī Valsts Lauku tīkla mājaslapā laukutikls.lv, nozarē Zivsaimniecība, sadaļā Akvakultūra.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+