Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Matiolas
Runājot par smaržīgām puķēm, pirmās, protams, nāk prātā matiolas – smalkie ziediņi ar dievīgo aromātu. Daudziem tās droši vien saistās ar vecmāmiņas iekoptajām puķu dobēm pie mājas logiem, pa kuriem vakaros ieplūda smalko, violeto ziediņu burvīgais aromāts.
Matiolas ir viengadīgas puķes, tās var audzēt arī no stādiem, bet labāk matiolas aug, ja uzreiz sēj dārza zemē. Ideāla matiolām būs vieta saulītē vai pusēnā, kur vismaz četras stundas dienā iespīd saules stari. Tur jāuzrok dobīte, kurā dārza zemi sajauc ar kompostu vai citu dabisko mēslojumu. Iesaku pielikt arī pelnus, kas mūsu zemītei patīk, jo dod kāliju, boru, citas minerālvielas un normalizē augsnes reakciju. Pelni vienkārši jāuzkaisa uz augsnes plānā, viegli pelēkā kārtiņā un jāierušina zemē.
Matiolu sēklas zemē jāsēj apmēram divu centimetru dziļumā. Var sēt rindiņās, var arī veidot atsevišķu matiolu pudurīti vai kombinēt matiolas ar citām – krāšņāk ziedošām – puķēm, kurām nav izteiktas smaržas. Kad matiolas sadīgst, tās parasti jāparetina, atstājot starp stādiņiem pāris centimetru lielas atstarpes. Īpaša uzmanība matiolām nav nepieciešama, vienīgi sausā laikā jāatceras dobīti aplaistīt, lai saknēm pietiek mitruma un tās spēj uzņemt barības vielas no augsnes.
Ir arī divgadīgas matiolas. Tām ir lielāki, krāšņāki, košāki ziediņi, bet mūsu mainīgajos laika apstākļos tās diezgan slikti pārziemo.
Lefkojas
No smaržīgajām puķēm daudzos dārzos iecienītas ir arī lefkojas. Tās savus ziedus sāk atvērt jūlijā. Krāšņākas, protams, ir pildītās, kas veido ziedu vāles ar lieliem, skaistiem ziediem, bet tikpat burvīgi smaržo arī parastās lefkojas. Lefkojas gan labāk audzēt nevis sējot, bet no stādiem, jo tad tās krietni ātrāk uzziedēs.
Lefkojām vajadzīga saulaina, no visām pusēm labi apgaismota vieta, jo tikai tādā vietā tās aug taisniem un spēcīgiem kātiem.
Ja, meklējot saulīti, lefkojas būs spiestas paliekties nost no kāda košumkrūma, mājas stūra vai lielākas puķes, to kāti izlieksies, un, uznākot spēcīgām lietus gāzēm, puķes var izgāzties. Lefkojām vajadzīga laba zeme ar pietiekamu mitruma daudzumu, tāpēc šo puķu dobēs trūdvielas jāliek bagātīgi. Ieteicams uzkaisīt un ierušināt augsnē arī pelnu kārtiņu.
Lefkojas vajadzētu stādīt 20 cm attālumā citu no citas. Var stādīt rindiņā, tomēr labāka augšana tām būs grupiņā, jo tad lefkojas augs noturīgākas. Lefkojām ir liela lapu masa un bagātīgi ziedi, tāpēc tām noteikti jānodrošina iespēja kārtīgi padzerties, tātad jāraugās, lai zemei vienmēr pietiek mitruma. Lefkojas jālaista tā, lai ūdens tiktu tikai uz saknēm, bet ne uz lapām vai ziediem.
Floksis
Trešā brīnišķīgi smaržojošā puķe ir floksis. Daudzgadīgie skarainie flokši šobrīd piedzīvo īstu renesansi un kļuvuši ļoti populāri. Pateicoties selekcionāru darbam, mūsdienās ir izveidotas milzum daudz jaunu skaraino flokšu šķirņu. Lielākoties tās ir augumā zemākas un kompaktākas nekā vecmāmiņu audzētie flokši, bet – pats galvenais – jaunās šķirnes ir izturīgākas pret flokšiem tik bieži sastopamo miltrasu un citām sēnīšu slimībām. Stādu audzētavās un pie selekcionāriem iespējams iegādāties skarainos flokšus ar baltiem, sarkaniem, oranžiem, spilgti violetiem, zilganiem, dzelteno toņkārtu un raibiem ziediem.
Daudzveidīgāka kļuvusi arī flokšu smarža – ir ziedi ar izteikti rūgtenu, ar saldenu, ar ļoti spēcīgu un pavisam vieglu aromātu.
Daudzgadīgajiem flokšiem vajadzīga saules apgaismota, skraja vieta, lai tiem cauri var izskriet vēja pūsmiņas un nožāvēt rīta rasu no lapām. Flokšiem piemērota būs augsne, kas bagātināta ar dārza kompostu vai labi satrūdējušiem kūtsmēsliem, vai arī ilgas iedarbības komplekso minerālmēslojumu. Ieteicams arī ierušināt virs augsnes uzkaisītu pelnu kārtiņu, kas paaugstinās flokšu izturību pret miltrasu.
Skarainos flokšus stāda 50–70 cm attālumā citu no cita. Tiem ir sekla sakņu sistēma, tāpēc būtu labi saknes nomulčēt, uzberot kūdras vai skaidu mulčas kārtiņu. To noteikti vajag izdarīt arī uz ziemu, tad ceri ziemā neizsals un ar katru gadu kļūs spēcīgāki. Sausā laikā jāatceras flokšus regulāri aplaistīt, lai pasargātu no sēnīšu slimību attīstības un lai neapkalstu apakšējās lapiņas. Vispiemērotākā laistīšanai ir lejkanna ar sietiņu, lai augsni varētu samitrināt vienmērīgāk.
Kad flokši nozied, ziedus ieteicams nogriezt, neļaujot nobriedināt sēklas. Tas flokši spēs uzziedēt vēlreiz – no sānu atvasītēm.
Smaržīgi ir ne tikai daudzgadīgie skarainie flokši, bet arī citu veidu flokši. Piemēram, daudzgadīgais izplestais floksis, kas veido apmēram 20 cm augstu ziedu paklājiņu ar gaišiem, debesziliem vai baltiem ziediņiem. Šim floksim patīk pusēna, saulītē tas labi jutīsies tikai tad, ja to regulāri aplaistīs. Ir arī viengadīgie flokši – puķītes, kas izaug 20–30 cm augstas un zied gan parastiem, gan raibiem, pildītiem ziediņiem. Šie flokši jāstāda 20–25 cm attālumā cits no cita.
Izcila smarža ir nakts floksim, kas Latvijā ir retums. Arī tas ir neliela auguma – 20–25 cm – un viengadīgs, bet zied tikai vakara un nakts stundās. Pa dienu ziedi izskatās kā vēl neizplaukuši pumpuri, bet, iestājoties krēslai, baltie ziedi atveras un izplata dievīgu vaniļas smaržu. Austot rīta gaismai, ziedlapiņas atkal aizveras.
