• Šobrīd

    weather img

    Rīga +12°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Kā zināt, kad ir īstais laiks izrakt dālijas? Atbild dārzkopības eksperte

    Puķu dobe
    Gunta Šenberga
    24. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Dālijas zied visu septembri, ja vien neuznāk sals. Jo lai nu ko, bet salu dālijas necieš! Tūdaļ skumji nokar ziedu galvas, nolaiž lapas, ir jārok no zemes laukā un jānes siltākā vietā pārziemot.

    Konsultē Marija Semerova, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas dārzkopības speciāliste.

    Kamēr dālijas vēl zied, tās jāpieskata un noziedējušie ziedi jānolasa. Līdzīgi kā citas puķes, arī dālijas veido mazāk jaunu ziedu, ja paguvušas ieriest sēklas. Tā kā daudzām šķirnēm ziedi ir lieli, noziedējuši tie arī neglīti izskatās un bojā skatu, ar vecajām ziedlapiņām apbārstot lapas.

    Pārziedējušās ziedu galviņas vislabāk noraut vienkārši ar rokām. Griezt ar šķērēm vai nazi neiesaka tādēļ, lai nepārnestu slimību no viena auga uz citiem, ja nu kādam no tiem kaite piemetusies.

    Ja rudens ir sauss, dālijas dobē var ziedēt kaut līdz oktobrim, sagaidīt vairākas spēcīgas salnas, un tikai tad tās rokamas no dobes laukā.

    Reizēm audzētāji pat sagaida, ka sals zemes virskārtā izveido cietu garoziņu, un dālijas rok laukā tikai tad, kad tās sapratušas, ka nekāda augšana vairs nebūs un jāpošas pie miera.

    Turpretī, ja rudens ir lietains un slapjš, ar rakšanu nevajag kavēties – jārok, salnas pat nesagaidot, lai nesākas pūšana un nevairojas slimības.

    Ja tam nav pievērsta uzmanība visu vasaru, vismaz tagad ir pēdējais brīdis pārliecināties, vai kāds dāliju cers nav šķirnei netipiski maza auguma, ar gaišākām, sačokurotām lapiņām. Tas, iespējams, liecina par vīrusu slimību.

    Šāds cers bez žēlastības jārok laukā pirms pārējiem un ar visiem lakstiem un gumiem jāmet ugunskurā, ne komposta kaudzē, lai nesaslimdinātu arī citus.

    Jau laikus pirms izrakšanas nogriež stublājus, atstājot sprīdi garus rokturus, aiz kuriem būs ērtāk izcelt no zemes. Ja laiks ir sauss un saulains, nogrieztās dālijas zemē var palikt nedēļu vai pat ilgāk – gumi vairāk nobriedīs un labāk glabāsies.

    Ja lietains, tad gan jārok laukā jau pēc trim dienām. Stublāji ir dobi, un, ilgāk paliekot dobē, pielijuši ar ūdeni, tie sāks pūt, un arī gumi var sākt bojāties. Ja stublājos salijis ūdens, tas, protams, jāizlej.

    Rakt var ar lāpstu vai dārza dakšām – līdzīgi kā kartupeļus. Lāpstu vai dakšas zemē dur uzmanīgi, pa gabaliņu no cera, lai nesavainotu gumus.

    Gumus aiz stubla izceļ un uzsit ar lāpstu, lai nokrīt zeme, kas tiem pieķērusies. Protams, lieko zemi var nodrupināt arī ar pirkstiem.

    Ja stāds ir milzīgs, ar daudziem gumiem, uzreiz pēc izrakšanas to ieteicams sadalīt uz pusēm vai vēl vairākās daļās, lai tas labāk varētu apžūt.

    Pārāk liels stāds nežūst, bet vidū paliek mitrs un pūst.

    Lai neveidotos puve, arī sīkās saknītes var apgriezt.

    Gumus noliek apžāvēt – ja vēl ir silts un saulains laiks, uz kādām dienām var atstāt turpat dobē. Var ienest siltumnīcā, nolikt šķūnītī, garāžā vai bēniņos. Ja uznāk sals, gumus apsedz. Mazgāt gumus nav nepieciešams.

    Žāvēšanai dāliju gumus var likt plastmasas vai koka augļu kastītēs vai uz kāda sieta vienā kārtā, lai klāt tiek gaiss. Jo labāk gumi apžūs, jo labāk tie glabāsies.

    Žāvēšana prasa vairākas nedēļas. Ka gumi ir gana žuvuši, liecina tas, ka smiltis ap tiem ir sausas un viegli birst nost. Tad gumus liek glabāties.

    Pirms noglabāšanas stublāju atlikumus apgriež pavisam īsiņus – gandrīz līdz pašiem gumiem. Tikai jāsargās nogriezt sakņu kakliņu, jo tajā slēpjas nākamā gada dzinumi.

    Glabāt var plastmasas, koka vai kartona kastītēs vai, piemēram, melnajos atkritumu maisos. Vislabākās glabāšanai ir skujkoku skaidas, jo sveķos ir vielas, kas pasargā no pūšanas. Ieber kārtu skaidu, saliek gumus un pārber skaidas.Tikai maisa gals gan jāatstāj vaļā, lai iekšā tiek gaiss!

    Dāliju gumus var glabāt arī starp saņurcītām avīzēm vai kūdrā.

    Senāk dāliju gumus glabāja kastē, kas nolikta, piemēram, kūtī uz plaukta vai virtuvē zem galda. Mūsdienīgā virtuvē vairs nav vietas dāliju kastei, un glabāšanai jāmeklē cita vieta.

    Svarīgi, lai tajā temperatūra nekad nenokristu zem nulles. Ideāli būtu plus deviņi grādi, pieņemami no plus diviem līdz plus deviņiem.

    Turklāt arī mitruma ziņā dālijas ir gana cimperlīgas. Ja par sausu, tad gumi sažūst, sačervelējas un vairs negribēs augt. Ja par mitru, tad sāk pelēt un pūt. Tāpēc dāliju gumu glabāšanai neder kartupeļu un sakņu pagrabs, jo tajā ir par mitru.

    Glabāties noliktie dāliju gumi laiku pa laikam – apmēram reizi mēnesī – jāpārcilā un jāapskata, kā tiem klājas. Ja kāds gums kļuvis melns un sācis suloties, tas jāizgriež.

    Šādi dālijas glabā aptuveni līdz maija vidum, kad droši var stādīt laukā, jo salnas tās vairs neapdraudēs. Pirms stādīšanas tās nekā īpaši nav jāmodina – pašas jau būs pamodušās.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+