Kā visizdevīgāk apdrošināt māju?

Ko īsti nozīmē nekustamā īpašuma apdrošināšana?

Nekustamā īpašuma apdrošināšana nozīmē apdrošināt mājokļa iekšējo un ārējo apdari, kanalizāciju, elektroinstalācijas un inženierkomunikācijas. Reizēm apdrošināšanas līgumā ir iekļauta arī mājai apkārt esošā sēta, bruģis, lapenīte. Vairums apdrošina tikai māju, bet ne iedzīvi, taču tā nereti ir tikpat vērtīga kā māja.

Taču, apdrošinot māju, automātiski nav apdrošinātas saimniecības ēkas, kūts, pirts – tās jāapdrošina atsevišķi. Iedzīves apdrošināšana nozīmē apdrošināt mājā esošās mēbeles, apģērbu, elektrotehniku, virtuves tehniku, traukus. Vairums apdrošina tikai māju, bet ne iedzīvi, taču tā nereti ir tikpat vērtīga kā māja. Piemēram, pēc ugunsgrēka parasti nav izmantojamas ne mēbeles, ne sadzīves tehnika, arī lielākā daļa drēbju ir metamas ārā, jo ir sakvēpušas, smirdīgas, salietas.

Ja ir apdrošināta tikai māja, nevis iedzīve, cilvēks atlīdzību par sabojātajām un zaudētajām mājlietām nesaņem un būtībā paliek pliks. Tāpēc apdrošinātāji uzskata, ka saprātīgākā izvēle ir parūpēties par abiem un tos iekļaut vienā apdrošināšanas līgumā.

Citi lasa

Ieva Rāviņa

Ezoterika

Ideālā māja Strēlnieka zīmē dzimušajiem

Elza Krūmiņa

Mode

Siliņa pastāsta par saviem tērpiem, kurus apspriež visa Latvija: Reizēm sanāk, reizēm nē

Evija Kalnbērza

Slavenības

Sieva neierodas uz Virgas apaļo jubileju. Mūziķa teiktais pārsteidz…

Kā tikt līdz polisei

Mūsdienās saņemt apdrošināšanas polisi ir gaužām vienkārši. Vispirms saprot, ko tieši vēlas apdrošināt, izpēta un izvērtē vairāku apdrošināšanas kompāniju piedāvājumu, izvēlas sev izdevīgāko. Polises noslēgšanai vajadzīgos dokumentus var aizpildīt internetā, piezvanot uz apdrošināšanas kompāniju vai ierodoties klātienē – kā kuram ērtāk.

Savulaik apdrošinātāji brauca īpašumu apskatīties, bet tagad tā vairs nedara – pietiek ar cilvēka stāstīto.

Apdrošinātājs parasti noskaidro ēkas tehniskos pamatdatus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu polises cenu. Tie ir ēkas platība, būvniecības materiāli, kad ēka remontēta, kādā stāvoklī tā ir, ēkas vecums. Ja māja ir gana veca vai tai ir kādas ārpus standarta īpatnības, apdrošinātājs var palūgt atsūtīt mājas fotogrāfiju. Apdrošinātāju parasti arī interesē, vai mājai uzstādīti dūmu detektori, vai ir apsardzes signalizācija.

Ņem vērā! Atteikties apdrošināt īpašumu apdrošinātāji būtībā var jebkurā gadījumā, jo likumiski obligāta ir tikai OCTA, bet īpašuma apdrošināšana ne. Taču praksē atteikumi ir ļoti reti.

Piemēram, ja ir 70–80 gadu veca māja, bēdīgā tehniskajā stāvoklī, kurā nekas nav darīts, jumts pusiebrucis – jā, tad apdrošināšanu var atteikt. Taču parasti pat tad, ja māja ir nolaista, mēģina atrast risinājumu, piemēram, piedāvā apdrošināt tikai vienu jomu – ja neuztrauc ūdens noplūdes, var apdrošināties tikai pret uguns risku.

Kā veidojas polises cena

1. Būvniecībai izmantotais materiāls un mājas izmērs. Koka mājā ugunsgrēks nodara lielākus zaudējumus, līdz ar to apdrošināšanas cena ir lielāka. Mūra mājām parasti daļu iespējams atjaunot, tāpēc to apdrošināšana ir lētāka. jo māja lielāka, jo dārgāk maksā. Mazliet lētāku polisi padara mājā uzstādīti dūmu detektori vai signalizācija.
2. Atrašanās vieta. Mājai Rīgā polise parasti ir dārgāka nekā identiskai mājai laukos, jo galvaspilsētā pastāv lielāks zādzību risks. Turpretī Liepājā ir lielāks dabas stihiju risks, tāpēc polise mājai Liepājā, kas atrodas piejūras rajonā, būs dārgāka nekā mājai kaut kur Latgalē.
3. Mājas vecums. Apdrošināt var kaut simt gadu vecu māju, taču jāņem vērā, ka tās vērtība ir mazāka, bet iespējamie riski – lielāki. Piemēram, ja vecā mājā ir arī vecas elektroinstalācijas, varbūt veci alumīnija vadi, ugunsgrēka risks ir lielāks nekā jaunā vai atjaunotā mājā. tāpēc vecam īpašumam apdrošināšanas polise izmaksās vairāk. taču tikpat labi pirms kara būvētā ēkā veikts kārtīgs remonts, ievilkta jauna apkures sistēma, nomainīti elektrības vadi, kas polises cenu atkal samazina.

Ņem vērā! Var apdrošināt arī vasarnīcu vai vasaras māju, kurā ziemā nedzīvo. Apdrošināt šīs mājas ir nedaudz dārgāk, jo var gadīties, ka ziemā māja aizsalst vai applūst un zaudējumi ir lielāki nekā tad, ja cilvēks tur dzīvotu un nelaimi pamanītu savlaicīgi. Šādās ēkās pastāv arī lielāks zādzību risks, un tas palielina polises cenu.

Var apdrošināt arī neapdzīvotu māju, kurā neviens pastāvīgi nedzīvo. Piemēram, ģimene mīt pilsētā, bet laukos ir no vecvecākiem mantots īpašums. Vai tā apdrošināšana ir dārgāka? Ne vienmēr, jo varbūt mājai ir atslēgtas inženierkomunikācijas, nav nekāda ūdens noplūdes riska, tāpēc apdrošina tikai pret uguns risku un dabas stihijām.

Apdrošināšanas atlīdzība

Slēdzot līgumu, tajā parasti norāda mājas nolietojumu. Piemēram, 30–40 gadu vecai mājai, kurā nav veikts remonts, nolietojums ir 40%. Ja ēka nodeg, noplūst, vētra tai norauj jumtu, apdrošināšanas speciālists sarēķina, cik maksā uzlikt jaunu jumtu, sastāda tāmi un no šīs summas atņem nolietojuma procentus.

Ja nodeg māja, reizēm apdrošinātājiem pietiek ar ugunsdzēsēju ekspertu sniegto atzinumu. Reizēm ēkas saimnieks kopā ar sev zināmu būvniecības ekspertu sastāda tāmi, to iesniedz apdrošinātājam, kurš to izvērtē un saskaņo. Dažkārt uz notikuma vietu dodas arī apdrošinātāju eksperts, kas skatās degšanas iemeslu, vērtē zaudējumus.

Visus viedokļus un tāmes saliek kopā un sarēķina summu, ņemot vērā valstī noteiktos nodokļus un darba izdevumus. Tālāk apdrošināšanas saņēmējs parasti var izvēlēties – vai nu māju ceļ būvuzņēmums (un tad viņš pats naudu nesaņem), vai saņem atlīdzību savā bankas kontā un zaudēto atjauno paša spēkiem.

Taču jārēķinās – ja mājas atjaunošanai nepieciešami 100 000 eiro, saņemot atlīdzību naudā, tiks atrēķināti visi nodokļi, un cilvēks uz rokas saņems ap divām trešdaļām no kopējās summas.

Parasti gan ir jautājums, kāda ir motivācija izvēlēties visu darīt pašam, ja atjaunot māju var profesionāļi? Protams, visu darot ar savām un draugu rokām, varbūt var ietaupīt mazliet naudas, jo nav jāmaksā par darbu, varbūt var izvēlēties lētākus celtniecības materiālus un kaut ko ietaupīt. Būtībā tas nav aizliegts, taču apdrošinātāji tāpat gribēs pārliecināties, vai māja ir uzbūvēta.

Arī valsts likumdošana nosaka, ka naudas iztērēšana ir jāpierāda, un apdrošinātājam jāpārliecinās, ka līdzekļi ieguldīti lietderīgi. Cik ātri atlīdzību izmaksā, atkarīgs no notikušā. Parasti noteikts, ka atlīdzību izmaksā desmit darbdienu laikā no visu dokumentu saņemšanas brīža. Taču, ja nodarīti mazāki postījumi, atlīdzību var iegūt divu dienu laikā.

Ja pats vainīgs…

Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsnelaimēs vainojama pašu neapdomīga rīcība ar uguni. Te aizmirsusies degoša svece, te palicis ieslēgts gludeklis vai lietotas bojātas elektroierīces. Vai pienākas apdrošināšanas atlīdzība, ja nelaime notikusi paša rīcības dēļ?

Kā skaidro Endijs Melecis, tas atkarīgs no apdrošināšanas kompānijas. Ir tādas, kas jau līgumā paredz – ja negadījums noticis paša neuzmanības dēļ, kompānija var atteikt vai samazināt noteiktās atlīdzības apmēru, piemēram, par 50%. Taču daudzām kompānijām šāda punkta nav, jo apdrošināšanas būtība ir aizsargāt cilvēku no neparedzētām situācijām. Galu galā neviens nav pasargāts, piemēram, no elektroinstalācijas aizdegšanās.

Atteikt atlīdzību apdrošinātājs var tad, ja cilvēks nav ievērojis likumu.

Situācija, kad atlīdzību diezgan bieži atsaka, – ja cilvēks pats pārbūvējis krāsni, kamīnu, skursteni, neņemot vērā būvnormatīvus. Klasiski – pārbūvē apkures sistēmu, uzbūvē jaunu skursteni un piebūvē to pārāk tuvu koka konstrukcijām. Paiet vairāki gadi, skurstenim līdzās esošais koks tiktāl izžūst, ka vienā dienā aizdegas. Tad apdrošināšanas atlīdzība tiešām nepienākas.

Nejauc mājas tirgus vērtību ar atjaunošanas vērtību!

Reizēm cilvēki apmulst, kāpēc jāmaksā tik liela apdrošināšanas polises summa, ja māja celta pirms 20 gadiem, iztērējot vien 20 000 latu? atbilde – jo parasti māju apdrošina atjaunošanas vērtībā. Proti, cik izmaksās uzcelt jaunu māju šodien, ja notiks sliktākais? Mūsdienās neviens vairs nevar māju atjaunot par tādu summu kā pirms 20 gadiem, jo apdrošinātāji visu ceļ no jauna un neviens nemeklē divdesmitgadīgus dēļus vai caurules. Materiāli tagad maksā divreiz trīsreiz vairāk nekā agrāk, līdz ar to kopumā par mājas uzbūvēšanu iztērēs jau varbūt 100 000 eiro.

Pieredzes stāsts.

Izglāba detektors un apdrošināšana!

«Ugunsgrēks pirms vairākiem gadiem notika manu vecāku mājā. Tā bija Ulmaņlaika māja ar koka logiem un krāsns apkuri, ko pats biju remontējis, lai gan ne visu. Tēvs, kā jau kungs gados, bija salīgs un bija sapircies ķīniešu ražojuma elektriskos termoforus. Zinot, kādi riski pastāv, gribēju viņam tos atņemt un pat nopirku vācu ražojuma termoforu, kas pats ik pa laikam atslēdzas. Taču tēvs tik un tā lietoja savu ķīniešu brīnumu, kas kādā naktī bija tiktāl uzkarsis, ka sāka svilt un aizdedzināja gultu. Par laimi, mājā biju salicis dūmu detektorus, kas sāka pīkstēt, un tas vecākus izglāba, jo skaņu izdzirdēja kaimiņi lejas stāvā.

Taču to īso brīdi, kamēr gulta sāka degt, ieiet istabā otrajā stāvā vairs nevarēja, jo viss bija ļoti piedūmots. Par laimi, ļoti ātri atbrauca ugunsdzēsēji, vecākus iznesa un visu ātri nodzēsa. Izrādās, ugunsdzēsēji tagad izmanto citādu tehnoloģiju, un uguns perēklis tika likvidēts, nenolejot mājas pirmo stāvu. Vecākiem izdega grīda, gulta, tika sabojāta iedzīve, jo viss otrais stāvs bija piekvēpis.

Vecākiem bija mājokļa apdrošināšana, kurā bija paredzēti vēl dažādi papildu riski. Piemēram, mājokļa aizvietošana, kas ir ļoti noderīga, jo cilvēkus uz remonta laiku izmitina citā dzīves vietā. kamēr viņu mājā notiek remonts, apdrošinātāji noteikta naudas limita ietvaros vecākiem apmaksāja citu dzīves vietu. Šāda iespēja jau no sākuma jāparedz apdrošināšanas līgumā.

Kad notika nelaime, biju diezgan lielā šokā. Taču pietika tikai apdrošinātājiem paziņot, ka noticis ugunsgrēks, un viņi sāka rīkoties – atsūtīja savus ekspertus un īpašuma vērtētājus. Mans būvnieks ar apdrošinātājiem saskaņoja tāmi, līdzīgi kā autotransporta atlīdzībās, un tas bija viss.

Vēlāk pats izstaigāju mājokli un izveidoju bojāto mantu sarakstu. Jaunām mantām nolietojuma nebija, tāpēc datoru un televizoru par saņemto atlīdzību varēja nopirkt jaunus. Mantām, kas bija palietotas, norēķināja nolietojuma procentus. Mēbelēm, kas bija saglabājušās no padomju gadiem, piemēram, vecā sekcija, krēsli, analogus un to cenas skatījās internetā, tai pašā sludinājumu portālā ss.com, lai varētu novērtēt, cik tie maksā. Apmēram triju mēnešu laikā apdrošinātāju atsūtītie būvnieki visu atkal saveda kārtībā.

Parasti jau cilvēks nedomā, ka ar viņu kas atgadīsies, taču tikai tad, kad nelaime piemeklē pašu, nevis kaimiņu, ieraugi apdrošināšanai jēgu.

Par vecāku mājokļa apdrošināšanu maksāju gandrīz 20 gadus, un nekas nebija noticis, bet, redz, pienāca brīdis, kad tas atmaksājās.

Parēķināju – lai gan apdrošināšanai biju daudz iztērējis, tas tomēr bija mazāk, nekā izmaksāja mājokļa atjaunošana. Tiem, kas domā vai šaubās par mājas apdrošināšanu, noteikti iesaku to izdarīt. Daudzi arī kļūdaini pieņem – galvenais, ka tik lētāka polise. Bet tas nav risinājums – ja kas atgadās, lētākā polise segs pārāk maz vai neko. Tāpat vajadzētu rūpīgāk paskatīties, kas polisē iekļauts, un izlasīt visus ar sīkajiem burtiem rakstītos noteikumus.

Esmu dzirdējis gadījumu, ka mājā notiek ūdens noplūde un rodas pārpratumi, jo pati caurule ir apdrošināta, bet bojājumi, kas rodas, ūdenim noplūstot, netiek segti. Otrs – noteikti iesaku mājās uzstādīt dūmu detektoru. Tas ir lēts, bet tiešām var izglābt dzīvību. Trešais, vienmēr turēt kārtībā elektroinstalāciju un ar visām ierīcēm un krāsnīm būt uzmanīgiem. Var mājās arī turēt ugunsdzēšamo aparātu, bet ar to var nebūt pietiekami.»

Kas visbiežāk rada zaudējumus privātmājām?

• Ugunsgrēki, kas parasti nodara vislielākos postījumus un materiālos zaudējumus;
• Ūdens noplūdes no inženierkomunikācijām;
• Dabas stihijas, piemēram, vētras radītie postījumi – uz jumta uzgāzies koks, vēja norauts jumts;
• Zādzības, kurās bieži pats īpašums daudz necieš, tikai tiek salauzta slēdzene vai izsists logs, taču lielākais zaudējums ir garnadžu aiznestais. Tā var būt gan vērtīga sadzīves tehnika, gan labi darba instrumenti un zāles pļāvējs.