• Šobrīd

    weather img

    Rīga +1°C

    Kā uzsākt bioloģisko saimniecību?

    Lauksaimniecība
    Raivis Bahšteins
    13. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Nekādu ķīmisko pesticīdu un sintētisko minerālmēslu – bioloģiski audzētā pārtikā rezultāts iegūstams tikai dabiskiem paņēmieniem. Tā ir gluži kā mātes piens – tīra no liekā. Taču, ir lietas, kas jāzina, tādēļ noskaidrojam bioloģiskās saimniekošanas nianses. Skaidro Raivis Bahšteins, žurnālists un bioloģiskās saimniekošanas entuziasts.

    Kas ir kas?

    Lai arī reizēm šķiet, ka bioloģiskā pārtika un biolauksaimniecība ir īsts (un dārgs!) kosmoss, tas nav nekas ārkārtējs – bioloģiskais sertifikāts apliecina vienīgi to, ka pārtika augusi un ražota, nebojājot vidi un respektējot ēdēju veselību.

    Taču izrādās, ka mūsdienās šāda pieeja pārtikas ražošanai ir kļuvusi par izņēmumu. Latvijā tikai 15% no lauksaimniecības zemes aizliegts izmantot ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus, un ar atbildīgo politiķu svētību izlietoto pesticīdu apjomam ir tendence palielināties (tikmēr citās mūsu reģiona valstīs tas ievērojami sarūk, sekojot zaļākas nākotnes idejai). Bioloģiskajiem zemniekiem vērā ņemamu lobiju nav, viņu ieroči ir augsnes auglības uzlabošana un ražas izaudzēšana ar dabiskiem paņēmieniem, pilnībā izslēdzot ķīmisko pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu un sintētisko minerālmēslu lietošanu, kā arī veselais saprāts, domājot par nākotni.

    Nedalāmi ar dabai draudzīgu domāšanu

    Bioloģiska saimniekošana parasti nāk komplektā arī ar dabai draudzīgu domāšanu – pirmais izriet no otrā, dažkārt notiek arī otrādi. Bet ko īsti nozīmē bioloģiska saimniekošana? Pirmais likums – par bioloģiski ražotu produkciju var saukt vienīgi tādu, kas audzēta bioloģiski sertificētā saimniecībā.

    Protams, arī bioloģiski nesertificētā saimniecībā vai ģimenes dārziņā, turoties pa gabalu no agroķimikālijām, var strādāt dabai draudzīgi un izaudzēt tīru produkciju. Tomēr bez sertifikāta, kas apliecina regulāru uzraudzību un nodrošina uzticamību, to nedrīkstēs pārdot kā bioloģisku.

    Diemžēl tie, kuri saprot mārketingu un pārāk neaizraujas ar godaprātu, mēdz pircējus iemidzināt ar tādiem vilinošiem vārdu salikumiem kā «audzēts Latvijas laukos», «no vecmāmiņas dārza», «audzēts bez ķīmijas», mēģinot norādīt, ka produkcija ir līdzvērtīga bioloģiski audzētai.

    Tomēr tās var izrādīties arī pamatīgas pasakas.

    Pašpietiekamības dārzi

    No vienas puses, bioloģiskā ražošana nodrošina tirgus pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem, no otras, vienlaikus rada labumu visai sabiedrībai, sekmējot vides aizsardzību un lauku apdzīvotību – tie ir vārdi no Eiropas Savienības regulas par bioloģisko ražošanu. Cits nozīmīgs atslēgvārds varētu būt saimniecības iekšējo resursu maksimāla izmantošana, tātad – pašpietiekamība. Tāpēc vispilnīgāk darbojas tās bioloģiskās saimniecības, kurās ir gan augkopība, gan lopi, kas nodrošina laukus ar organisko mēslojumu.

    Tomēr arī bez lopiem augsni var pabarot, izmantojot, piemēram, kompostu, kā arī zaļmēslojuma augus, kuri spēj piesaistīt augsnei slāpekli (piemēram, dažādi āboliņi, zirņi, pupas un citi tauriņzieži), un augus, ko iear zemē un kas sadaloties baro augsni (amoliņš, facēlija, arī griķi). Tādējādi tiek iepriecināti augsnes mikroorganismi, jo viens no atbildīgākajiem biozemnieka uzdevumiem ir rūpes par augsni, turklāt ilgtermiņā.

    Izaudzēt veselīgu pārtiku var tikai dzīvā un veselīgā augsnē, tāpat – iegūt veselīgu barību lopiem.

    Augsnē ir vēl daudz nezināmā. Augsne satur lielu daudzumu augiem nepieciešamo vielu, bet zemnieka uzdevums ir aktivizēt mikroorganismus, kas šīs aizmigušās vielas spēj pamodināt un padarīt pieejamas augiem. Tātad – sintētiskos minerālmēslus, kas nereti nāk no videi postu nesošām fabrikām un tiek transportēti pāri puspasaulei, biozemnieki aizstāj ar kūtsmēsliem, kompostu un gudrajiem augiem, kam pašiem piemīt spēja barot augsni, piesaistot slāpekli vai sadaloties.

    Var izmantot arī mikrobioloģisko mēslojumu, taču kopumā jāatceras pašpietiekamības likums – viss vajadzīgais jau ir zemnieka rīcībā. Tiesa, ražas palielināšanas nolūkā atļauts izmantot dabiskas izcelsmes augsnes bagātinātājus, pieejami arī bioloģiski sertificēti minerālmēsli.

    Kauja ar nezālēm bez ķīmijas

    Kā bioloģiski apkarot, piemēram, nezāles? Pavasaros daudzviet redzami tādi brūni, nokaltuši lauki. Tur konvencionāli strādājošie lauksaimnieki, gatavojoties sējas darbiem, izsmidzinājuši nezāļu indi – herbicīdu. Savukārt bioloģisko zemnieku ieroču arsenālā nezāļu indes nav, tāpēc katra lauka iekopšana prasa vairāku gadu darbu un papildu rūpes.

    Labi palīgi ir vecā labā mehāniskā augsnes apstrāde (piemēram, rindstarpu rušināšana, ecēšana), atsevišķi biozemnieki ar nezālēm mazākās platībās cīnās, izmantojot arī mulčēšanu – augsni nosedzot ar pļautu zāli vai salmiem, kā arī liek lietā dzīvo mulču, sējot un īpašā veidā aizlaužot rudzus, vīķus vai citus augus, kam jānosedz augsne un jāsargā galvenā kultūrauga augšana, pašiem upurējoties.

    Pēc līdzīga principa, audzējot labību, pasējā tiek audzēts, piemēram, sarkanais āboliņš, kas ir tāds universālais kareivis – vienlaikus bagātina augsni, pasargā no mitruma iztvaikošanas un no nezālēm.

    Kā tikt pie ražas?

    Konvencionālie zemnieki nereti priekšroku dod īpaši veidotām augstražīgām (sevišķi tas attiecas uz graudaugiem) šķirnēm, kas prasa gan lielu minerālmēslu patēriņu, gan intensīvi jāapstrādā ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no slimībām, citādi gaidītās lielās ražas nebūs. Tikmēr bioloģiski strādājošie audzēšanai cenšas izvēlēties tādas šķirnes, kas ne vienmēr sasniedz konvencionāli iegūstamas ražas rādītājus, toties spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem, tām ir labāka imunitāte un nereti arī labākas garšas īpašības. Tāpat konvencionāli strādājošie izmanto dažādus augšanas regulatorus, kas ļauj strādāt vieglāk, efektīvāk, tikmēr bioloģiskajiem zemniekiem jāspēj nonākt līdz ražai, sadarbojoties ar dabu, nevis cīnoties ar to.

    Atšķirībā no intensīvās lauksaimniecības kaitīgo organismu ierobežošanai bioloģiskajā saimniekošanā ķīmiskie pesticīdi ir aizliegti, bet dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļu nav daudz.

    Strādājot bioloģiski, augu veselību jāspēj uzturēt ar profilaktisku pasākumu palīdzību.

    Ja raža ir reāli apdraudēta, var izmantot vienīgi tos preparātus, ko atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā. Lielākoties tie ir dažādi dzīvie organismi – plēsēji (parazītlapsenes, plēsējērces, divpunktu mārītes, laupītājblaktis, ziedmušas), kas pārtiek no augu kaitēkļiem.

    Kā kļūt par bioloģisko ražotāju?

    • Lai iegūtu bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, zemnieks, lauksaimnieks vai pārstrādes uzņēmums vispirms iesniedz pieteikumu vienā no sertificēšanas institūcijām (pēc brīvas izvēles), norādot izvēlētās jomas un platību. Latvijā darbojas divas kontroles institūcijas – Vides kvalitāte un Sertifikācijas un testēšanas centrs.

    Būtiski saprast, ka sertificēšanai jāsagatavo visa saimniecība, atsevišķus laukus sertificēt nav iespējams.

    Ja kādu iemeslu dēļ nav izdevīgi vai nav vēlēšanās sertificēt visu saimniecību kopumā, tad bioloģiskajā ražošanā neizmantojamās vienības jānodala arī juridiski, tātad – jāveido otra saimniecība. Pretējā gadījumā sāktos jūklis un kontrolētājiem būtu grūtāk izsekot saimniecībā notiekošajiem procesiem.

    • Jaunpienācējiem bioloģiskajā lauksaimniecībā obligāti jāiziet 160 stundu ilgs mācību kurss – tas jāpaveic divu gadu laikā. Mācības piedāvā gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centrs, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (tālmācībā), gan Sertifikācijas un testēšanas centrs.
    • Pēc pieteikuma izvērtēšanas inspektors dodas uz pārbaudi saimniecībā. 4. Tiek noteikts pārejas periods divu gadu garumā, ja saimniecībā nav ilggadīgo stādījumu (piemēram, augļudārzu). Ja ilggadīgie stādījumi ir, tad pārejas periods ir ilgāks – trīs gadi. Šajā laikā zemnieku saimniecība pārtop par pilntiesīgu bioloģisku saimniecību. Pārejas laikā jāievēro visas prasības, bet saražotajai produkcijai vēl nevar izmantot marķējumu – ekolapiņu.

    Tur uz grauda

    Bioloģiskā sertifikācija nodrošina skrupulozu uzraudzību, tostarp ikgadējās pārbaudes uz vietas saimniecībā vai uzņēmumā. Ja tiek saņemtas sūdzības vai ir kādi citi riski vai šaubas, tiek veiktas nepieteiktas ārpuskārtas pārbaudes. Kontroles laikā tiek pārbaudīts, vai laukos nav agroķimikāliju smidzināšanas tehnikas pēdu, kādos apstākļos tiek turēti lopi, tiek izvētīta grāmatvedība un meklēti neatļautu vielu pirkumi, tāpat izlases kārtībā notiek saražotās produkcijas analīzes, meklējot vielas, kas tiek uzskatītas par pieņemamām konvencionālajā lauksaimniecībā, bet bioloģiski strādājošajiem ir kategoriski aizliegtas.

    Bioloģiskos ražotājus uz grauda tur arī Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Lauku atbalsta dienests. Ja atklājas neatbilstības, uz laiku tiek apturēta sertifikāta darbība. Ja pārkāpumi turpinās, ne bez pūlēm iegūto sertifikātu atņem, turklāt zemniekam jāatmaksā visas ES fondu plānošanas perioda ietvaros saņemtās subsīdijas, piemēram, par pieciem gadiem. Līdz ar to mācība par šmaukšanos ir ļoti skarba.

    Cik maksā sertifikācija?

    Ja piemājas dārzs ir mazāks par 0,3 hektāriem, to sertificēt nevar.

    Savukārt 0,3 ha līdz pat 20 ha lielu saimniecību sertifikācijas izmaksas ir aptuveni 140 eiro, un tikpat liels ir arī ikgadējais maksājums turpmāk. Ja platība ir lielāka, tad jārēķinās ar aptuveni 7 eiro par katru nākamo hektāru.

    Stāvus bagāts nekļūsi

    Atbalsta maksājumus Latvijā administrē Lauku atbalsta dienests – tā ir īstā vieta, kur meklēt informāciju tiem, kuri vēlas sākt saimniekot bioloģiski. Būtiski, ka lielās intereses dēļ – bioloģiski apsaimniekotās platības Latvijā ir strauji pieaugušas – pašlaik jaunpienācēji jau kādu laiku nevar saņemt bioloģisko subsīdijas maksājumus, taču situācijai drīzumā jāmainās. Tomēr pārējos maksājumus, kas pienākas visiem lauksaimniekiem, saņemt var.

    Aplams ir mīts, ka šī nozare atbalsta ziņā ir zelta bedre, jo subsīdiju maksājumi, rēķinot kopējo atbalstu, par bioloģisku saimniekošanu ir vidēji tikai par trešdaļu lielāki nekā konvencionālajiem lauksaimniekiem. Lai gan resursus šāda saimniekošana nereti prasa vairāk, bet ražas ienākas mazākas. Daudzi bioloģiskie lauksaimnieki saka – saimniekojam pārliecības dēļ –, un patiesībā tā arī ir vislielākā vērtība.

    Kāpēc tik dārgi?

    Ja neesi ražotājs, bet pircējs, tad, protams, vienmēr gribas pavaicāt: bet kāpēc bioloģiskā pārtika ir tik dārga? To nosaka vairāki faktori, ieskaitot konkrētās valsts tirgus politiku un apjomu. Spilgts piemērs ir piens. Bioloģiskā piena produkcija mazumtirdzniecībā ir plaši pieejama, taču, ja vien nav akcijas cenas, tad tā ir soli dārgāka par konvencionālajiem piena produktiem.

    Interesanti, ka Latvijā par nodota piena litru biolauksaimnieki saņem gandrīz līdzvērtīgu cenu kā par konvencionālo pienu (attiecīgi 28 un 25 centi par litru), taču veikala plauktā šie produkti nonāk jau ievērojami dārgāki.

    Savukārt, piemēram, Vācijā var novērot, ka vismaz dažos lielveikalos bioprodukcija un parastie pārtikas produkti ir salīdzinoši līdzvērtīgās cenās.

    Nupat Eiropas Komisija izsludinājusi mērķi desmit gadu laikā ievērojami palielināt bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības – līdz 25%, tāpat noteikts, ka par 50% jāsamazina pesticīdu lietošana un arī antibiotiku izmantošanai lopkopībā jāsarūk uz pusi. Ja savas bioloģiskās produkcijas izaudzēšana vēl ir tikai plānos, tad pagaidām ilgtspējīgu lauksaimniecību var atbalstīt, ieviešot bioloģiski sertificētus produktus ikdienas uzturā, jo tikai tā veidosies sabiedrības pasūtījums un būs mazāka ietekme dažādiem lobijiem. Visizdevīgāk to pa tiešo pirkt no zemniekiem, meklēt tirdziņos vai iestāties kādā tiešās tirdzniecības pulciņā pilsētā.

    Zināšanai

    Konvencionālajā sistēmā lauksaimniecība ir visintensīvākā, kas nozīmē – uz vidi tiek atstāta vislielākā negatīvā ietekme. Šādā sistēmā, piemēram, augu aizsardzībai tiek plaši lietoti ķīmiski sintezēti pesticīdi, tiek izmantoti minerālmēsli. Viss, protams, notiek atļautajās robežās, taču aizvien vairāk tiek diskutēts par dažādu ķīmisku vielu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ilgtermiņā.

    Ar ko sākt

    Aptaujot lauku māju īpašniekus, visvairāk tika pieminēti divi produkti, kas iesācējam šķiet vilinoši un vienkārši sertificējami:

    • Kā es varu sertificēt vistas un iegūt bioloģiskas olas?

    Bioloģiski saimniekojot, vistas un citus mājputnus nedrīkst turēt būros. Putni jābaro vienīgi ar bioloģiski audzētu barību, kas parasti nāk no pašu saimniecības, bet, ja tiek iepirkta, tad tai jābūt sertificētai un tā nedrīkst saturēt ĢMO.

    Vistas pastaigājoties tiek gan pie zāles un kukaiņiem, gan pie saimniecībā izaudzētiem (vai iegādātiem no citiem biozemniekiem) graudiem un dārzeņiem. Turklāt mājputnu novietnēm jāatbilst īpašiem nosacījumiem: daļa no grīdas platības jānodrošina ar vienlaidu grīdu (tas ir, bez redelēm vai režģu konstrukcijām), klātu ar pakaišiem, piemēram, salmiem. Kūtīs jābūt laktām. Novietnes jābūvē tā, lai visiem putniem nodrošinātu vieglu pieeju āra platībai. Dabisko gaismu drīkst papildināt ar mākslīgo apgaismojumu, bet putniem noteikti jānodrošina nepārtraukts vismaz astoņu stundu ilgs nakts atpūtas periods bez mākslīgā apgaismojuma.

    • Kā es varu sertificēt savu medu?

    Bioloģiskajai biškopībai ir īpašas prasības. Grūtāk izpildāmais nosacījums – dravas jānovieto tā, lai trīs kilometru rādiusā par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt bioloģiski audzētas kultūras vai savvaļas augi. Līdz ar to, ja tuvumā ir konvencionāli apstrādātu graudaugu lauki, bioloģiskais bitenieks nevarēs ievākt bioloģisku medu un tam būs jāmeklē cita vieta, kur novietot savas bites.

    Palielinoties konvencionāli izmantojamās lauksaimniecības zemes platībām, bioloģisko zemnieku iespējas arvien samazinās un daudzi jau ir bijuši spiesti atteikties no sertifikāta.Vai arī viņiem ir jābēg un jāmeklē bitēm citi puķu lauki.

    Stropiem jābūt gatavotiem no dabiskiem materiāliem, kas nerada piesārņojuma risku videi vai biškopības produktiem. Tāpat bites nedrīkst ārstēt ar ķīmiski sintezētiem līdzekļiem. Aizliegta bišu māšu sakropļošana, apgriežot spārnus. Tādējādi bioloģiskā biškopība nav viegla disciplīna, un sasniegtā trešdaļa no kopējo bišu saimju skaita Latvijā – ir ļoti daudz.

    Par bioloģisko biškopību pienākas atbalsts 40 eiro apmērā par bišu saimi, ja tiek izpildīti visi nosacījumi.

    Kā atpazīt? Ar ko nejaukt?

    Sertifikāts (Eiropas Savienības zaļā ekolapiņa) un preču zīme Latvijas ekoprodukts ir garantija, ka produkcija ir bioloģiski sertificēta. Būtiski zaļo ekolapiņu nejaukt ar Zaļo karotīti, kam nav saistības ar sertificētu zaļumu. Zaļā karotīte ir tā sauktās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas marķējums, kuru var iegādāties un izmantot ikviens ražotājs, nodrošinot minimālas kvalitātes prasības (piemēram, olām jābūt bez  plaisām – to nosaka Ministru Kabineta noteikumi). Savukārt bioloģiskā pārtikas ražošana prasa nodrošināt stingras prasības visos produkcijas ražošanas posmos. Arī te olas būs bez plaisām, bet tās būs dējušas vistas, kuru labturības prasības ir ievērojami augstāka

    Ar bio un eko nejoko

    Noteikumi pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem aizliedz izmantot terminus bioloģisks, ekoloģisks, organic un to saīsinājumus (bio, eko), ja uzņēmums nav saņēmis sertifikātu un neražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli. Tādējādi tirgus tiek sargāts no viltvāržiem.

    Bioloģiskās ražošanas principi

    • Respektēt dabas sistēmas un ciklus, saglabāt un uzlabot augsnes, ūdeņu un gaisa stāvokli, augu un dzīvnieku veselību un to savstarpējo līdzsvaru.
    • Saglabāt dabas ainavas elementus.
    • Atbildīgi izmantot tādus enerģijas un dabas resursus kā ūdens, augsne, organiskās vielas un gaiss.
    • Ražot plašu kvalitatīvu pārtikas produktu klāstu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot videi, cilvēku veselībai, augu veselībai, dzīvnieku veselībai un labturībai draudzīgus procesus.

    Kur meklēt informāciju?

    • Daudz informācijas par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko pārtiku: www.biologiski.lv
    • Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas mājaslapa: www.lbla.lv
    • Eiropas Komisijas sagatavota informācija par to, kā kļūt par bioloģisko lauksaimnieku: ej.uz/ka-klut-bio
    • Informācija par aktuālajiem atbalsta maksājumiem: ej.uz/bio-atbalsts Pieejams arī informatīvs buklets: https://ej.uz/info_materials
    • Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrs, kur apkopoti visi kontroles institūcijās reģistrētie bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi: ej.uz/biologiskie-uznemumi

    Dabiskie augu aizsardzības līdzekļi

    Bioloģiski strādājošo lauksaimnieku rīcībā Latvijā ir aptuveni 80 dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļu, kas iekļauti Valsts augu aizsardzības dienesta sarakstā: ej.uz/biologiskie_AAL

    Pamatvielas – atļauts izmantot

    Augu aizsardzībai bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauts izmantot pamatvielas (tās ir nekaitīgas vielas, kas tirgū netiek laistas kā augu aizsardzības līdzekļi, un ko tradicionāli izmanto citās nozarēs, piemēram, kā pārtiku – etiķis, soda, alus u. c. Tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā. Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, reģistrētās pamatvielas un to lietošanas nosacījumi atrodami šeit: ej.uz/pamatvielas

    Bioregulas restarts

    2021. gada 1. janvārī spēku zaudēs līdzšinējā Regula Nr. 834/2007 un turpmāk tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu: ej.uz/jauna_regula

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+