Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dace Laiva, Skaisto Dārzu Darbnīcas ainavu arhitekte.
Kad mūsu senči būvēja savas lauku mājas, par kuru saimniekiem nule kļuvuši daudzi jaunie laucinieki, viņi turējās pie noteiktiem sētas veidošanas principiem, stingri ievērojot debespušu izvietojumu, valdošo vēju virzienus, reljefa ietekmi, kā arī ņemot vērā tik vērtīgo gleznainas ainavas klātbūtni.
Raksturīgākais izkārtojums mūsu lauku viensētām bija un ir sēta ar pagalmu kā kodolu, ap kuru tika izvietota dzīvojamā māja, klētis un kūtis. Savukārt ārpus pagalma nosprauda vietu rijai ar atklātiem vējiem labības vētīšanai un pirtij ar ūdens tilpni tuvumā un aizsegtu skatieniem.
Mūsdienās īpašu vietu ieguvusi vēl viena sētas komponente – dārza teritorija, kas ir kā mājas iekštelpu turpinājums zem klajām debesīm.
Gluži tāpat kā pārdomājam loģisku iekštelpu plānojumu, arī starp dārzu un ēkām ir nepieciešama harmoniska, pārdomāta saderība, lai dārzu būtu ērti lietot un tas veiksmīgi iegultos kopējā ainavā. Ir vairāki faktori, kas, dārzu veidojot, var palīdzēt saprast, kādam tam jābūt, lai tas būtu funkcionāls, ērts un patīkams visiem tā lietotājiem.
Pirmais faktors. Dārza lietotāju vēlmes un vajadzības.
Plānojot dārzu, rūpīgi jāizvērtē visu tā lietotāju vēlmes, vajadzības un sajūtas, ņemot vērā arī tādus parametrus kā vecums, nodarbošanās, hobiji. Kas tajā uzturēsies? Vai paredzēts darbs no mājas? Vai ģimenē ir mājdzīvnieki? Cik daudz sava laika un finanšu resursu ir plānots ieguldīt dārza izveidošanā un tā turpmākā uzturēšanā?
Piemēram, vēsturiski lauku sēta tika veidota kā dzimtas saimnieciskais centrs, kurā saimniekošana bija dzīvesveids, darbs un iztikas nodrošināšana vienlaikus. Mūsdienās dzīve lauku sētā bieži vien vairs nav saistīta ar lauksaimniecību kā galveno nodarbošanās veidu. Tāpēc saimnieciskajai zonai un saimniecības ēkām jāatrod cits pielietojums un izmantošanas veidi. Piemēram, kūts var tikt pārveidota par nozīmīgu atpūtas zonas daļu.
Otrais faktors. Konkrēta zemes gabala plānojums, novietojums.
Kāda ir esošā gabala platība, konfigurācija – šaura, neregulāra vai kvadrātveida. Kāds ir reljefs – paugurains, ieplaka, līdzenums ar plašu un atvērtu vai šauru skatu leņķi. Svarīgs faktors ir pašvaldību, zemes īpašnieku, kaimiņu noteikumi, aizsargjoslas un apgrūtinājumi.
Trešais faktors. Debespuses un izgaismojums.
Sākot teritorijas un stādījumu plānojumu, ieteicams veikt skatupunktu analīzi, lai dārzs jauki izskatītos no dažādiem leņķiem – gan no pagalma, gan no iekštelpām. Plānā ar lineālu var atzīmēt virzienus (skatu līnijas), kādos dārzs būs vislabāk redzams. Tāpat ieteicams veikt debespušu analīzi: kur saule lec un kur riet? Kur ir dienas saule? Kur vakara saule?
Labs palīgs būs kāds no digitālajiem saules kustības kalkulatoriem, piemēram, SunCalc. Tas palīdzēs izprast noēnojumu dārzā, taču vislabāk to izbaudīt lēnos un nesteidzīgos novērojumos dažādās diennakts stundās un gadalaikos.
Ceturtais faktors. Kaimiņos esošie īpašumi.
Domājot par noslēgtību un privātumu, svarīgi saprast, kāds ir attiecības ar kaimiņiem (protams, ja tādi ir) vai kādas tās gribētos veidot. Tas noteiks, vai ir vajadzīgs žogs vai kāds cits aizsedzošs elements, varbūt jāizbūvē vārtiņi, lai bērni varētu brīvi pārvietoties starp kaimiņu teritorijām, ja blakus mājā, piemēram, dzīvo vienaudži un domubiedri.
Plānojam zonas
Kad ir apzināts vēlmju saraksts un novērtēti visi iepriekš minētie faktori, var sākt veidot teritorijas funkcionālo zonējumu. Lai to paveiktu, nebūt nav jābūt profesionālim! Šim nolūkam var izmantot milimetru papīru, rūpīgi pārnesot mājas parametrus 1:100 mērogā, norādot logu un durvju atrašanās vietas, vai liekot lietā topogrāfisko plānu, zemes robežu plānu vai aerofotogrāfijas, kas iegūstamas publiski pieejamās vietnēs.
Fiziskai zonu nodalīšanai noderēs dārzu apgaismojums, vairāku līmeņu izveide, celiņu un augu dobju izveide.
Plānā var atzīmēt, kādus elementus dārzā gribētos iekļaut, izplānot kustību virzienus. Uz papīra uzliktais plānojums noderēs arī tālāku ideju vai pat dārza plānojuma izveidei, ko varat salikt prātā, ikdienā saimniekojot, pētot un izzinot teritoriju.
Reprezentācijas, priekšdārza zona
Lauku sētā priekšdārzs ir iebraucamais ceļš, mājas norādes vai nosaukuma zīme, pastkastīte. To redz garāmgājēji vai katrs, kurš ienāk pagalmā. Šī zona veido priekšstatu par mājas un dārza saimniekiem, tāpēc tai jābūt dekoratīvai visos gadalaikos. Lai tā būtu, ieteicams šo zonu nesaraibināt ar pārmērīgi daudz elementiem, kā arī izvēlēties dekoratīvi noturīgus augus, kas tai ļaus izskatīties skaisti visu gadu, piemēram, skuju kokus (tūjas, kadiķus, kalnu priedes), mūžzaļos augus (rododendrus, bukšus, parasto efeju, mahoniju, mūžzaļo īvi).
Īpaši ziemas un rudens periodā labi iederēsies augi, kas bezlapu stāvoklī saglabā izteiksmīgu zarojumu formu (lazdas, spirejas, bārbeles, piemēram, Berberis thunbergii), krāsainus dzimumus (grimoņi, zeltzaru vītols) un ogas (Sārdženta ābele, irbene, klintene), vai arī tādus augus, kam rudenī mainās lapojuma krāsa (segliņi, etiķkoks un, protams, kļavas).
Lai priekšdārzs priecētu visos gadalaikos, noteikti to ieteicams papildināt ar sezonāliem augiem: pavasara sīpolpuķēm, košām viengadīgām puķēm vai viršiem rudens pusē, bet no ziemcietēm izvēlēties tagad tik modernās graudzāles (auzenes, grīšļi, miskantes, dimanta zāle, asziedu ciesas, molīnijas), kā arī tās ziemcietes, kas dārzniecību katalogos atzīmētas ar norādi dekoratīvi stabilas (hostas, anemones, eihinācijas utt.).
Priekšdārza zona ir lieliska vieta karoga mastam, paturot prātā, ka karoga plīvošanai nepieciešams brīvs laukums. Nevajadzētu mastu iespiest starp lielajiem kokiem vai piestādīt kokus tam pārāk tuvu.
Rekreācijas, atpūtas, dzīvojamā zona ar sporta un bērnu rotaļu laukumu
Dzīvojamā zona ir kā iekštelpas turpinājums dārzā un parasti aizņem lielāko dārza daļu. Vēlams, lai dzīvojamā zona būtu labi izgaismota ar vakara sauli. Dzīvojamā zonā var paredzēt vietu terasei, lapenei, brīvam zālienam, sporta laukumam, ugunskura vietai maģiskai vakara pasēdēšanai. Vislielākā dekorativitāte vēlama vasarā, mazāk ziemas mēnešos. Tāpat šī zona var būt bagāta ar mīļākajām puķēm, smaržīgiem augiem.
Bērnu rotaļu vietai vēlams daļējs noēnojums, un tai jābūt pasargātai no vējiem. Protams, tai jābūt tuvu mājai, lai bērni justos droši un būtu vecāku redzeslokā un uzraudzībā. Bērnu zonas tuvumā var stādīt augus ar ēdamiem augļiem, plūcamas puķes, bet izvairīties no ērkšķainiem un indīgiem augiem.
Saimniecības zona ar dārza zonu
Saimniecības zona paredzēta saimnieciskām lietām: sakņu dārzam, komposta vietai, veļas žāvētavai, malkas novietnei, suņu aplokam, kūpinātavai, darbarīku noliktavai, siltumnīcai, dārza tualetei, trušu un putnu būriem u. c. Ne vienmēr visas šīs lietas ir slēpjamas un neglītas, tās iespējams iekļaut arī citās dārza zonās, piemēram, garšaugu dobe, ko var iekļaut arī kādā puķu dobē, radīs papildu smaržu un sajūtu dārzam.
Mūsdienīgos dārzos saimniecības zona atkal iegūst popularitāti. Tāpēc, saņemot lauku mājumu mantojumā, svarīgi izprast šīs zonas nozīmi jaunajos apstākļos, ņemot vērā lietotāja vajadzības un vēlmes. Saimniecības zonai var atvēlēt dārza mazāk nozīmīgu vietu, tā var būt ēnaināka, mazāk saules pielieta.
Ja zemes gabals ir saņemts mantojumā
Veiciet nopietnu un nesasteigtu augu inventarizāciju, lēnām izvērtējot saglabājamos augus. Iespējams, ka ilgāku laiku nekoptā teritorijā atradīsiet senas augu šķirnes vai labi saglabājušos augus, kas noderēs par izejas punktu jaunajamajam dārzam. Tas var būt, piemēram, simtgadīgs ozols. Protams, ja koks ir slims un apdraud cilvēkus, tas noteikti jānocērt. Taču dažkārt risinājums var būt arī dažu zaru izzāģēšana, panākot, ka apkārtējie koki un dārzs saņem pietiekami daudz gaismas.
Līdztekus augu novērtējumam veiciet arī ēku funkciju analīzi, ņemot vērā kultūrvēsturisko mantojumu, tautas tradīcijas un mūsdienu vajadzības. Padomājiet, ko vēlaties radīt un iegūt no jauna: stāvvietu otram auto, āra dušu, spēļu laukumu utt.
