• Kā izvēlēties robotu mauriņa pļaušanai?

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    22. maijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lūk, dažas nianses, kas par šo dārza tehniku ir jāzina, pirms to iegādājies! 

    Skaidro Indriķis JermaksParki.lv robotu speciālists.

    Ņem vērā, ka robots ir paredzēts nepārtrauktai ikdienas lietošanai – lādējas un pļauj, lādējas un pļauj. Pavasarī to iznes ārā, kur tas sāk savu dzīvi lādēšanas stacijā, bet rudenī to noliek ziemas guļā. Vari savam robotam likt strādāt, piemēram, tikai naktīs vai darbdienās, taču, ja gribi zāli pļaut retāk, piemēram, vienīgi sestdienās vai reizi divās nedēļās, tad jāizvēlas cita pļaušanas ierīce.  

    Nopērkot robotu vasarā, kad zālīte ir nepilnu sprīdi gara, tas to sakops dažu dienu laikā. Taču, ja zālīte ir garāka par 15 centimetriem, tad vispirms mauriņš jānopļauj ar stumjamo pļāvēju. Robotam var atstāt rūpnīcas iestatījumus vai tos mainīt robota ekrānā vai savā mobilajā telefonā. Vienkāršākiem robotiem pļaušanas augstumu regulē ar roku griežamu sviru 9 pozīcijās, parasti 1 līdz 9 centimetru augstumā. 

     

    3 iemesli, kāpēc izvēlēties robotu

    1. Perfekts mauriņš. 

    Robots nodrošina gludāku pļāvumu nekā stumjamais zāles pļāvējs, jo (atkarībā no ražotāja) pļauj ar trim ļoti viegliem, asiem nazīšiem vai ar vienu mazāku un plānāku nazi, bet noteikti asāku, nekā tas ir zāles pļāvējam. Parastā pļāvēja lielais nazis zāles stiebru ātri norauj, un saulē tā galiņi apdeg dzelteni. Robots to nogriež pilnīgi līdzeni kā ar šķērītēm, un stiebrs neapdeg. Turklāt zālītes labsajūtai ir būtiski, ka netiek nopļauts vairāk par trešdaļu no stiebra garuma vienā reizē. Ja šķiet, ka pļāvums vairs nav tik glīts kā sākumā, jāmaina asmenīši. Cik bieži tāda vajadzība rodas? Reizi sezonā, mēnesī vai citā laika periodā – atkarīgs no tā, vai mauriņā nemētājas kādi lieki priekšmeti. 

    Otrs iemesls, kāpēc mauriņš sanāk tik skaists, – robots pļauj katru dienu: tiklīdz izaug daži milimetri, tā uzreiz nopļauj. 

    Robota pļaušanas ceļš cilvēka skatam var likties haotisks. Attiecīga trajektorija tiek izvēlēta tāpēc, lai zālītes stiebri katru reizi tiktu noliekti uz citu pusi un mauriņā neiebrauktu rises. 

    2. Laika ietaupījums.

    Pieņemsim, ka tu savu 1000 kvadrātmetru lielo mauriņu ar stumjamo pļaujmašīnu pļauj divas stundas. Un, ja katru mēnesi to dari četras reizes, sanāk, ka mēnesī ir astoņas pļaušanas stundas. Pļaušanas sezona parasti ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra beigām, kad zālīte aug mazliet lēnāk. Tātad – 5,5 mēnešus, ko, pareizinot ar 8 stundām mēnesī, iegūstam 44 stundas, ko varētu pavadīt lietderīgāk vai arī atpūsties. 

    3. Miers un klusums. 

    Robots pļauj tik klusu, ka, tam strādājot naktī, var saldi gulēt pat pie atvērta loga.  

     

    Kā zinās, kur pļaut?

    Ja vēlies robotu, vispirms vajadzētu uzaicināt meistaru, kas novērtēs teritoriju un ieteiks piemērotāko modeli. Tikai pēc tam iegādājas robotu, vienojas par laiku, kad tas tiks uzstādīts un meistars izvilks vadu, ierobežojot perimetru un vietas pagalmā, kur robots nedrīkst braukt. Cena par vada vilkšanu Husqvarna robotiem kopā ar visu vadu ir 80 centu par metru. Tātad – ja tiks izvilkti 100 metri, šis cipars jāreizina ar 0,8. Citu firmu ražojumiem tā var būt sarežģītāka un nedaudz dārgāka.  

    Vadu ierok zemē 2–3 cm dziļumā vai arī piestiprina pie zemes ar skavām. Cik tuvu dobei robots nopļaus, atkarīgs no tā, kur ielikts vads, un no iestatījumiem – var noteikt, vai tas brauks pāri vadam un cik tālu. Taču, ja vēlāk ierīkosi jaunas dobes, lai mainītu robota trajektoriju, nevajadzēs saukt meistaru. To var izdarīt pašu spēkiem, nopērkot papildu vadu, divus vadu savienotājus, tad ar skavām vadu piestiprina pie zemes vai ieliek kādā gropītē un ar lāpstu ierok zemē. 

    Kad ierakts vads, kopīgi ar meistaru izraudzīsies optimālu vietu lādēšanas stacijai, kam jābūt pastāvīgi pieslēgtai elektriskajam tīklam. 

    Bāzes stacijai mēdz izveidot jumtiņu, kas līdzinās suņubūdai vai mucai, taču tas nav obligāti. Aktuālāk tas ir dienvidu zemēs, piemēram, lai robots, stāvot lādēšanās stacijā, nekarstu saulē. Latvijā tik spēcīga saule nemēdz būt.

    Orientēties teritorijā un ātrāk nokļūt lādēšanas stacijā bez liekas meklēšanas robotam palīdz tā sauktie virzošie gida vadi. Kad pļaujot palicis maz enerģijas, tas izslēdz nažus un sāk meklēt uzlādes staciju. Pēc lādēšanās izbraucot no tās, var braukt pa vadu un nažus ieslēgt tikai pēc 20 brauciena metriem vai arī, piemēram, katru trešo reizi doties 10 metrus pa labi un tad ieslēgt nažus. Tādā veidā robots tiek aizvirzīts uz kādu izvēlētu sektoru. Vairums robotu mājās dodas pa perimetra vadu, iebraukājot taciņu. Savukārt Husqvarna un Gardena robotu mājupceļš uz lādēšanas staciju ir katru reizi cits.   

    Kurš būs tavējais? 

    Galvenais kritērijs, pēc kā izvēlēties pļaujmašīnu, ir pļaujamā platība. Vismazākie roboti spēs nopļaut 500 m2. Lielākā teritorija, ko robots var apkalpot, ir 7000 m2, taču svarīgs ir arī pieļaujamais vada garums. Lai signāls pa perimetra vadu nokļūtu no viena gala līdz otram un robots to sajustu, vadam nevajadzētu pārsniegt 900 metru garumu. Var jau vilkt arī kilometru, taču tad pastāv iespēja, ka signāls kādā vietā pazudīs un robots apstāsies. 

    Un vēl – pēdējā laikā ir iespējams iegādāties arī robotus, kas darbojas bez perimetra vadiem, tikai ar satelīta raidītāja palīdzību.

    Vēlāk var ietaupīt

    Salīdzinot ar pļaujmašīnu, robots maksā dārgāk, toties pēc tam tas palīdz ekonomēt naudu. Piemēram, labs robots, kas ar maksimālu noslodzi spēj nopļaut 1400 m2, maksā ap 1700 eiro, bet labs benzīna zāles pļāvējs tikpat lielai platībai – tikai ap 600 eiro. Robotu reizi sezonā ieteicams vest uz apkopi. Tā, mainot nazīšus, pārprogrammējot un izmazgājot, servisā maksā ap 40 eiro. Trīs robota nazīšu cena ir ap 4,50 eiro, savukārt benzīna zāles pļāvēja nazis maksā vairāk nekā 20 eiro atkarībā no ražotāja un platuma. Robotam ekspluatācijas laikā nevajag eļļu un benzīnu, aizdedzes sveces un gaisa filtru, tam nav karburatora, kas var aizsērēt. Robots, iepļaujot kādā svešķermenī, var vienīgi sabojāt nazīšus. Turpretim zāles pļāvējam iespējams saliekt kloķvārpstu un tādējādi nodarīt bojājumus dzinējam. 

     

    Kas nosaka cenu?

    • Platība, ko var nopļaut. Labs robots, kas paredzēts 500 m2 pļaušanai, maksā ap 1000 eiro, bet pushektāram – ap 4000 eiro.
    • Bateriju skaits – viena vai divas – un to ietilpība.
    • Iespēja darboties šaurās un sarežģītās vietās ar daudziem šķēršļiem. 
    • Aprīkojums, piemēram, Husqvarna robotam, kam nosaukuma beigās ir X burts, cenā ir iekļauts GPS un GPRS saziņai ar satelītiem. 
    • Sadursmes sensori, kas nodrošina, ka robots pļaujot nepieskaras kokam vai citam objektam. Ar tiem aprīkoti tikai paši jaudīgākie roboti. 
    • Darbojas ar vadu vai bez tā. Bezvadu roboti ir dārgāki. 
    •  

    Ražotāji, kuriem var uzticēties 

    • Husqvarna
    • Gardena
    • Stihl
    • Honda
    • Ambrogio

     

    BIEŽĀKIE JAUTĀJUMI

    Vai robotam nevar kaitēt čiekuri un citi priekšmeti, kas nokrituši mauriņā?

    Nē, bet, ja zālienā mētājas dažādas lietas, ar kurām robots saskaras pļaujot, būs biežāk jāmaina nazīši. Negaidīti šķēršļi, piemēram, suņa atnests kauls, robota gaitu neizjauks – viņš pie tā ilgi nestāvēs, bet dosies uz citu vietu. Ja meitene zālītē būs atstājusi lelli, to var saskrāpēt, bet lupatu lēveros nesapļaus. Futbola bumbu stums sev pa priekšu, bet, piebraucot pie koka, sapratīs, ka šis objekts nav kustināms, un dosies tālāk.

     

    Vai robotu nesabojās lietus?

    Robots strādā jebkādos laika apstākļos, jo zālīte jāpļauj arī lietainā laikā. Ja robots pļauj ilgstoši slapjā laikā, pēc pāris nedēļām ieteicams to apgāzt uz muguras un ar birstīti iztīrīt no apakšas zāli. Vienīgi robotam nevajadzētu strādāt vienlaikus ar automātisko laistīšanas sistēmu, jo ūdens no apakšas var to sabojāt. Savukārt laistītājs var ciest no sagraizīšanas. 

     

    Cik ilgi kalpos? 

    Akumulatora mūžs ir 4–5 gadi, bet paši roboti kalpo vismaz 10 gadus. Lielākai platībai paredzēts robots strādās ilgāk mazā teritorijā. Es pats jau no 2005. gada lietoju vienu un to pašu robotu Husqvarna 220, kas paredzēts līdz 2000 m2 lielai teritorijai. Taču, tā kā man jāpļauj tikai 500 m2, tas joprojām nav nolietojies. Tikai divreiz mainītas baterijas, veiktas regulāras apkopes, un – viss. 

     

    Vai robotu neaiznesīs zagļi? 

    Daudzi baidās, ka savā vaļā pļaujošu robotu nozags, taču tādi gadījumi bijuši ārkārtīgi reti. Robotam ir diezgan skaļa signalizācija. Ārpus noteiktās teritorijas bez savas bāzes stacijas tas nedarbosies. Un vēl, lai to ieslēgtu, nepieciešams PIN kods, kuru var dabūt tikai caur ražotāja pārstāvniecību, pierādot, ka tas ir tavs robots. Lai nebūtu lieki jāsatraucas, robotu noteikti vajag apdrošināt.

     

    Pieredze

    Robots ietaupa laiku

    GUNDA BENEFELDE, dārzs Mārupē:

    – Mūsu Husqvarna robotam Automower 450X, kas paredzēts pushektāra platības pļaušanai, šī būs jau ceturtā vasara. Bez robota vairs savu dzīvi nespēju iedomāties, jo tas palīdz ietaupīt ļoti daudz laika. Agrā pavasarī un vēlā rudenī, kad ir mitra zāle un pļaujmašīna līp ciet, robots to pucē bez jebkādām problēmām. Un vēl viens liels pluss – pateicoties robotam, mauriņā ir ļoti samazinājusies sūna. Protams, patīkami arī, ka robots nerada troksni. 

    Sākumā baidījāmies, ka palielināsies elektrības rēķins, jo robota bāzes stacija ir pieslēgta elektrībai un visu laiku tiek raidīti impulsi pa perimetra vadu, taču nekādas izmaiņas nejūtam. Uzstādot robotu, svarīgi šo vadu pareizi ieguldīt. Piemēram, ja to ieliek 40 centimetrus no dobes malas, pavasarī var droši ar lāpstu atdurt velēnu. Ja tas ielikts vienādā attālumā gar visu dobi un iestatīts, piemēram, tā, ka robots brauc tam pāri minētos 40 centimetrus, tad zālīti nopļaus tieši līdz pašai dobes malai. 

    Vispirms nelīdzenās vietas, kur robots aizķērās vai iekrita, nolīdzināju. Dārzu ierīkoju tā, lai robotam būtu iespējami mazāk šķēršļu. Atduroties pret koka stumbru, tas maina trajektoriju. Mazajiem kociņiem uzlikām aizsargžodziņus, lai netraumē mizu. 

    Šogad robotu palaidām 24. aprīlī, un tas strādās līdz oktobra beigām, kad zālīte sāks lēnāk augt un sliekas veidos zemes čupiņas, kas līp pie riteņiem. Iepriekšējos gados robotu glabājām savā noliktavā, taču pagājušajā ziemā nodevām servisā, kur robots tika testēts un uzlabots. Nazīšus vīrs nomaina pats reizi sezonā. 

    Sezonas laikā tas darbojas nonstopā – trīs stundas pļauj un stundu lādējas. Tikai reizēm karstā laikā uz kādām trim dienām apstādinām un palaižam zālīti garāku, lai neizdeg. Kad braucam ekskursijā, atgriežoties mājās, zāliens ir nopļauts. Robota gaitām sekoju līdzi savā mobilajā telefonā. Ja neesmu mājās, bet tas uzkaras, pienāk signāls, tad zvanu kaimiņam un lūdzu palīdzēt. Robotu esam apdrošinājuši, kas kopējo apdrošināšanas rēķinu sadārdzina tikai par dažiem eiro. 

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē