• Šobrīd

    weather img

    Rīga -14°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Kā izaudzēt agrāk: pirmie tomātiņi

    Tomāti
    Aija Vīksna
    26. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ja gribi izaudzēt tomātus ļoti agri, tad zini – tas atkarīgs, pirmkārt, no šķirnes un, otrkārt, no audzēšanas apstākļiem. Iesaka MĀRĪTE GAILĪTE, agronome un dārzeņkopības eksperte.

    Visagrāk ienāksies podos audzējamie miniatūrie ķiršu tomāti, tos var izaudzēt pat uz palodzes vai lodžijā. Tiem pēc agrīnuma seko determinantās vai pusdeterminantās šķirnes. Determinantās šķirnes ir tādas, kuras pārtrauc augšanu pēc 6.–8. ķekara izveidošanās un sāk ražot agrāk par indeterminantajām – tādām, kuras augšanu nepārtrauc, kamēr augam nenogriež galotni vai tas nenosalst. Ir arī superdeterminantās šķirnes, kas izveido tikai 2–3 ķekarus, tāpēc ir ļoti agrīnas, bet diemžēl mazražīgas. Pie šī šķirņu tipa pieder lielākā daļa lauka tomātu. Turklāt jāpatur prātā, ka ne visas laukam domātās šķirnes ir vērts audzēt siltumnīcā. Tur superdeterminantās šķirnes aug ļoti intensīvi, veidojot lielus krūmus, taču praktiski bez augļiem. Grūti saprast, kuras pazares šādiem augiem izlauzt, kuras – atstāt.

    Teorētiski audzēšanai zemās amatieru siltumnīcās vispiemērotākās būtu pusdeterminantās šķirnes (ar 5–6 ķekariem), taču nelaime ir tā, kā šo augu uzvedību ietekmē mikroklimata un laistīšanas apstākļi, tāpēc vienai un tai pašai šķirnei galotne var pazust gan virs 5. ķekara, gan virs 10. ķekara. Protams, ir iespējams izaudzēt jaunu galotni no pazares, taču tas nozīmē, ka ik reizi, veidojot augu, pati augšējā pazare ir jāatstāj, līdz būs skaidrs, vai galotne vēl saglabājas vai jau pazuda. Rezultātā pēdējā pazare izaug gana liela un lieki patērē barības vielas. No šī viedokļa ērtāk izvēlēties indeterminantās šķirnes un noņemt tām galotni pēc saviem ieskatiem.

    Tātad indeterminanto šķirņu vidū agrīnākās ir ķiršu tomātu šķirnes, tām seko šķirnes ar augļu svaru ap 40–60 g, tad ap 90–120 g, pēc tam nogatavojas šķirnes ar 140–200 g smagiem augļiem un visbeidzot tās, kurām augļi ir smagāki par 250 g. Vēl jāņem vērā, ka vienas šķirņu grupas ietvaros mēdz būt agrīnākas un vēlīnākas šķirnes.

    Mans ieteikums – vienā siltumnīcā būtu vēlams audzēt vairākas šķirnes ar dažādu lielumu augļiem un atšķirīgu agrīnumu. Tas ļaus iegūt gan agrīnu, gan pietiekami lielu kopražu. Turklāt šķirņu daudzveidība nozīmē arī garšu daudzveidību.

    Vēl jāņem vērā, ka dažādām šķirnēm ir atšķirīgas prasības pēc ūdens un barības elementiem.

    Ja visas šķirnes laista un mēslo vienādi, to uzvedība mēdz būtiski atšķirties no tādas, ja katru šķirni audzētu atsevišķi.

    Ne velti daudziem zināmā tomātu un citu dārzeņu audzētāja Sandra Marcinkēviča ķiršu tomātiem ir atvēlējusi atsevišķu siltumnīcu.

    Pastāv arī tādi jēdzieni kā veģetatīvās un ģeneratīvās šķirnes. Veģetatīvās aug spēcīgi, veido lielas lapas un resnus stublājus, bet sāk ražot vēlāk. Kopraža tām varētu būt lielāka, ja vien vasara nebūtu tik īsa. Vasaras karstumu veģetatīvās šķirnes pacieš labāk par ģeneratīvajām.

    Savukārt ģeneratīvās šķirnes, pie kurām pieder lielākā daļa aveņsārto tomātu, kā arī ‘Buļļa sirds’ tipa šķirnes, agrāk sāk ziedēt un ražot, bet drīz vien to galotnes kļūst tievas, lapas šauras, un pēdējie ķekari mēdz skaisti noziedēt, bet lāgā neaizmetas.

    Profesionālie audzētāji pievērš ļoti lielu uzmanību veģetatīvi ģeneratīvā līdzsvara nodrošināšanai, bet amatieru siltumnīcās to panākt ir grūti.

    Atliek samierināties ar situāciju un censties izmantot visus pieejamos resursus. Proti, ja nav iespējams atvēlēt katrai tomātu šķirņu grupai atsevišķu siltumnīcu vai vismaz dobi, atliek laistīt un mēslot tomātus individuāli, ņemot vērā šķirnes īpatnības.

    Vai vērts sēt agrāk?

    To darīt jēga ir tikai tad, ja iespējams dēstiem nodrošināt papildapgaismojumu un apsildīt siltumnīcu, lai temperatūra tajā būtu virs 15 grādiem. Ja gaisa un it sevišķi augsnes temperatūra pēc dēstu izstādīšanas ir zemāka par 15 grādiem, piemēram, tikai 10–12 grādi, augi ilgi stāvēs uz vietas – proti, neaugs un neattīstīsies. To stublāji un lapas iegūs violeti zilganu nokrāsu, un nekāds fosfora mēslojums nelīdzēs, kamēr neuzlabosies temperatūras apstākļi. Arī iespējamās pavasara salnas nenāks augiem par labu.

    Tomātu sēšanai un piķēšanai izsijātu kompostu un neitralizētu kūdru samaisi attiecībā 1:2, pārstādīšanai – 1:1.

    Visprātīgāk būtu iesēt visas iecerētās šķirnes marta sākumā, kad jau pietiek dabīgās gaismas, un izstādīt siltumnīcā pastāvīgā vietā ap 15. maiju.

    Kuri agrāk krāsojas?

    Loģiski – jo sīkāki augļi, jo agrīnāka raža. Galu galā, lai auglis piebriestu lielāks un nogatavotos, vajadzīgs laiks. Augļa krāsošanās ilgums atkarīgs arī no sēklu daudzuma auglī. Jo vairāk sēklu, jo vairāk etilēna tās izdala nobriestot. Etilēns ir gāze, kura veicina hlorofila noārdīšanos, auga un augļa novecošanu. Lielaugļu tomātiem sēklu parasti ir mazāk nekā sīkaugļu tomātiem.

    Ātrāk nokrāsojas šķirnes un hibrīdi bez zaļā plankuma pleciņu daļā. Zaļš plankums ir raksturīgs ‘Marmande’ tipa šķirnēm, kā arī vairākām tautas selekcijas šķirnēm. Šī zaļā plankuma dēļ augļi ilgāk nogatavojas, tāpēc to garšas īpašības mēdz būt labākas nekā šķirnēm, kuras nogatavojas straujāk.

    Un vēl! Normālos apstākļos šķirnes ar sarkaniem augļiem nogatavojas ātrāk nekā šķirnes ar dzelteniem, aveņsārtiem, violetiem vai brūniem augļiem. Savukārt karstumā sarkanie tomāti krāsojas ilgāk par aveņsārtajiem vai dzeltenajiem.

    Kā vēl pasteidzināt tomātus? 7 nianses

    1. No dēsta audzētie tomāti sāk ziedēt un ražot par dažām nedēļām agrāk, nekā audzējot ar tiešu sēju augsnē. Nobirušie tomātu augļi labi pārziemo Latvijas apstākļos, un pavasarī to sēklas mēdz negaidīti sadīgt dobēs. No šiem dīgstiem izaug veselīgi augi, bet tie zied un veido augļus ievērojami vēlāk nekā laikus iestādīti dēsti.
    2. No pazarēm audzēti tomāti sāk ziedēt un briedināt augļus agrāk nekā no sēklām audzētie. No sēklām audzētiem tomātiem pirmais ziedķekars parādās virs 7.–12. lapas, savukārt no spraudeņiem (pazarēm) audzētiem – jau virs 2. vai 3.lapas.
    3. Dēstam pirmā ķekara atrašanās vieta atkarīga no vidējās gaisa temperatūras un apgaismojuma. Ja vidējā gaisa temperatūra dēstu audzēšanas laikā ir ap 17 grādiem vai pat zemāka, pirmais ziedķekars veidojas virs 7. lapas. Ja tās pašas šķirnes dēstus audzē pie vidējās gaisa temperatūras ap 21 grādu, pirmais ziedķekars veidojas virs 11. vai 12. lapas.

      Tiesa, audzējot dēstus pazeminātā gaisa temperatūrā, iespējams panākt ļoti zemu pirmā ziedķekara atrašanos, bet augs, pat indeterminantais, mēdz pārtraukt augt pēc 2. vai 3. ziedķekara izveidošanās, un ar to ir jārēķinās. Ja pēc uzdīgšanas sējeņi pirmo divu nedēļu laikā saņem pietiekami daudz gaismas, pirmie ziedķekari veidojas agrāk nekā gaismas trūkumā audzētiem dēstiem. Tieši tāpēc nav vērts steigties ar tomātu sēklu sēju, ja nevar nodrošināt dēstiem papildapgaismojumu.
    4. Periods no sējas līdz izstādīšanai atkarīgs arī no sēklu dīgšanas ilguma. Šķirnēm ar sīkākiem augļiem sēklu dīgšanai nepieciešama zemāka substrāta temperatūra (pietiek ar 22 grādiem) nekā lielaugļu šķirnēm (vajag 25–28 grādus), tāpēc ķiršu tomāti sadīgst straujāk nekā lielaugļu tomāti.
    5. Augstāka vidējā diennakts temperatūra veicina auga augšanu un ražas sākumu. Tieši tāpēc agri stādītiem tomātiem no pirmā ķekara ziedēšanas līdz ražas sākumam var paiet pat 11 nedēļas, bet vasarā no ziedēšanas līdz ražai vidēji jāgaida 7 nedēļas.
    6. Augstākā vidējā gaisa temperatūra veicina augļu nogatavošanos, bet – augļi nav tik lieli. Zemāka vidējā diennakts temperatūra veicina veģetatīvo augšanu un lielāku augļu veidošanos.
    7. Ja augļus vāc pa vienam, ražas vākšana sāksies agrāk, nekā vācot visu ķekaru. Savukārt ķekaru tomāti ir garšīgāki tieši tāpēc, ka ilgāku laiku nogatavojas pie auga.

    Piemērotākās šķirnes

    Balkona tomāti

    • ‘Maskotka’. Augums 25–30 cm, audzēšanai 6–10 l podos uz palodzes, balkona, lodžijā vai siltumnīcā. Ražo no jūlija vidus līdz septembrim. Augļu svars 15–20 g. Slimību izturība laba. Dekoratīvs, kompakts krūms.
    • ‘Venus’. Augums 25–30 cm, paredzēta audzēšanai podos uz balkona, lodžijā vai siltumnīcā. Augļa svars 15–20 g. Ļoti dekoratīva. Laba slimību izturība.

    Ķiršu tomāti

    • ‘Cherrola’ F1. Augs liels, indeterminants (garstiebru). Pirmie augļi gatavi, kad pagājušas 75 dienās pēc uzdīgšanas. Augļi garos ķekaros, apaļi, 20 g smagi.
    • ‘Goldkrone’. Agrīna, bagātīgi ražojoša, indeterminanta (130–150 cm) šķirne, piemērota audzēšanai plēves seguma siltumnīcā un uz lauka. Augļu svars 15–20 g, dzeltenā krāsā. Laba slimību izturība.
    • ‘Sweet Million’ F1. Indeterminants, ļoti agrīns ķiršu tomātu hibrīds ar sarkaniem, ap10–15 g smagiem augļiem. Laba slimību izturība pret tomātu mozaīkas vīrusu, fuzariālo vīti un pelēkplankumainību.
    • ‘Gardeners Delight’. Sena vācu ķiršu tomātu šķirne. Augs indeterminants, veido daudz ķekaru ar 6–12 augļiem katrā. Augļi nemēdz plīst. Šķirne viegli pielāgojas dažādiem audzēšanas apstākļiem.

    Determinantas šķirnes

    • ‘Betalux’. Ļoti agrīna, ražīga šķirne ar garšīgiem tumši sarkaniem augļiem vistas olas lielumā. Augs zems, ar stingru stublāju, nav nepieciešami balsti.
    • ‘Polfast’. Agrīna, augums 50–60 cm, piemērota audzēšanai uz lauka vai plēves seguma siltumnīcā. Augļa svars 100–150 g. Ļoti laba slimību izturība.
    • ‘Torquay’ F1. ‘San Marzano’ tipa agrīns augstražīgs tomātu hibrīds, augums 50–60 cm, piemērots audzēšanai uz lauka vai plēves seguma siltumnīcā. Ienākas 75 dienas pēc izstādīšanas. Ļoti laba slimību izturība. Vidējais augļa svars 80 g. Piemērota šķirne arī biezsulas pagatavošanai un konservēšanai.
    •  ‘Marutschka’.  Augums 50–60 cm, agrīna, stabili ražīga šķirne. Augļu svars 70–80 g. Plēves seguma siltumnīcā vai dobē siltā, saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē dēstus izstāda jūnija sākumā.
    • ‘Maike’. Augums 50–60 cm, agrīna, stabili ražīga šķirne. Augļu svars 60–65 g.
    • ‘Roma’ FV. Augums 50–60 cm, vidēji vēlīna šķirne, audzēšanai atklātā laukā vai plēves seguma siltumnīcā. Augļa svars 30–50 g, mīkstums blīvs, piemērots grilēšanai, pastu gatavošanai. Laba slimību izturība.

    Indeterminantas šķirnes

    • ‘Tolstoi’ F1. Vidēji agrīna, ļoti ražīga šķirne. Piemērota audzēšanai siltumnīcā. Augļi 80–120 g smagi.
    • ‘Lancelot’ F1. Agrīns tomātu hibrīds. Veido vidēji spēcīgu augu. Augs ir vairāk nekā 2 m garš. Auglis ovāli garens, aptuveni 9 cm garš. Laba izturība pret plaisāšanu. Ļoti garšīgi, miltaini. Augļa svars 120–130 g. Slimību izturība pret mozaīkas vīrusu, nematodēm, verticilāro vīti.
    • ‘Cristal’ F1. Hibrīds audzēšanai gan apkurināmās, gan neapkurināmās siltumnīcās. Veido apaļus vidēja izmēra augļus. Ļoti garšīgi. Piemēroti arī uzglabāšanai. Sver 120–140 g. Slimību izturība pret mozaīkas vīrusu, verticilāro vīti, fuzariālo vīti.

    Izmēģini jaunumus!

    • ‘Tobolsk’ F1. Ātri augošs, indeterminants (150–200 cm) siltumnīcas tomātu hibrīds. Augļi labi uzglabājas. Piemērots audzēšanai neapsildāmās stikla un plēves siltumnīcās. Ļoti mazs attālums starp ķekariem. Augļi izlīdzināti, vidējais svars 220–250 grami. Laba slimību izturība.
    • ‘Belfast’ F1. Agrīns, augstražīgs lielaugļu tomātu hibrīds, kas piemērots audzēšanai neapkurināmās siltumnīcās. Augļa svars virs 220 g. Laba slimību izturība pret mozaīkas vīrusu, verticilāro vīti, fuzariālo vīti, lapu brūno pelējumu. Vidēja izturība pret nematodēm un tomātu plankumainās vītes vīrusu.
    • ‘Baikonur’ F1. Jauns agrīns, spēcīgi augošs hibrīds ar spēcīgu sakņu sistēmu, kas piemērosies augšanai dažādos laikapstākļos. Tomātiem ir intensīvi sarkana krāsa, lieliska garša, tie ir blīvi, labi transportēt. Augļu vidējais svars ir 200 g.
    • ‘Gourmandia’ F1. Augstražīgs ‘Vērša sirds’ tipa hibrīds, augļa svars 250–300 g. Laba slimību izturība pret mozaīkas vīrusu, verticilāro vīti, fuzariālo vīti. Vidēja izturība pret nematodēm.
    • ‘Berberana’ F1. Vidēji agrīns, indeterminants lielaugļu tomātu hibrīds ar plakani apaļiem, garšīgiem augļiem. Augļa svars 250–320g. Laba slimību izturība pret mozaīkas vīrusu, lapu brūno pelējumu, verticilāro vīti, fuzariālo vīti. Vidēja izturība pret nematodēm un tomātu plankumainās vītes vīrusu.
    • ‘Caprese’ F1. Indeterminants ‘San Marzano’ tipa mini plūmes hibrīds. Veido 25–30 g smagus, saldus augļus. Laba izturība pret mozaīkas vīrusu. Vidēja izturība pret nematodēm.
    • ‘Fujimaru’ F1. Aveņsārto tomātu hibrīds, ar izteiktu aveņu krāsojumu. Augļi līdz 220 g smagi, bet jānormē līdz 4 augļiem ķekarā. Šķirne izturīga pret dzeltēšanu, sausajām saknēm. Spēcīga augšana, krietnu soli priekšā citām šķirnēm ziedēšanas agruma un augļu ienākšanās ziņā. Samērā izturīgs pret miltrasu, mozaīkas vīrusu, torrado vīrusu, lapu brūno pelējumu, lēno vīti, sakņu fuzariozi un ātro vīti.

    Audzējot vienā siltumnīcā vairākas tomātu šķirnes, determinantās labāk stādīt gar siltumnīcas sienām, lai augstāki tomāti neaizsedz gaismu. Tāpat pēc determinanto šķirņu noražošanas augus varēs izmest un to vietā iestādīt sīpolus lokiem vai iesēt ko citu, piemēram, redīsus.

    Vērts izmēģināt

    Audzē desās vai spaiņos!

    • 1. VARIANTS.

    Siltumnīcā uz zemes paklāj plēvi, tad saliek putuplastu, kurš tomātu saknēm dos siltumu, un uz tā audzēšanas desu, kuru izveido no melnbaltās plēves. Proti, satuvinot tās abas malas, veidojas gara sile, kuru piepilda ar kūdras substrātu. Ik pa gabaliņam sili aptver auklas, kas to satur kopā. Audzējot tomātus silē jeb desā, mēslojums, ko dod stādam, neaizplūst prom, bet viss paliek augam.

    • 2. VARIANTS.

    Pavasaros, kad saules maz un augsni neapkurināmā siltumnīcā grūti iesildīt, agros tomātus labāk audzēt lielos melnos plastmasas podos vai spaiņos. Melnajos augsne labi sasilst pat mākoņainās dienās.  Podi jāizvēlas ar aprēķinu, lai tomāts tur varētu pavadīt ilgāku laiku un sākt pat ražot. Laba izvēle ir 12–15 litru podi.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+