Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uzreiz gan jāteic, ka Jērikas roze jeb anastātika (Anastatica hierochuntica) no skata nav nekāds krāšņais augs un atšķirībā, piemēram, no puansetijas telpu dekorēšanai svētkos to nez vai varēs izmantot, jo Jērikas roze ir maza un zied sīkiem, dzeltenīgiem ziediņiem.
Tās dzimtene ir teritorija no Marokas līdz Dienvidirānai. Jērikas roze ir viengadīgs tuksneša augs, kas izplatās savvaļā. Sausuma periodu tā pārlaiž, ieritinot savus zariņus uz iekšpusi un pārvēršoties par vieglu, brūnu kamolīti, kas ar saknēm vairs neturas zemē, lai vējš to var ripināt pa tuksneša smiltīm līdz oāzei vai citai vietai, kur ir ūdens. Šķietami nedzīvais kamoliņš, dabūjis ūdeni, vārda tieša nozīmē atdzimst – piebriest, iesakņojas, iztaisno zariņus, salapo, uzzied smalkiem, dzelteniem ziediņiem un nogatavina sēklas. Šis atdzimšanas process noris ātri un atgādina rozes pumpura atvēršanos ziedā.
No botāniskā viedokļa Jērikas roze ir ļoti interesants augs, taču mūsu apstākļos tā ir grūti audzējama.
Kur lai mēs Latvijā ņemam tuksnesi, kur miera periodā vējš Jērikas rozi var dzenāt pa saulē sakarsušam smiltīm, līdz tā nokļūst piemērotā vietā, kur var sākt jaunu dzīvības ciklu? Pat Nacionālā Botāniskā dārza lielajā siltumnīcā mēs tādus apstākļus nevaram nodrošināt, kur nu vēl mājā vai dzīvoklī.
Lai Jērikas roze labi justos, spēcīgi augtu, uzziedētu un nobriedinātu seklas, tai ir vajadzīgi apstākļi, kas līdzīgi dabiskajiem tās dzimtenē. Bet pamēģināt, protams, var – anastātikas sēklas var iegādāties, pasūtot internetā vai no katalogiem. Tās jāsēj mitrā un irdenā augsnē, var sēt pat mitrā grantī, taču ne tīrā kūdrā. Ļoti laba ir satrūdējušu lapu un velēnu zeme, jo satur visus augam vajadzīgos mikroelementus.
Sēklas jānosedz ar plānu augsnes vai grants kārtiņu. Puķupodiņš jāliek uz palodzes vai citā gaišā un siltā vietā. Vēlamā gaisa temperatūra ir 18–20 grādu.
Ja uzdīgs vairākas sēklas, tās jāizpiķē katra atsevišķā podiņā. Paaugušies dēsti būs ar sīkām, pelēcīgi zaļganām, saplacinātām lapiņām. Tie jāiestāda mazos podiņos, jo Jērikas rozei ir miniatūra sakņu sistēma. Pēc mēneša vai trim dēstus pārstāda nedaudz lielākos podiņos. Jērikas rozi, kas iestādīta grantī vai barības vielām nabadzīgā augsnē, 3–5 mēnešus pēc uzdīgšanas jāsāk barot ar mēslojumu. Aptuveni reizi nedēļā tai var dot jebkuru telpaugiem domātu mēslojumu. Jālaista ļoti uzmanīgi. Augsnei ir jābūt viegli mitrai. Nākamā laistīšanas reize seko tikai tad, kad augsnes virskārtiņa ir viegli apžuvusi. Gada tumšajā periodā, kad saules gaismas ir ļoti maz, tā jālaista mazāk.
Ja Jērikas roze labi jutīsies un ieriesīs ziedpumpurus, tie uzplauks sīkos, dzeltenīgas krāsas ziediņos. Dabā Jērikas roze pēc noziedēšanas nobriedina sēklas, bet telpās tas parasti nenotiek.
Ņem vērā!
Jērikas rozes sēklas, kas iesētas puķupodā, nevajag pārsegt ar gaismu caurlaidošu plēvi. Tuksneša augiem lielāka gaisa mitruma nodrošināšana nav nepieciešama.
