Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Una Īle, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras asociētā profesore, un Romāns Strelčūns, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālists.
Ak, cik skaisti bija senajos laikos, kad galma dāmas un kungi devās lēnās pastaigās pa muižu parkiem caur smaržojošu rožu apvītām vai vīteņaugiem apstādītām arkām! Arī mūsu laikā arkas dārzam piešķir krāšņu akcentu, vienlaikus tajā atdalot dažādas funkcionālās zonas.
Savā praksē esmu redzējusi gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus arku risinājumus, kad apkārtējā dārza telpa nav veidota vienotā stilā un nav nolasāmas atsevišķās dārza zonas. Pirms dārzā nolemj veidot arku, jābūt pārliecībai, ka tā veidos patīkamu kopskatu, vizuāli sasauksies ar pārējiem dārza elementiem un akcentiem, kā arī būs funkcionāli ērti lietojama.
Arkas ir lielisks risinājums, lai sadalītu dārzu vairākās zonās vai nodalītu kādu teritoriju. Tās var būt arī kā grezns papildinājums, piemēram, ieejas noformējumam. Tikpat labi – dārza galvenais akcents. Katrā ziņā šāds elements piešķir ainavai dziļuma efektu, tāpēc ir iederīgs arī mazākos dārzos.
Ko noteikti apsvērt?
Jāņem vērā, kādi augi pie arkas tiks stādīti un kāda būs arkas noturība, lai nesanāk tā, ka saknes ar savu spēku izceļ arku no grunts un tā apgāžas vai arī salūst. Veikalos var nopirkt dažādu veidu arkas, bet dažas ir tik vieglas, ka diez vai spēs noturēt augu svaru. Vīteņaugiem nepieciešama stingra konstrukcija, galus iecementējot vai kā citādi iestiprinot zemē, un stabils atbalsta režģis, jo kupli saauguši vīteņaugi ir smagi. Turklāt jārēķinās, ka arku ziemā var salauzt sniegs.
