• Šobrīd

    weather img

    Rīga +4°C Daļēji apmācies, D vējš, 1.54 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Kā augustā no dārza iznīdēt zemesvēžus?

    Kaitēkļi
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    11. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Augustā vai septembrī zemesvēžiem ierīko mākslīgās ziemošanas vietas. Kad uznāk sals un gaisa temperatūra nokrīt zem nulles, bedrītes atrok un tur sapulcējušos zemesvēžus fiziski iznīcina.

    Zemesvēži ir vieni no lielākajiem dārzu kaitēkļiem, kuri nesmādē teju neko – tie ir visēdāji, kuri mielojas ar augu saknēm, augu atliekām un citiem augsnes dzīvajiem iemītniekiem. Ja dārzā ir atsevišķi novītuši augi ar nograuztām saknēm, bet augsnes virskārta vaļņveidīgi uzirdināta, ticamākais, to paveikuši zemesvēži.

    Kā no tiem atbrīvoties – iesaka Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists.

    Mazuļus iznīdēt nav iespējams

    Tāpat kā daudzām citām sugām, arī zemesvēžiem pavasarī bija pārošanās laiks. Jūnijā zemesvēža mātīte irdenā, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslotā vietā, kā arī kūdrainā augsnē 20–30 centimetru dziļumā izveidoja vistas olas lieluma ligzdu, kurā iedēja 30–300 oliņu. Mazuļi izšķīlās pēc 20 dienām; kāpuri jeb nimfas ir divus trīs milimetrus gari un pārtiek galvenokārt no kūtsmēsliem. Kamēr tie vēl ir ļoti mazi, tos pamanīt un pateikt, ka tie ir tieši tur, apakšā, nav iespējams. Tādēļ iznīdēt zemesvēžus mazuļu stadijā praktiski nav iespējams. Pirmajā gadā arī to nodarītais kaitējums ir minimāls – zemesvēžiem apetīte, tāpat kā maijvaboļu kāpuriem, rodas nākamajos gados. Tad viņi ēd augu saknes, un augi vīst. Daļēji līdzēt var dziļā augsnes apstrāde 20–30 centimetru dziļumā, novācot agro ražu. Ja zemi apstrādā seklāk, tas neko nedos, un zemesvēži turpinās baroties.

    Tad ko iesākt?

    Cīņā ar zemesvēžiem nostrādās vairāki pasākumi, jo daba nemīl tukšumu, un kāds var paspēt izdzīvot jebkurā gadījumā. Tāpēc, jo daudzveidīgāka būs iedarbība, jo augstāks sekmju procents.

    • Zemesvēžu alas iznīcina 25–30 centimetrus dziļa rindstarpu irdināšana.
    • Mulčē rindstarpas ar salmiem, tos laista, ik pēc pāris dienām salmus paceļ un salasa zemesvēžus.
    • Izliek ķeramtraukus – plastmasas traukos, stikla burkās vai metāla kārbās ielej ēsmu, kas pievilina kukaiņus. Izvēlas kādu rūgstošu šķidrumu – derēs alus, ievārījuma ūdens, rauga un medus maisījums. Trauku ierok tā, lai tā mala atrastos trīs četru centimetru dziļumā zem augsnes virskārtas. Atveri nosedz ar koka gabalu vai dēlīti, atstājot nelielu spraugu, kur zemesvēzim palīst apakšā. Pēc nedēļas ik pa laikam pārbauda trauku, atjauno šķidrumu, bet iekritušos zemesvēžus iznīcina. Trauku atkal ievieto augsnē un turpina ķeršanu visu vasaru.
    • Veido jauktos stādījumus – tas būs gan profilaktisks, gan zemesvēžiem netīkams pasākums. Zemesvēžiem nepatīk ķiploku, samteņu, fritilāriju, krizantēmu smarža. Pa visu dārzu plaši var sēt kaut vai sīkziedu samtenes – galvenais ir padarīt situāciju dārzā zemesvēzim nepievilcīgu, lai tas nemaz negribētu tajā dzīvot. Nav jābaidās sakņu dārzu sapludināt ar dekoratīvo dārzu – dārzā ieviest daudzveidību ir ļoti veselīgi, jo tas palīdz ne tikai pret zemesvēžiem, bet arī citiem kaitīgiem organismiem. Tur, kur ir daudzveidība, ir arī vairāk derīgo organismu, un, ieviešot starpkultūru audzēšanu brīvajās platībās pēc ražas novākšanas, var panākt to, ka dārza veselīgums strauji uzlabojas un problēmas mazinās. Savukārt tur, kur ir kultūru vienveidība, kaitīgo organismu uzbrukumi ir ļoti spēcīgi.
    • Uzbūvē žogu – dobes var norobežot, ap tām 20–25 centimetru dziļumā ierokot cieta materiāla plāksnes tā, lai maliņa ir divus trīs centimetrus virs augsnes virsmas. Tad zemesvēži nevarēs piekļūt augu saknēm un citām to daļām.
    • Zemesvēžus var mēģināt pievilināt ar ēsmu un tad iznīcināt.

    • Izžāvē un samaļ olu čaumalas. Izkaisa zemesvēžu darbības vietās. Apēdot čaumalu daļiņas, zemesvēži ies bojā.
    • Zemesvēžus var iznīcināt spēcīgas iedarbības insekticīdi, taču ķīmisko līdzekļu iestrādāšana augsnē nav ne atļauta, ne veselīga. Mazās platībās ķīmiskos līdzekļus ir ārkārtīgi viegli pārdozēt un izdarīt nepareizi. Tāpēc labāk darboties pašiem, tad zinās, ka viss dārzā izaugušais ir drošs un nekaitīgs.
    • Ierīko mākslīgās ziemošanas vietas – augustā vai septembrī izrok 40–50 centimetrus dziļas bedrītes vai grāvīšus, ko piepilda ar zirgu mēsliem, salmiem vai kompostu, tādējādi pievilinot zemesvēžus. Kad uznāk sals un gaisa temperatūra nokrīt zem nulles, bedrītes atrok un tur sapulcējušos zemesvēžus fiziski iznīcina. Kā to dara – ar lāpstu, āmuru vai slīcinot –, ir katra paša ziņā. Bedrītes un grāvīšus rok tajās vietās, kur ir aizdomas par bojājumiem – tādas pulcēšanās vietas var ierakt dārzā ik pa 10–20 metriem. Šīs vietas noteikti jāatzīmē ar kādu mietiņu, lai neaizmirstas un pēc tam var atrast, citādi var gadīties izrakāt visu dārzu. Šis ir noslēdzošais pasākums, ar ko zemesvēžu apkarošanas sezona beidzas.
    • Cerēt uz ļoti bargu ziemu un to, ka zemesvēži vienkārši izsals, ir naivi. Tā nevar domāt ne par vienu kaitīgo organismu – bezdarbība neko nerisina. Dārzs tāpēc mums ir dots, lai tajā saimniekotu, nevis paļautos uz varbūtībām. Ja neko nedarīs, zemesvēži savairosies vēl vairāk. Cīņa nebūs rezultatīva arī tad, ja kaimiņš blakus dārzā ar saviem zemesvēžiem neko nedarīs. Tad šis kaitēklis atgriezīsies atkal un atkal.

    Neaizmirsti par profilaksi!

    Ja ved uz savu dārzu nezināmas izcelsmes kompostu vai kūtsmēslus, pastāv diezgan liela varbūtība atvest arī zemesvēžus. Tāpēc prātīgāk būtu izvēlēties gatavo, fasēto un karsēto kompostu, kurā kaitīgo organismu nevar būt – tas būtu profilaktiskais moments, ko izmantot, lai zemesvēži neieviestos.

    Vēl viens drošs un profilaktisks pasākums ir kompostēt pašiem, izmantojot karsto kompostēšanu, jo droši zināms, ka 65 grādos jebkādi patogēni, slimību ierosinātāji un kaitēkļi aiziet bojā. Savāc zaļās sastāvdaļas – vasarā tā ir zaļā zāle, rudenī ābolu izspaidas; ja mājās bijis liels pasākums, varbūt ir daudz mizu, dārzeņu un augļu atlieku – un brūnās sastāvdaļas: koku lapas, skaidas, sienu, salmus. To visu sajauc proporcijā: trīs daļas brūno sastāvdaļu un vienu zaļo un vienmērīgi samitrina – nevis salaista, bet sasmidzina ar ūdeni. Šādā veidā masa diezgan ātri sakarst, un brīdī, kad temperatūra ir virs 60 grādiem, labvēlīgais process ir noticis. Nezāļu sēklas un viss sliktais aizgājis bojā, un tad ir divi varianti: kaudzi pārjaukt vai sadurstīt ar stieni, lai klāt tiek gaiss un liekais siltums izplūst ārā. Tālāk process pāriet rāmākā fāzē, temperatūra mazinās, un komposts turpina gatavoties, līdz ir gatavs. Kopumā tas aizņem no trim līdz sešiem mēnešiem. Šādu kompostu var kliedēt uz lauka, iestrādāt dārzā, cik vajadzīgs, un būt drošam, ka zemesvēžu nebūs. Parastajās komposta kaudzēs, kur nemitīgi piemet nezāles, sakaršana nekad nenotiek. Tad iegūst riskantu masu, kurā ir nezāļu sēklas, slimību ierosinātāji, dažādi kaitēkļi. Arī zemesvēzim tāda vieta, kur ir neliels siltums, bet temperatūra nekad neuzkāpj pārāk augstu, ir ļoti tīkama.

    Ja augsnes mēslošanai izmanto kūtsmēslus, visprātīgākais tiem uzreiz pie izvākšanas pievienot biokompostētāju.

    Tādā veidā pieliks labvēlīgos mikroorganismus un iegūs kompostētus kūtsmēslus, kas garantē to, ka zemesvēži tādos nedzīvos. 

    Zemesvēža CV

    • Zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) jeb parastais racējcircenis ir taisnspārņu kārtas kukainis ar samtaini apmatotu pelēkbrūnu ķermeni. Taustekļi diezgan īsi, acis sīkas, žokļi ļoti spēcīgi.
    • Priekškājas ir īsas un masīvas, lāpstveidīgas, piemērotas zemes rakšanai. Līdzīgi citām taisnspārņu kārtas sugām, arī zemesvēzim ir spārni. Taču tas lido ļoti reti, tikai iztraucēts vai ārkārtējas nepieciešamības dēļ, tā lidojums ir smagnējs un neveikls.
    • Pieaudzis zemesvēzis izaug četrus piecus centimetrus garš, mātītes ir nedaudz lielākas kā tēviņi.
    • Zemesvēzis dzīvo apslēpti alu labirintā. Priekšroku dod mitrai, trūdvielām bagātai augsnei, tajā skaitā dārzos, tīrumos un siltumnīcās. Visbiežāk sastopams Latvijas piejūras zemienē un Zemgalē. Virs zemes izlien reti, galvenokārt naktīs, bet dienā tos parasti neredz.
    • Zemesvēzis dzied ar priekšspārniem, tos berzējot vienu gar otru, bet klausās ar īpašiem dzirdes orgāniem, kuri atrodas uz priekškāju stilbiem. Zemesvēzis dzied tikai krēslā, mitrā un siltā laikā. Tēviņi ir skaļāki dziedātāji par mātītēm. Mātītes klusas skaņas izdod reti un tikai tad, kad tām draud uzbrukums vai jāaizsargājas.
    • Zemesvēzis nav indīgs, bet koduma vietā izšļāktais gremošanas šķidrums nereti izraisa brūces iekaisumu, tāpēc zemesvēzim nevajadzētu ļaut iekost pirkstā. Arī ņemt rokās zemesvēzi nevajadzētu. Kukaiņa žokļi ir sevišķi spēcīgi – tas ne vien spēj bez pūlēm pārkost ādu, bet arī koku un krūmu saknes.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+