Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ozolu skolas ēka celta 1911. gadā un savu funkciju veica līdz pat 2019. gadam, kad, tāpat kā citas lauku skolas, nepietiekamā skolēnu skaita dēļ tika slēga. Jānis Lūsēns un viņa dzīvesbiedre Evija skolā dzīvo kopš 2020. gada 1. februāra. Te mitinās arī Jāņa mamma un Evijas vienpadsmitgadīgā meita.
«Iepriekš dzīvoju Krimuldā, bet kaut kā negāja ar mājas celtniecību – lēni, dārgi, divreiz jāpārtaisa. Atbrauca rīkstnieks Māris Zvaunis. Saka – šī nav tava vieta, gāzīsi tik iekšā enerģiju, bet nekā nebūs. Tu to māju pārdosi. Pēc mēneša klauvē pie durvīm – kāds vīrs jautā, vai nepārdodu,» Jānis stāsta.
«Turklāt jau ilgāku laiku meklēju telpas, kur nodarboties ar koncertdarbību. Padzirdējis, ka pašvaldībām mēdz būt īpašumi, ar kuriem tās nezina, ko iesākt, piezvanīju savam paziņam Valkas mēram Ventam Armandam Krauklim. Viņš teica – brauc, skaties, mums te ir skola, ko tūlīt taisām ciet.
Kad ieraudzīju lielo zāli, sapratu – ir!! Biju sajūsmā, tomēr arī nobijies.
Galu galā, tas jau nav nekāds joks – iegādāties šādu īpašumu, kad tev vairs nav trīsdesmit un pat ne četrdesmit gadu… Tā nu es divas izsoles palaidu garām. Pirms trešās sēdēju mājās pie klavierēm, un it kā kāds pa galvu – bams! Tā vieta taču ir Dieva dāvana! Zvanu, un braucam! Tālāk gan viss aizgāja bez aizķeršanās.»
Atvedis šeit savu rīkstnieku, Jānis par lēmuma pareizību pārliecinājies vēlreiz. «Māris uzreiz pateica – šī ir enerģētiski spēcīgākā vieta, kādā viņš savos četrdesmit rīkstnieka darba gados bijis. Tādas dēvējot par Dieva ausīm. Un, nemaz nezinot, ka mans tēvs bija lauku skolotājs, minēja – uz šo vietu mani virzot mans tēvs,» atklāj komponists.
Bijušās skolas aktu un sporta zālē izveidota Jāņa izsapņotā koncertu zāle. Viņš to dēvē par galveno telpu šajā mājā – te atrodas neierastu mūzikas instrumentu kolekcija, kuru radītās skaņas «uznesot kosmosā» ne vienu vien viesi!
Apvienojot divu klašu telpas vienā, izveidota lasītava ar kafijas stūrīti.
Skolas ēkas fasāde, Jāņa vārdiem sakot, piefrizēta, lai nebūtu kauns no žurnālistiem. Šis gan vēl neesot ideālais risinājums, tomēr labāks nekā tas, kas bijis iepriekš.
Taču interjeru Jānis veidojis, cenšoties neizmainīt vēstures radīto skolas gaišo auru. «Galvenais noteikums bija – nekāda dizaina! Šīs vietas skaistums slēpjas tās funkcionalitātē – vecajā grīdā, augstajos griestos, telpu proporcijās, skaistajās kāpnēs un ēkas biezajā mūrī,» viņš saka.
Mājas un tās interjera bildes apskati un pilnu rakstu lasi Santa+ vai žurnāla LAUKU MĀJA septembra numurā, kas pieejams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā līdz 3. oktobrim.
