• Šobrīd

    weather img

    Rīga +3°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Izaudzēt tomātus bez laistīšanas? Jā, tas ir iespējams!

    Pieredzes stāsts
    Raivis Bahšteins
    23. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Daudzi prasa – KĀ? Un brīnās, kad saku: «Jā, tas ir iespējams.» Pieredzē dalās RAIVIS BAHŠTEINS, eko žurnālists, strādā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā un kopā ar ģimeni saimnieko savā dārzā Salaspils novada Mīliņos.

    Kad Mīliņu dārzā ienāca mulča, tā uzreiz nostiprinājās uz palikšanu. Iepriekš bijām pirkuši un kaisījuši skujkoku mizu mulču ap dekoratīvajiem krūmiem, bet ar laiku secinājām, ka tā ir naudas bēršana zemē, jo mūsu pāris klājeniskie kadiķi aug arī tāpat, bet parka rozes var pamulčēt ar turpat sētā pieejamiem materiāliem, piemēram, pļauto zāli.

    Pavisam citā gaismā mulču ieraudzījām, dzirdot kādu maz ticamu stāstu – drīzāk jau leģendu – par dārznieci, kura nelaista siltumnīcu. Un nevis vienkārši nelaista, bet NEKAD nelaista visas vasaras garumā, jo savus plēves mājas iemītniekus ir apgādājusi ar mulčas segu. Tas nozīmē, ka vasaras brīnišķīgos rītus var pavadīt arī citādi, nekā reizes divas nedēļā ar šļūteni apstāvot tomātu stādus. 

    Eksperiments ar tomātiem

    Neticamā ideja par atbrīvošanos no līdz šim par obligātu uzskatīta pienākuma mūsu galvās neatkāpās. Tāpēc nākamajā pavasarī drīz pēc tomātu dēstu iestādīšanas apgādājām tos ar pabiezu salmu mulčas kārtu, zem kuras paklājām slāni ar avīzēm, kas tolaik mūsmājās bija brīvi pieejamas.

    Plēves mulča mūsu ieskatā nav izmantojama – bioloģisks dārzs nav vieta, kur radīt atkritumu kalnus… Tiek ražota arī tāda plēve dārzniekiem un lauksaimniekiem, kas dabiski sadalās, bet vislabāk tomēr lietot mulču, kuras ražošanā izmantota vien dzimtās zemes, saules un ūdens enerģija, nevis sarežģīti tehnoloģiskie procesi ar grūti izskaitļojamu ietekmi uz vidi.

    Nelielā dārzā dabiska saimniekošana ir nevis izaicinājums, bet prieka avots, jo daba ir atsaucīga – atsakoties no ķīmisko pesticīdu un minerālmēslu, kā arī citu sintētisku materiālu (arī plēves mulčas vai plastmasas) lietošanas, uzlabosies dārza veselībai un dārznieks gūs lielāku prieku, tajā darbojoties.

    Pirmais eksperimentālais gads izrādījās ļoti veiksmīgs – tieši pirms mulčas uzlikšanas kārtīgi salējām siltumnīcu, un tā bija pēdējā reize tovasar, kad tomātiem atvēlētajā siltumnīcā darbojāmies ar ūdeni. Apbruņojušies ar lielu paļāvību, abi ar sievu Signi vērojām tomātu uzvedību. Tā kā ne reizi visas vasaras garumā tomāti neizrādīja diskomforta pazīmes – lapas bija veselīgas un augļi aizmetās pulka –, uztraukumam nebija pamata. Tas tiešām strādāja! 

    Tomāts ir brīnišķīgs kultūr­augs, kas lieliski spēj atrast nepieciešamo mitrumu augsnē zem mulčas slāņa.

    Mīliņu dārzā augošie tomāti – aptuveni desmit tomātu šķirnes, ko esam gadu gaitā atlasījuši kā garšīgākās, veselīgāk augošākās un ražīgākās no vairākiem desmitiem šķirņu, – spēj sev izaudzēt turpat metru garas un pirksta resnuma saknes, pa kurām apakš mulčas pumpēt veldzi un barības vielas.

    Pirmajā rudenī, kad godpilni izvācām no siltumnīcas noražojušos stublājus, varēju apbrīnā noelsties, jo tomātu saknes ieraudzīju jaunā gaismā. Līdz tam bija ierasts kopā ar salnas nomērdēto stumbru no zemes izraut ļoti kompaktu sakņu kamoliņu. Taču tomātu saknēs slēpjas patiesi liels spēks, ja vien to nenokaujam iedīglī, nemitīgi nodrošinot pārāk augstu komforta līmeni, lejot ūdeni tieši mutē jeb tuvu pie saknēm.

    Pāraprūpe faktiski ir vardarbība, jo neļauj augam izmantot savu potenciālu.

    Kāds teiks, ka, audzējot saknes, tomāts izlieto enerģiju, kas citādi būtu liekama lietā, lai būvētu ražu… Taču neko tamlīdzīgu neesam novērojuši, tieši pretēji, tomātu raža ir ļoti laba, turklāt tomātu garša tieši sausajās vasarās bija sevišķi izteiksmīga – iespējams, tādēļ, ka ar attīstīto sakņu sistēmu tomāti spēj uzņemt tādas vielas, kuras parastajā laistīšanas piegājienā nav pieejamas, piemēram, no dziļākiem augsnes slāņiem, iespējams, nozīme ir arī sakņu virsmas palielinātajam laukumam. Tomāti acīmredzami izbauda sakņu sadarbību ar sīkbūtnēm, kas centīgi gādā par augu un līdz ar to arī dārzkopja labsajūtu. 

    Ilgāka sezona

    Laistīšana ar šļūteni vai lejkannu izskalo no augsnes vērtīgās vielas, un siltumnīcās augsne bieži vien izskatās nedzīva. Mulčētā siltumnīcā augsne vienmēr ir dzīva, par ko var pārliecināties, ielaižot roku zemē. Tā nav pārkarsusi, nav pārkaltusi, nav sablīvējusies. 

    Īpašs atalgojums par mulčētāja centību ir pagarinātā ražas sezona – tā kā šādi apsaimniekotā siltumnīcā gaisa mitrums ir daudz mazāks, ierastās slimības tomātus skars ievērojami retāk. Iespējams, sava nozīme arī tam, ka augsne ir nosegta un slimību ierosinātāji, ja tādi augsnē ir, tur arī paliek. Tomātu lapas būs jāizņem daudz mazākā apmērā, ļaujot augiem būt veselīgākiem. Lapas būs veselas līdz pat salnām. Tāpat kā citas kaites, arī augļu puves netraucēs nemaz vai riski samazināsies līdz minimumam. Vismaz tā liecina mūsu dārza pieredze, jo, pirms sākām mulčēt, bieži saskārāmies ar to, ka miglu iecienītajā ieplakā, kur atrodas mūsu dārzs, tomātu ražas sezona ir visai īsa – mitruma provocētās slimības darīja savu. 

    Izaicinājums un pārliecības treniņš bija 2018. un 2019. gada sausās vasaras, kad ļoti ilgstoši nebija lietus un augsne dārzā bija sevišķi sausa. Arī pabāžot roku zem mulčas, tā šķita sausa. Un tomēr ar tajā apslēpto, ar cilvēka maņām nesajūtamo mitrumu pietika, lai tomāti spētu uzbriedināt lielus un sulīgus augļus. Lai vai kā, tomātus nelaistījām – un baudījām patiesi lieliskas ražas.

    Pārliecinājušies par šīs metodes iedarbīgumu, smējāmies balsī, dzirdot padomu, ka tomātus vajadzētu laistīt pat katru dienu!

    Noteikti sava nozīme ir arī augsnes sastāvam. Mūsu dārzā augsne ir nedaudz mālaina – acīmredzot pietiekami, lai spētu labāk uzturēt un regulēt mitruma daudzumu, nepārvēršoties par tuksnesi. 

    Ko vēl var mulčēt? 

    Mums ir divas siltumnīcas, kurās mulčējam visu – no pavasara zaļumiem līdz baklažāniem un ogu dadžiem (skaists augs ar ziliem ziediem, kas atgādina kartupeļus, ar neparastiem, visai garšīgiem augļiem). Tomēr ne visi dārzaugi ir tik piemēroti nelaistīšanas sistēmai kā tomāti. Piemēram, paprikām un visu veidu asajiem pipariem sakņu sistēma nespēj paveikt tādus brīnumus kā tomātiem.

    Tas nozīmē, ka mulčēt paprikas var, bet jārēķinās, ka sausā vasarā, kad kopējais augsnes mitruma līmenis ir ļoti zems, reizi mēnesī vai reizi divās nedēļās tomēr nāksies parūpēties par kārtīgu saliešanu. 

    Mulčējam arī siltumnīcas gurķus. Tie jāpalaista, bet daudz, daudz retāk, nekā tad, ja aug plikā, nenosegtā un saules pārkarsētā augsnē. Ja līdz galam nav uzticības vai dārza augsne ir viegla un smilšaina, tad sirdsmieram savu reizi, protams, var aplaistīt arī tomātus. Tomēr mēs to nedarām, jo šeit svarīga arī dārzkopja spēja uzticēties dārza mistērijai, kuru līdz galam nevar agronomiski izskaitļot.

    Mūsu dārzā saimniekojam ne tikai mēs paši, bet arī kupla zemesvēžu dzimta, tāpēc katru gadu parasti zaudējām dažus tomātu stādus, kurus maijā vai jūnija sākumā nošķērēja zemesvēži, lai tie neaizsegtu ejas uz negantnieku kārtējo ligzdu. Taču mulča savā ziņā zemesvēžus samulsina un tomātu izdzīvošanas izredzes ievērojami pieaug, kaut arī zemesvēžu daudzums tiem īpaši tīkamajā siltumnīcā ir kritiski liels. 

    Mulča ārpus siltumnīcas

    Izcils palīgs. Jā, ir brīnišķīgi, ka nav jātērē laiks un resursi laistīšanai, bet tikpat nozīmīgs ieguvums ir tas, ka, izmantojot mulču, pilnībā var iztikt bez ravēšanas! Tā par zonām, kas brīvas no ravēšanas, var padarīt ne tikai siltumnīcu, bet daudz plašākas teritorijas. Mīliņu dārzā ogulāji, tostarp cidonijas, bārbeles un sausserži, aug paaugstinātās dobēs, kas katru gadu tiek mulčētas ar sienu vai pļautu zāli. Tāpat vienmēr nomulčējam uz ūdeni kārajiem ķirbjaugiem atvēlēto vietu. Mulčējam arī vīnogas. Arī vientuļi augošs kabacis tiek pie mulčas slāņa, lai palīdzētu ilgāk uzturēt augsnes mitrumu, kas tam ir tīkams un nepieciešams. 

    Īpašā kartupeļu audzēšana 

    Tos mēs liekam tieši uz augsnes un pēcāk apsedzam ar pabiezu mulčas slāni. Kartupeļiem izmantojam no siltumnīcas izvākto iepriekšējā gada mulču. Pagājušajā gadā, par spīti sausumam, ieguvām izcilu ražu, turklāt kartupeļus var vienkārši nolasīt, paceļot nost mulčas segu. Nekādas rakšanas! Šķiet neticami, bet kartupeļi spēj ar saviem stiprajiem dzinumiem atrast ceļu no biezās mulčas segas apakšas. Vēl viens bonuss – kartupeļu laksti bija veselīgi, lakstu puve tos faktiski neskāra. Kartupeļiem par mulču izmantojām sienu, kas uz mūsu dārzu atceļoja no bioloģiski vērtīgajām pļavām Kokneses pusē. 

    Tomēr jāpatur prātā, ka, saimniekojot bioloģiski, viens no pamatprincipiem ir visu nepieciešamo rast turpat saimniecībā.

    Tieši tādēļ siltumnīcu mulčēšanai nepieciešamo sienu parasti cenšamies izaudzēt paši, jo daļu mauriņa esam atvēlējuši ziedošai pļavai, taču abās ekstrēmi sausajās vasarās siena bija par maz. Turklāt jāielāgo, ka siena mulča var pelēt, taču nopietnākais apsvērums siena neizmantošanai ir pļavas augu sēklas, ko tas satur, – līdz ar sienu dārzā var ienest nezāļu sēklas. 

    Lieliskie kaņepju spaļi

    Pagājušajā vasarā kādu brīdi pēc saulgriežiem, kad dārzaugi jau pastiepušies garumā un pieņēmušies spēkā, nomulčējām gandrīz visu dārzu – no puķu dobēm līdz sviesta pupiņām, bietēm un burkāniem, pastinakiem, miltu kukurūzai, fenheļiem, sīpoliem utt. Līdz ar to pavisam atkāpās rūpes par ravēšanu un laistīšanu.

    Iespēja mulčēt pa labi un pa kreisi radās tāpēc, ka no mājas būvniecības palika pāri kaņepju spaļi. Tie ir reizē ekoloģisks būvniecības materiāls un lielisks mulčas materiāls. Ar spaiņiem šo vieglo mulču var ļoti ērti sabērt visur, kur nepieciešams, pat pusauga burkānu dobes viducī! Lai gan pēc lietus tā izveido tādu kā pacietu garozu, prakse liecināja, ka augiem tas netraucē. Toties nezāles gan cauri nesprauksies. Tā ir ļoti gaiša un karstumā atstaro saules starus.

    Pie kaņepju spaļiem var tikt, uzmeklējot tos dažus kaņepju audzētājus Latvijā, kuriem ir arī pārstrādes iespējas. Tā kā sējas kaņepes pašlaik pelnīti ir modes augs visā Eiropā, jācer, ka kaņepju materiālu pieejamība ar laiku palielināsies. 

    Meklē salmus laikus!

    Atrodi savu zemnieku un laikus piesaki, ka tev vajadzēs salmu rulli mulčēšanai. Ja to darīsi aprīlī vai maijā, var gadīties, ka būs stipri par vēlu. Atceries, ka dārzā droši var izmantot tikai tādus salmus, kas nākuši no bioloģiski sertificētām saimniecībām. Izvēloties salmus no konvencionālajiem zemniekiem, vari būt diezgan drošs, ka salmi saturēs pesticīdu atliekvielas, jo Latvijā ļauts izmantot raundapu ne tikai cīņā ar nezālēm, bet arī lai ātrāk nokaltētu graudus. Graudu biznesmeņi to nekavējas izmantot. 

    Soli pa solim. Mulča siltumnīcā

    1. Tomātu, papriku, gurķu dēstus pēc izstādīšanas siltumnīcā nepieciešams kritiski novērtēt – vai tie ir pietiekami gari un stipri, lai nejustu diskomfortu no tā, ka tiek ievīstīti biezā mulčas segā. Kādam sprīdim tomēr vajadzētu būt virs mulčas slāņa. 
    2. Ja no telpām siltumnīcā iznestie stādi vēl nav uzņēmuši saules spēku un ieguvuši veselīgi tumši zaļo nokrāsu (ja pirmo gadu audzējat melno šķirņu tomātus, tad nebrīnieties – lapas saulē no prieka var kļūt arī zilimelnas), tad var nogaidīt nedēļu vai divas, lai tie pieņemas spēkā. Šajā laikā, protams, jānodrošina laistīšana.
    3. Pirms stādīšanas visu augsni siltumnīcā kārtīgi un dziļi salaista. Ar domu, ka tā būs pēdējā laistīšanas reize šajā sezonā (tomātiem). 
    4. Ja ir pieejamas avīzes, tad tās var plānā kārtā izklāt pa visu augsni, tādā veidā palīdzot salmu, siena vai cita materiāla mulčas slānim pildīt savu funkciju. 
    5. Rūpīgi, netraumējot augu, ap katru stādu izvieto mulčas materiālu. Slānim jābūt pietiekami biezam, vismaz 10–15 centimetru, lai mulča funkcionētu tā, kā gaidīts. Ja spīd cauri avīze vai augsne, slāņa biezums ir nepietiekams.

    Vai avīždruka kaitē dārzam?

    Ārvalstu pētījumi liecina, ka, mulčēšanā izmantojot avīzes, ieguvumi gūst pārsvaru pār riskiem. Tomēr tā ir katra dārzkopja personīgā izvēle. Kopumā avīžpapīrs un kartona iepakojums (bet ne glancētais žurnālu papīrs!) sevi pierādījis kā drošs, ērts un noderīgs materiāls dārzkopim, jo palīdz aizkavēt ūdens iztvaikošanu no augsnes, vienlaikus ļaujot tai elpot. 

    Komentārs

    LIENA MUCENIECE, bioloģiskā lauksaimniece no Lielvārdes novada: Augsnei un man patīk!

    – Mulča ir labs palīgs bioloģiskajā saimniekošanā – ietaupa laiku, jo samazina roku darbu, ravēšanu plus iedarbina mikroorganismu aktivitāti. Sadalīšanās procesā tā var patērēt slāpekli, bet par to nav jāuztraucas – pēcāk to atdos atpakaļ zemei ar uzviju. 

    Jau vairākus gadus eksperimentējam ar dzīvo mulču. Rudenī ķirbju laukā kā pakalpojumaugu iesējām ziemas kviešus, nevis rudzus, jo rudzi izdala vielas, kas nepatīk ne tikai patogēnajiem organismiem, bet arī ķirbjiem un citiem kultūraugiem. Tā kā mūsu zeme ir ļoti smaga un sablīvējusies, starp kviešiem ar frēzi sastrādāsim vietu, kur stādīt ķirbju dēstus. Ziedēšanas sākumā kviešus novelsim pie zemes ar īpašu veltni. Līdzīgā veidā stādīsim arī citus dārzeņus. Mulčas slānim jābūt vismaz 10 centimetru biezam, lai nezāles patiešām neaugtu cauri. 

    Zemenēm uzliku lielu kārtu ar salmiem, pavasarī tie būs vēl jāpapildina, lai kopējais slānis būtu vismaz 10 centimetru. 

    Vasarā izmantojam arī pļauto zāli, ar ko var labi nomulčēt kaut vai dārza celiņus – lai nav jāravē. 

    Ķiploku audzēšanai izmantoju kritušās koku lapas – tās ļoti labi apstādina nezāles, tikai vienu reizi visā sezonas garumā pērn aprušināju ap pašu ķiploku. Varbūt pavasarī lapu slānis neļauj tik ātri iesilt zemei, bet kopumā šāda mulča strādā perfekti – pasargā no temperatūras svārstībām un regulē mitrumu – gan smagu lietavu, gan sausuma laikā, samazina augu stresu. Izmantoju viegli pieejamās lapas – kļavu, bērzu, citu lapkoku. Bija arī ozolu lapas, kas sadalījās lēnāk, bet tas netraucēja. 

    Varu ieteikt siltumnīcā izaudzēt rudzu un vīķu zaļmēslojumu. Kad tas paaudzies, pirms kultūraugu stādīšanas zaļmēslojumu vienkārši nomīdu, tādā veidā noloku augus. Beigās sacērtu tos ar kapli, lai ātrāk sākas sadalīšanās process, un tad stādu gurķus, tomātus un visus citus siltumnīcā audzējamus augus.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+