• Šobrīd

    weather img

    Rīga -12°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Īstie dārza kontrolieri – plēsīgās skrejvaboles

    Kukaiņi
    Aiva Kanepone
    Aiva Kanepone
    25. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Skrejvaboles rudeņos kā bargie dārza kontrolieri izlemj, kuri kaitēkļi pārdzīvos ziemu un kuri ne.

    Konsultē Voldemārs Spuņģis, entomologs.

    Skrejvaboles vizītkarte

    • Latīniskais dzimtas nosaukums – Carabidae.
    • Pasaulē mīt vairāk nekā 32 000, bet Latvijā virs 300 skrejvaboļu sugu.
    • To izmērs – sākot no 3 milimetrus maziņām līdz pat 4–5 centimetrus prāvajai lielajai skrejvabolei.
    • Dažas skrejvaboļu sugas ir augēdājas, bet pārsvarā tās ir plēsējas.
    • Kā jau plēsoņai, žokļi vērsti uz priekšu – lai vieglāk satvert upuri.

    Skrejvabolei ir liela nozīme dārza ekosistēmā

    Skrejvaboļu nosaukums tautā cēlies no tā, ka šīs vaboles ļoti ātri skrien. Tomēr ne katram laimējies ašās skraidelētājas ieraudzīt, jo pārsvarā tās šiverē naktīs, tikai dažas sugas skraida arī dienās. Mētelīši jeb cietie skrejvaboļu spārni visbiežāk ir melni, taču dažas uzcirtušās arī diskotērpos ar metālisku zaigojumu.

    Lielākoties skrejvaboles ir plēsējas, kas ložņā pa augsni un bez emocijām apēd visu, ko var apēst, – citus kukaiņus, zirnekļus, ērces. Reizēm šīs negauses uzbrūk arī sliekām, kad tās naktīs izlien no aliņas, lai savāktu augu atliekas saviem pārtikas krājumiem.

    Rudeņos plēsīgās skrejvaboles un zirnekļi uz augsnes virskārtas kontrolē kukaiņu plūsmu, kas dodas pārlaist ziemu. Daļa kukaiņu šiem uzraugiem tiek garām, bet daļa nonāk viņu žokļos.

    Šie kontrolieri nosaka, cik kuplas nākamajā vasarā būs citu augēdāju kukaiņu populācijas.

    Piemēram, ābolu tinējs rudenī dodas uz savu ziemas guļamistabu, bet pa ceļam viņu pārķer plēsīgā skrejvabole un apēd, tāpēc ābolu tinēju nākamgad dārzā būs mazāk!

    Dažas skrejvaboļu sugas specializējas. Piemēram, gliemežu skrejvaboles ēdienkartē ir čaulainie gliemeži. Gliemežiem ir sava aizsardzība – kad kāds graužas iekšā viņu namā, tie sāk pumpēt stīgrās gļotas, no kurām uzbrucējiem vienkārši salīp žokļi.

    Taču gliemežu skrejvabolei nekur nav jāgraužas, jo tai ir īpaši pielāgots ķermenis – maza galviņa un šauras krūtis. Tā vienkārši ielien iekšā gliemeža mājā, un tam nākas padoties, jo vairs jau nav, kurp bēgt. Tikai ar kailgliemežiem tās galā netiek, jo to gļotas ir pārāk biezas.

    Ap 300 dažādu sugu

    Latvijā mīt ap 300 skrejvaboļu sugu, un lielākā ir 4–5 centimetrus apjomīgā lielā skrejvabole, kas mitinās priežu mežos. Daudzas skrejvaboles specializējas arī uz dzīvesvietas biotopiem – ir sugas, kas dzīvo tikai krastmalās pie ūdeņiem, ir tādas, kas mitinās zālājos, ir tādas, kas dzīvi vada augstajos purvos, piemēram, spožā skrejvabole, kas skraida, uzcirtusies koši zaļā ancukā ar metālisku spīdumu.

    Sugu ir ļoti daudz, un liela daļa dzīvo tieši dārzos. Bioloģijas studentu pētījumi atklājuši, ka skrejvaboles mitinās pat Rīgas centrā, piemēram, Kronvalda parkā!

    Skrejvabolene ar saviem melnajiem, cietajiem hitīna spārniem mazliet līdzinās bruņmašīnai, tāpēc to tēvam dzimtas turpināšanai vajadzīga izveicība. Skrejvaboļu tikšanās notiek naktīs, kad tās neko neredz, tāpēc sazinās ar smaržām un pieskārieniem. Vispirms skrejvaboļu jaunkundze izdala vilinošas smaržiņas, tad, tās saodis, ierodas pats skrejvabolis, un sākas mīlas rotaļas ar antenu un kāju pieskārieniem.

    Skrejvabolei ir sava aizsargreakcija briesmu brīžiem – sagrābta tā spēj izšļākt kodīgu šķidrumu no vēdergala dziedzera. No mūsu skatupunkta tas ir mazs pilieniņš ar asu smaku, kas, uz cilvēka pirksta uzšļākts, mazliet kairina. Tomēr tas diez ko nepaglābj arī no putniem, kuri labprāt notiesā pa kādai skrejvabolei.

    Kā pievilināt skrejvaboli dārzam?

    Gribi, lai skrejvaboles kontrolē ābolu tinējus un izēd gliemežus arī tavā dārzā? Tad zini – viņām grūti paslēpties, ja visu dārzu klāj tikai cirpts mauriņš. Tām vajadzīgas paslēptuves, kur pārlaist dienu, lai naktī dotos medībās, – kāda zaru čupa, krūmiņi vai komposta kaudze. Katrā ziņā mazliet nekārtīgākā dārzā skrejvaboļu būs vairāk.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+