• Šobrīd

    weather img

    Rīga +2°C Mākoņains, D/DR vējš, 5.14 m/s

    Iesēj zaļmēslojumu un uzlabo augsnes auglību!

    Mēslojums
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    29. augusts, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tas ir viens no veidiem, kā uzlabot augsnes auglību, un to var darīt arī pēc ražas novākšanas.

    Iesaka Sarmīte Rancāne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības institūta pētniece.

    Labās īpašības

    Vienā vietā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus, savairojas viena veida patogēni, un rezultātā iespējams gūt mazākas ražas, pazeminās augsnes auglība un augsnē zūd augu barības elementu līdzsvars. Savukārt zaļmēslojums – sulīgi, nepārkoksnējušies kultūraugi, bagāti ar olbaltumvielām, cukuriem, dažādām bioloģiski aktīvām vielām, ko ziedēšanas sākumā iestrādā augsnē – palīdz palielināt gan trūdvielu, gan barības vielu daudzumu zemē.

    Kas vēl labs piemīt zaļmēslojumam?

    • Augu saknes strādā kā augsnes irdinātājs – irdināšanas procesā augsne tiek bagātināta ar slāpekli, fosforu, kāliju un kalciju.
    • Zaļmēslojuma sakņu sistēma (sevišķi tauriņziežu) uzņem dziļākajās zemes dzīlēs esošās barības vielas un padara tās pieejamas augiem ar zemāku sakņu sistēmu.
    • Augu saknēm sadaloties, tiek radīta labvēlīga vide daudziem derīgiem mikroorganismiem un sliekām. Veidojas humuss, tiek uzlabota augsnes struktūra un palielinās tās spēja saglabāt tik nepieciešamo mitrumu.
    • Augu lapas piesedz zemi, pasargājot to no erozijas, saules apdegumiem.
    • Zaļmēslojums kalpo kā biofumigācijas līdzeklis – tas ir kaitēkļu apkarošanas paņēmiens lauksaimniecībā, kurā aktīvā viela tiek iegūta, sadaloties augsnē tikko sasmalcinātam un apraktam augu materiālam. Tādējādi tiek ierobežots kaitnieku daudzums augsnē un uz augiem (nematodes, drātstārpi, Kolorādo vaboles u. c.).
    • Regulāri iestrādājot zaļmēslojumu, tiek nozīmīgi samazināts augsnes skābums (par 0,2–0,5 vienībām).
    • Iedarbīgs veids, kā atbrīvoties no daudzgadīgajām nezālēm – usnēm, vārpatām u. c.
    • Vairāki zaļmēslojuma augi ir lieliski nektāraugi, piemēram, griķi un facēlija.

    Kurus augus sēt?

    Šos vēl var iesēt augustā, septembrī!

    • Eļļas rutki – izmanto augsnes dezinfekcijai. Ierobežo biešu cistu nematodi, bet, sējot pēc 1. augusta, efekts ir zems, jo nepatīk sals un apstājas attīstībā. Laikus iesēti, eļļas rutki labi piesaista augsnes slāpekli. Zaļā masa ir bagāta ar slāpekli, kas uzkrājas augu atliekās, tādējādi nenotiek barības vielu izskalošanās.
    • Rudzi – visbiežāk sēj tieši mazdārziņos un siltumnīcās. Sakņu izdalījumi dezinficē augsni un ierobežo vairāku patogēno mikroorganismu sugu (tostarp krustziežu augoņu ierosinātāju) attīstību, nomāc nezāles, dziļā sakņu sistēma labi izceļ barības vielas, ja tiek uzrušināta augsnes virskārta ne dziļāk par 10–15 cm. Bet jāņem vērā – rudzos pārziemo un nākamajā gadā savairojas kailgliemeži, uz saknēm patīk mieloties drātstārpi.
    • Griķi – pieticīgi, siltumā diezgan ātri attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem. Griķus zaļmēslojumam iesaka sēt vasarā, lai pēc 6–8 nedēļām, kad augi izveidojuši pamatīgu masu un nomākuši nezāles, varētu sagatavot augsni. Labi izmantot ziemāju sējai. Svarīgi ir neļaut griķiem izveidot sēklas.
    • Pupiņas, zirņi – pupu augi dod lielu zaļo masu, pašos pākšaugos ir daudz proteīna, no kura pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis. Saknes uzirdina augsni. Labi nosedz augsnes virskārtu ar lapām, tā nomācot nezāles, kā arī novēršot augsnes sablīvēšanos un izžūšanu. Audzēšanas periods ir visai īss, ap sešām nedēļām, tātad vēl var pagūt izaudzēt un novākt ražu.
    • Baltās sinepes – uztur augsnē fosforu, kāliju un sēru. Ir labas augsnes dezinfekcijai, apkaro nematodes, atbaida drātstārpus, maijvaboļu un sprakšķu kāpurus, Kolorādo vaboles (pēc kartupeļu stādu izdīgšanas sēj klāt vai lauka malās un rindstarpēs). Labs pēcaugs augustā novāktām kultūrām, jo zaļmēslojumam var sēt līdz septembra sākumam. Izturīgs pret salnām, bet slikti aug blīvās, smagās, mitrās māla augsnēs. Ja zeme ir piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams.

    Šos sēj vasaras pirmajā pusē!

    • Lupīnas – trūdēšanas laikā ļoti līdzīga iedarbība kūtsmēslojumam, pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis. Veido lielu zaļo masu. Plašāk izmanto viengadīgās lupīnas – dzelteno, šaurlapu un balto –, bet zaļmēslojumam var audzēt arī daudzgadīgo lupīnu. Spēcīgi attīstīta sakņu sistēma – līdz 2 metriem. Visīsākais veģetācijas periods ir šaurlapu lupīnai, garāks – dzeltenajai, visgarākais – baltajai. Pirmo reizi pļauj ziedēšanas laikā, bet otro reizi – pirms sala iestāšanās.
    • Facēlija – piesaista bites, uztur fosfora un kālija sastāvu augsnē. Aizkavē nezāļu, patogēno sēnīšu attīstību. Līdzsvaro zemes skābumu. Tāpat kā griķi, facēlija nav radniecīga daudziem no tradicionāli audzētajiem kultūraugiem, tātad var sēt, nesekojot augsekas principiem. Labs priekšaugs krustziežiem.
    • Agrīnais sarkanais āboliņš – tam ir liela nozīme trūdvielu satura palielināšanā augsnē. Zaļmēslojumam izmanto agrīno āboliņu. Ir labākie priekšaugi ziemāju un vasarāju labībām, rušināmaugiem un liniem. Piesaista bites, aizsargā no kodēm, irdina augsni. Labs maisījumos ar viengadīgo aireni. Jauki iesēt ābeļu dārzā.
    • Samtenes – izmanto pret sakņu pangu nematodi. Visiedarbīgākās ir zemās šķirnes, jo to efekts saglabājas pat vairākus gadus. Citas samteņu sugas uzlabo augsnes struktūru, bet pret nematodēm ir mazefektīvas. Atbiedē kāpostu balteni un tam līdzīgos kaitēkļus. Jāņem vērā, ka samtenes ļoti garšo gliemežiem, un tās nepacieš pētersīļi un selerija.
    • Kliņģerītes – kliņģerīšu lauks ir vizuāli ļoti pievilcīgs. Un te divi zaķi ar vienu šāvienu – ziedu būs daudz, daļu no tiem var savākt tējai, savukārt  atlikušos iestrādāt augsnē.
    • Zaļmēslojuma maisījums – variējot ar dažādām sugām un to daudzumu maisījumā, iespējams ne tikai nomākt dažādus kaitīgos organismus, bet iedarboties arī uz augsni, tās struktūru, mikroorganismiem.

    Kā iestrādāt augsnē?

    Lai no zaļmēslojuma pēc tā iestrādāšanas augsnē būtu jēga, tas ir pietiekami kārtīgi jāizaudzē, proti, nepietiks ar vienu mēnesi, kad augu stiebri nesen izlīduši no augsnes un mazliet pastiepušies. Tiem ir jāizaug lieliem un spēcīgiem, lai fotosintēzes rezultātā saražotu labāko iespējamo. Prāviem augiem arī organisko vielu saturs ir augstāks.

    Zaļmēslojumu vislabāk iestrādāt ar augsnes frēzi. Vislabāk to darīt rudenī, taču nesagaidot oktobra beigas, novembri, kad augsne ir ļoti mitra. Ja zaļmēslojums sēts vasaras beigās pēc ražas novākšanas, rudenī labāk to neaiztikt, bet atstāt līdz pavasarim un tad iestrādāt augsnē.

    Labāks rezultāts no zaļmēslojuma ir, sākoties trūdēšanas procesiem, jo tad izdalās vairākas ķīmiskās vielas, kuras iznīcina slimību ierosinātājus un pat nematodes. Tādēļ nopļauto zaļo masu nav ieteicams nest prom no dobes vai lauka. Augi attīra augsni arī tad, ja tos vienkārši atstāj kā mulču un trūdēšana norisinās vairāku mēnešu laikā. Mazdārziņā dobi rudenī var apsegt ar plēvi. Trūdēšanas laikā augsnes temperatūra zem plēves parasti paaugstinās, un tādējādi tiek iznīcināta daļa nezāļu sēklu.

    Vai zināji?

    Zaļmēslojuma iedarbību var uzskatīt par līdzvērtīgu kūtsmēsliem – 3 kg zaļās masas aizstāj 1–1,5 kg kūtsmēslu, taču vislabāk izmantot pārmaiņus gan kūtsmēslus, gan zaļmēslojumu.

    Kur pirkt sēklas?

    • Jebkurā dārza sēklu veikalā vai internetveikalā (nelielos apjomos)
    • Zemnieku saimniecībā Ķiveļi Saldus novada Jaunlutriņu pagastā
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+