Iesaka speciālists: Ko darīt, ja krāsns nesilst?

Māja un Dārzs
Ilze Šķietniece
15. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Egons Zīverts
Gribi lauku mājā jaunu krāsni, plīti, mūrīti, maizes krāsni, kamīnu vai kaut ko no minētā pielabot, restaurēt – tad tev jāmeklē krāšņu podnieks.

Meistara dosjē

Dzintars Krūze

  • Krāšņu podnieks.
  • Mūrē, remontē un restaurē podiņu un ķieģeļu krāsnis, plītis, maizes krāsnis, kamīnus.
  • Saņēmis Latvijas Amatniecības kameras amata meistara diplomu.
  • Darba pieredze – 33 gadi.
  • Pieredzi guvis arī Zviedrijā.
  • Patlaban pieņem pasūtījumus Liepājā un tuvējos novados.
  • Interesantākie objekti – restaurējis 3,20 metru augstu glazēto podiņu krāsni Liepājā, kā arī 200–300 gadu senas krāsnis Zviedrijā.

Ar veco laiku zināšanām

Krāšņu podnieku Dzintaru Krūzi Liepājas apkārtnē iesaka daudzi. Tieši tā arī ir labākā reklāma un garantija, ka meistars savu amatu prot kārtīgi, nevis tikai internetā vai grāmatās sagrābstījis gudrības.

Savu arodu Dzintars apguva pirms 33 gadiem. Tikko pārnācis no armijas, gulēja gultā un domāja, ar ko lai savā dzīvē nodarbojas. Politehnikumā bija apguvis rūpniecības iekārtu remontu un montāžu, taču tas nemaz neinteresēja. Skatījās uz veco krāsni un atcerējās Latvijas laika meistaru Penci. «Viņš katru gadu atnāca, apsmērēja krāsns durvis ar māliem, lai nekrīt ārā, un par to prasīja pieci rubuļi. Domāju – vai tad es nevaru tāpat?» smejas Dzintars.Tā gluži nesanāca.

Padomju laika kārtība paredzēja – lai apgūtu arodu, jādodas uz Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību un jāmeklē skolotājs.

Tika par mācekli pie meistara Elmāra Vizlas. Viņš savu amatu ierādījis labi.

«Darbs ir smags un netīrs,» Dzintars saka, braukot sodrējainās rokas. Veselībai par labu nenāk arī ķieģeļu staipīšana, lēkāšana pa sastatnēm augšā un atkal lejā, caurvējš, lai putekļos nebūtu jānosmok. Tieši tāpēc, meklējot krāšņu podnieku, bieži vien izskan nopūtas – darbs ir grūts, meistaru maz. Labākie aizņemti, un rindā jāgaida trīs nedēļas un vairāk.

Dzintars Latvijas Amatniecības kamerā saņēmis meistara diplomu. Kādu laiku kopā ar meistaru no Grobiņas guvis pieredzi Zviedrijā, kur uzsvars likts uz divsimt, trīssimt gadu vecu krāšņu restaurāciju.

Mūrnieks nav podnieks

To, ka Latvijā samazinātos vēlme izmantot malkas apkuri, meistars ikdienā nejūt. Daļa klientu gan simt un vairāk gadu vecās krāsnis vēlas saglabāt tikai kā dekorāciju – līdzīgi kā, piemēram, Zviedrijā. Restaurējis pat vairāk nekā trīs metru augstas krāšņu sistēmas.Taču profesija diemžēl esot izmirstoša, nopūšas Dzintars.

«Tas, ka pilns ss.lv ar krāšņu mūrniekiem, neko nenozīmē. Tur reizēm ir grēks un šausmas skatīties! Un ar podiņiem strādā viens divi cilvēki.»

Pārsvarā tiek piedāvāts uzmūrēt krāsni un plīti no ķieģeļiem. Taču ne katrs, kas prot ķieģeli rokā turēt, var arī labu apkures sistēmu uztaisīt. «Četrkantīgu kasti, protams, var uzmūrēt jebkurš. Vai tā sils, tā ir cita runa,» Dzintars brīdina. Savā mūžā vajadzējis labot ne viena vien meistara kļūdas.

Vieglāk un ātrāk ir mūrēt no jauna, viņš atzīst. «Tas ir tāpat kā ar māju – vieglāk ir uztaisīt jaunu nekā restaurēt, stutējot stūrus, spāres, pārsedzes.» Plīti mūrē trīs četras dienas, ķieģeļu krāsni – nedēļu. Ja restaurē podiņu krāsni, jārēķinās, ka meistars mājās darbosies divas nedēļas.

Nereti, viesojoties atjaunotās ēkās, dzirdēts, ka saimnieki apkures iekārtām izmantojuši lietotus materiālus, lai ietaupītu līdzekļus. Jo krāsns nav lēts pasākums: piemēram, Lietuvā, netālu no Priekules, gatavo jaunus podiņus, viens maksā 6,50 eiro. Krāsnij vajag apmēram 150–200. Taču Dzintars uzsver, ka no vecajiem materiāliem var lietot tikai labā stāvoklī esošus šīberus, durtiņas un podiņus. Turklāt podiņus pirms mūrēšanas vajag pārbaudīt. Ja padauzot skan dzidri, tas ir lietojams, ja dobjāk – sasprēgājis, kaut plaisa ar aci nav redzama. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot lietotus ķieģeļus. Pie tādiem negribēs lipt klāt māls, jo sodrēji ir putekļaini, trekni, tāpēc tos nevar pilnībā notīrīt.

Kā rūpēties par malkas apkures sistēmu?

  • Ja nopērc vecu māju ar krāsns apkuri, pirmais darbs ir saukt sertificētu skursteņslauķi, kurš to apskatīs un novērtēs. Pašam nevajadzētu mēģināt pirms tam kurināt, jo eksperiments var slikti beigties, ja krāsns nebūs kārtībā.
  • Vecās krāsns vietā izbūvēt jaunu drīkst bez liekas birokrātijas, taču uz savu galvu mainīt apkures ierīces tipu nedrīkst. Ja vēlies krāsns un siltummūra vietā uzlikt modernu apkures katlu vai ilgdedzes krāsniņu, piemēram, Jotul, nepieciešams saņemt skursteņslauķa parakstītu aktu, ka to drīkst darīt. Pretējā gadījumā to var nākties noārdīt. Ja vēlies kamīnu, atceries – tam vajag savu dūmu izvadkanālu.
  • Skursteņslauķi paaicini katru gadu pirms jaunās apkures sezonas vai iepriekšējās beigās. Viņš ne tikai iztīrīs skursteni un dūmejas jeb cukas, bet arī pārbaudīs un novērtēs apkures sistēmas stāvokli.
  • Ja viss kārtībā, mājas ugunsdrošības žurnālā parādīsies ieraksts, ka apkures sistēmas tehniskais stāvoklis atbilst prasībām.
  • Sīkākus darbiņus, piemēram, kurtuves restītes, krāsns durtiņas, plīts virsmas nomaiņu vari veikt arī saviem spēkiem. Ja darbs nepieciešams krāsns dziļumā, piemēram, izdrupuši ķieģeļi, izkrituši dakstiņi, pārsprāguši podiņi, to labāk uzticēt profesionālim.
  • Ja problēma ir krāsnī, tad aicini talkā podnieku, ja dūmvadā – skursteņslauķi.
  • Krāšņu podnieks vispirms atbrauks uz objektu, novērtēs krāsns vai plīts stāvokli, veiks nepieciešamos mērījumus, vēlāk sarēķinās aptuvenās izmaksas un informēs par tām klientu. Ja piekritīsi darījumam, meistars sarūpēs arī visus nepieciešamos materiālus.

Cik tas maksā?

Cenas Rīgā un reģionos atšķiras. Izmaksas ietekmē arī veicamā darba apjoms un izvēlētie materiāli. Ja vēlies jaunu plīti, par darbu vien (neskaitot materiālus) būs jāmaksā vismaz 300 eiro, ķieģeļu vai metāla krāsns mūrēšana maksās, sākot no 600 eiro, podiņu krāsns cena būs vismaz 1500 eiro.

Biežākās kļūdas

Komentē meistars

Pārāk biezas sienas. Mūrējot ķieģeļu krāsnis un siltummūrīšus, daudzi mūsdienās ķieģeļus liek plakaniski, līdz ar to sienas sanāk ap 12 centimetru biezumā. Salīdzinājumam: podiņš cara laika krāsnī ir uz pusi plānāks. Tātad – ķieģeļi jāliek ar lielāko plakni uz āru, lai siena veidojas plānāka. Ja krāsns vai mūrīša sienas ir pārāk biezas, palielinās malkas patēriņš, virsma neuzsilst un neatdod siltumu telpai. 

Pārāk sausi māli. Ja masa starp ķieģeļiem pārāk sausa, jau pēc mēneša mūrējums juks ārā. Labs meistars māliem un ķieģeļu mērcēšanai izmanto vidēji astoņus līdz desmit spaiņus ūdens, ja vien krāsns nav gigantiska. Kad krāsni uztaisa, to divas nedēļas žāvē, dienā izkurinot divas, trīs pagalītes. Šīberi ciet netaisa. Krāsns sāk sildīt tikai tad, kad viss mitrums būs izdzīts.

Pārāk lielas atstarpes. Lai plīts ātri siltu, ēdiens labi ceptos un vārītos, no restītes kurtuves mutē līdz virsmai jābūt 25 centimetriem. Ir mūrnieki, kas taisa uz pusi lielāku atstarpi. Tas pats attiecas uz cepeškrāsni. Ir mūrētāji, kas starp plīts virsmu un cepeškrāsni saliek trīs kārtas ar ķieģeļiem, kas ir 21 centimetrs, lai gan nedrīkst būt vairāk par septiņiem.

Trūkst tīrāmlūkas. Zem cepeškrāsns jābūt tīrāmlūkai. No plīts mutes ap to cirkulē dūmi, bet apakšā krājas sodrēji.

Kā atrast labu meistaru?

  • Pārbaudi, vai meistars ieguvis Latvijas Amatniecības kameras krāšņu podnieka amata diplomu. Tomēr tas vēl negarantē, ka cilvēks labi prot savu arodu. Mēdz gadīties arī tādi, kas ieguvuši dokumentu, bet pieredzes trūkuma dēļ pieļauj būtiskas kļūdas.
  • Labākais rādītājs būs citu ieteikums. Aptaujā draugus, paziņas, skursteņslauķus. Jo vairākkārt kāds vārds izskan, jo lielāka garantija, ka meistars savu arodu prot.
  • Noskaidro pieredzes ilgumu. Ja cilvēks arodu apguvis vēl no vecajiem meistariem un prot strādāt arī ar podiņiem, diez vai būs vilšanās. Jaunie meistari nereti eksperimentē uzreiz pie klientiem.
  • Pašam lasīt teoriju, lai uzdotu kontroljautājumus, nav vērts. Tas pats švakais meistars tik un tā spēs neprofesionāli apvārdot un iebāzt maisā. Pateiks, ka tagad ir jauna sistēma, jauni pētījumi un nosacījumi.

Kur meklēt?

Labu krāšņu podnieku Latvijā atrast nav viegli. Tā kā prasmīgu meistaru maz, rindas garas. Rēķinies, ka darbu nevar atlikt uz pēdējo brīdi un jāsāk rīkoties, kolīdz apkures sezona beigusies.

LAUKU MĀJA pārbaudījusi:

  • Vitolds Untāls, strādā Jelgavas un Rīgas apkārtnē, tālrunis 29596985.
  • SIA Dzirnkalns, strādā visā Latvijā, tālrunis 29234937.
  • Zīmols Māris mūrē, meistars Māris Treimanis-Freimanis, strādā visā Latvijā, tālrunis 22308485.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+