• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Harmonisks dārzs, kas plūcis laurus konkursos

    Košumdārzs
    Indra Ozoliņa
    18. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    ​​​​​​​Austras un Jāņa Bidiņu dārzs pārsteidz ar perfektām dobēm, krāsu un formu harmoniju. Tajā viesojamies jūnija pirmajā nedēļā, un saimnieki aicina mūs atbraukt vēlreiz jūlijā, kad te būs vēl krāšņāk. 

    Austra un Jānis Bidiņi:

    • Savā dārzā Babītē saimnieko no 2007. gada, kad šeit uzcēla māju.
    • Austra pēc profesijas ir medmāsa, bet Jānis – inženieris celtnieks. Tagad abi ir pelnītā atpūtā un tāpēc var pilnībā pievērsties savai sirdslietai – dārza kopšanai.  
    • Dārza platība – 2400 m2.
    • Pievienotā vērtība – meža putni: pīles, strazdi, sīlis un pupuķis, kas, ieturēdams maltīti, eleganti staigā pa mauriņu, nevis dobi, lai nenosmērētu kājas.
    • Bidiņu dārzs 2011. gadā Dārzkopības un biškopības biedrības rīkotajā konkursā par skaistāko daiļdārzu un lauku sētu Latvijā ieguva visaugstāko vērtējumu.    

    Dārzs veidots pēc klasiskiem daiļdārza principiem. Centrālā daļa atvēlēta zālienam, bet gar malām ir dzīvžogs, kas veido fonu pārējiem stādījumiem. Tā kā zemes gabals atrodas pie šosejas ar dzīvu satiksmi, vispirms, lai slāpētu troksni un norobežotos no garāmbraucēju skatieniem, iestādīts egļu dzīvžogs. Otru gruntsgabala malu cieši kā mūris aizsedz Rietumu tūju ‘Smaragd’ dzīvžogs. Lai jau speciālisti runā, ka Latvija noslīks tūjās, Austrai patīk, ka dārzā ir viena tūju siena.

    «Reiz atnāca draudzene un prasīja: «Austra, kas tev tās par vāzēm?!» Pati nebiju pat pamanījusi, ka vīrs fizokarpus izcirpis vāzes formā. Krūmu cirpšana, mauriņa pļaušana un darbarīku asināšana ir Jāņa darbs, stādīšana un ravēšana – mans,» stāsta Austra. «Dārzs mūs abus uztur pie veselības un dzīvības. Sēžot istabā, mēs nejustos labi.

    Esmu tīra rīdziniece. Dārza mīlestība man laikam nāk gēnos no tantes, kura savu dārziņu kopa līdz deviņdesmit gadiem un nomira 102 gadu vecumā. Mums abām ir vienas un tās pašas mīļākās puķes – lilijas un dālijas. Lai izglītotos dārzkopībā, 15 gadus divreiz mēnesī no novembra līdz aprīlim apmeklēju lekcijas Dabas muzejā. Nekad neesam izlaiduši Puķu draugu saietus, mūsu mājās cieņā ir dārzkopības žurnāli.

    Pats pirmais dārziņš mums bija Lucavsalā, kur kundzes kaimiņos audzēja puķes pārdošanai. No viņām iemācījos plānot dārzu tā, lai katru mēnesi kaut kas ziedētu. Pēc tam ierīkojām skaistu dārzu Plakanciemā, bet, kad nolēmām būvēt māju, pārcēlāmies uz Babīti. 

    Dobes veidojām uz riņķi metra platumā. Katrai devām nosaukumu, lai saprastu, par kādu vietu runājam. Vienojāmies, ka tās vairs ne par vienu milimetru nepaplašināsim, taču pienāk rudens vai pavasaris, un atkal krītam kārdinājumā un parokam par kādu pēdas platumu tālāk. 

    Man dārzā patīk kārtība, nevis jaunā mode, ka vienu vietu pļauj, bet otru atstāj savā vaļā. Noteikti jābūt kārtīgi atdurtām dobju maliņām – to dara Jānis ar asu lāpstu. Ja vien dārzs nav aizlaists, to ir viegli kopt. Man patīk ravēt – tā, lai viss ir tīrs. Kad jāizrok un jānotīra tulpju sīpoli, kas rudenī atkal jāiestāda, to gan uztveru kā darbu.

    Galvenais dārza plānojums ir saglabājies no tā pirmsākumiem, taču šo to esam pamainījuši. Saimniecības zonā agrāk gar abām celiņa pusēm auga hostas, bet tad izdomāju, ka nevajag visu vienādu, un vienā pusē sastādīju peonijas. Tās meklēju pēc Aldoņa Vēriņa grāmatas. Daudzas ir arī no viņa kolekcijas. Savukārt hostas pārsvarā esmu iegādājusies no Gunas Rukšānes. Esmu bezkaunīga un hostām ziedus nogriežu. Man tās patīk bez ziediem.

    Vīrs sākumā necieta melnu zemi. Tiklīdz pamanīja kādu tukšumu, sacīja: «Tur vajag kaut ko iestādīt!» Taču vienmēr jāņem vērā, kādi būs augi pēc vairākiem gadiem. Varbūt tāpēc, ka gar žogu sastādījām divas egļu rindas, kļuva par biezu un dažas aizgāja bojā. Dendroloģe Aija Kaškure gan uzskata, ka drīzāk to veicinājis šosejas tuvums,» atklāj saimniece.

     

    Protams, ka, veidojot dārzu, ir gadījies pieļaut kļūdas un daudzus augus vajag mainīt vietām. Piemēram, uzdāvinātajiem dekoratīvajiem sīpoliem labākā vieta nav dobes priekšplānā. Tā kā tiem lapas kļūst nesmukas, tie liekami aiz peonijām vai citām puķēm. Floksi gadījies iestādīt pārāk cieši peonijai, kas ļoti sakuplojusi, bet paciprese iestādīta par tuvu mājai. 

    Austra iesaka:

    • Neliec katru stādu atsevišķā pleķītī, bet savieno visus kopā.   
    • Nodrošini stādījumiem fonu un izvēlies akcentus.
    • Skujeņus stādi kopā ar ziemcietēm.

    Ieskats Austras un Jāņa dārzā:

    Ceļa dobe. «Aso sudrabegli iegādājāmies Grobiņā, jo mans vīrs ir no Rucavas un, braucot uz viņa dzimtajām mājām, nevaram pabraukt garām Grobiņas stādaudzētavai. Ļoti mīļa man ir no turienes atvestā peonija ‘Rubra Plena’,» stāsta Austra.

    Lieliski šeit izceļas kolonnveida goba ‘Wredei’, tumšlapu fizokarps, baltais grimonis un saimnieces lepnums – melnā piramidālā priede. Veigelai gan šogad pamaz ziedu. Vēlāk gar dobes malu ziedēs dālijas Latvijas karoga krāsā un savu frizūru pašā galā demonstrēs sarkanlapu parūkkoks. Agrāk tas bijis ļoti salīgs, bet, vairākus gadus sedzot ar vateni, beidzot pieradināts.

    Valis. Dobei tāds nosaukums dots, jo, skatoties no augšas, tā atgādina vali. Te aug pašu ieaudzēts rododendrs ‘Nova Zembla’ un trīs oranži rododendri – ‘Anita’, ‘Ance’ un ‘Alīna’. No vasaras rododendriem viskrāšņākais, kas vēl nav atvēries, Austrai šķiet ‘Pasaciņa’. Saimnieces iemīļotā Lausona paciprese ‘Dzintra’, parastais kadiķis ‘Gold Cone’ un dzeltenais kadiķis ‘Gold Star’ lieliski izskatās kopā ar nokareno lapegli un apaļajiem tūjas ‘Danica’ bumbuļiem. Vēl kompānijā ir klājeniskais kadiķis ‘Wiltonii’, īve un mikrobiota, kura tiek ierobežota, lai nenomāktu lilijas.

    Dīķis. «Es gribēju dīķi, kur peldēties, taču dēls tajā ielaida dekoratīvās zivtiņas un pati iestādīju ūdensrozes,» stāsta saimniece. Gandrīz divus metrus dziļajā dīķī ieklāta plēve, tas tiek piepildīts ar ūdeni no ūdensvada. Mala izlikta ar akmeņiem. Ik pēc pāris gadiem ūdeni izlaiž un dīķi tīra. Zivis un ūdensrozes labi izdzīvo pat aukstā ziemā. Gar dīķa krastu aug bergēnijas, dienziedes, īrisi, papardes, hostas. Apmalē pavasarī vispirms uzzied aslapu floksis, pēc tam laimiņi un mārsils. Pīles galvenokārt dzīvo blakus aiz žoga esošajā meliorācijas grāvī, taču ik pa laikam ierodas parādīt mazuļus un paēst. Dīķī iemitinājušās arī zaļās vardes. Reizēm ierodas gārnis un mēģina noķert kādu zivi. Kopš uzlikts biedēklis pūces izskatā, vairs nav manīts. 

    Dobe mājas priekšā. Šeit krāšņākie iemītnieki ir Kanādas egle ‘Conica’, Rietumu tūjas ‘Danica’, vīteņroze ‘Flammentanz’, ligzdu egle, skarainā hortenzija, spalvu neļķes un Fortina segliņš, kas rada gaišumu. Aiz Rietumu tūjas ‘Aurea’ paslēpta gāzes kaste. Skarainā hortenzija sākumā būs balta, pēc tam krāsosies rozā. Kad noziedēs atraitnītes, to vietu ieņems begonijas.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+