Grūti audzējamā saldā Dieva dāvana – bumbieri

«Man te ļoti, ļoti patīk. Te gūstu spēku,» iedama starp rudenīgo bumbieru rindām, saka Dobeles Dārzkopības institūta pētniece Baiba Lāce. Viņa jau kopš agras bērnības atceras Upīša ceriņu dārzu. Baiba piepildīja savu sapni un grāmatu veikala pārdevējas darbu nomainīja pret laborantes ikdienu Upīša dārzā. Līdz bumbieru pētniecībai viņa nonāca pamazām – iepazina avenes, ogulājus un ķiršus, līdz beidzot kļuva par Latvijas bumbieru pētīšanas krusttēva Māra Blukmaņa laboranti. Kad viņš gāja pensijā, Baiba palika viņa vietā. Drīz būs 20 gadi, kopš viņa rūpējas par Dobeles bumbierēm. 

«Man ļoti patīk bumbieri! Āboli ir gandrīz katrā dārzā, bet izaudzēt labus bumbierus ir daudz grūtāk. Mēdzu teikt, ka bumbieri ir kā grūti audzināmi bērni, tāpēc jo mīļāki. Bumbieru augļi ir ļoti skaisti – ne velti senās gleznās kārdinošām sievietēm rokās ir bumbieris, jo tam taču ir īpaša, sievišķīga forma. Un ne velti jau Homērs bumbierus nosaucis par Dieva dāvanu,» stāsta Baiba, priecādamās par rudenīgo bumbieru dārzu.

Dobelē aug vairāk nekā 300 bumbieru šķirņu – te saglabā jau sen zināmās, kā arī veido un izmēģina jaunas. Ir kociņi, kuros aug tikai vienas šķirnes bumbieri, bet ir arī tādi, uz kuriem uzpotētas trīs un pat četras šķirnes.

Citi lasa

Gundega Gauja

Personības

Kristaps Krievkalns: Esmu dzīves riktīgi purināts. Bija ģimene, vairs nav…

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Gita Vīksne

Slavenības

Ģirta Ķestera dēls Pauls: Tētis nostaigāja pa naža asmeni

Katram sava šķirne

Ja plāno savā dārzā stādīt bumbieri, vispirms izlem, kādus augļus gribi, padomu dod Baiba. Ir šķirnes, kuru augļi piemēroti svaigam patēriņam – tā sauktās deserta un galda šķirnes –, un to augļi ir ļoti garšīgi. Vēl ir saimniecības šķirnes, kas galvenokārt piemērotas pārstrādei – ievārījumiem, džemiem –, un ir arī vīna un sidra šķirnes. Latvijā gan pagaidām nav pētījumu, tieši kuras pie mums augošās bumbieru šķirnes šim nolūkam der vislabāk. Parasti dzērienu gatavošanai izmanto skābākos, nekvalitatīvākos bumbierus.

Tāpat bumbieru šķirnes var izvēlēties pēc augļu ienākšanās laika: agrās jeb vasaras šķirnes nogatavojas jau jūlija nogalē vai augusta sākumā, rudens šķirņu augļi ir gatavi septembrī, savukārt ziemas šķirnes vācamas līdz pat oktobra vidum. Vācot bumbierus, ir pagrūti noteikt, vai tie gatavi glabāšanai. Ar rudens bumbieriem nekad neko nevar zināt – šodien pavisam zaļi, bet parīt jau pārgatavojušies.

Saprotamā gatavības pazīme ir augļu iekrāsošanās un viegla atdalīšanās no augļzara. Kad bumbieri jau sāk birt, glabāšanai piemērotais vākšanas laiks nokavēts.

Ziemas bumbierus savukārt ieteicams novākt kādā skaistā oktobra pēcpusdienā pēc pirmajām salnām, kad augļi iegūst savu saldumu. Interesanti, ka ziemas bumbieri savu garšu iegūst tikai tad, kad pastāvējuši glabātavā.

Meklējot stādus dārzam, Baiba iesaka izvēlēties Latvijā audzētās bumbieres. Latvijas bumbieru stādi ir potēti uz Kazrauša bumbieres potcelma, tie ir pārbaudīti, izturīgi potcelmi. Pērkot importa bumbieri, nevar zināt, vai tās potcelms un šķirne būs piemēroti Latvijas apstākļiem. Kazrauša bumbieres potcelma augi izaug lieli – piecu, sešu, pat astoņu metru augstumā. Ja dārzā pietiek vietas, bumbierei var ļaut augt, cik vien liela tā vēlas, bet augumu var arī regulēt, ik gadu piefrizējot galotni. Tad koks var sasniegt vien trīs četru metru augumā.

Bumbieru stādīšanas un audzēšanas likumi

• Bumbieri labāk stādīt pavasarī, jau marta beigās un aprīlī – tiklīdz lāpstu var iedurt zemē. Tad augsne parasti vēl ir gana mitra, tāpēc bumbiere nav jālaista. Savukārt sausā rudenī stādījums būs krietni jālaista. Tāpat rudenī stādītu bumbieri ziemas gaidās vēlams piesegt, augsni ap kociņu noklājot ar mulču vai zāli, lai salā necieš kociņa potējuma vieta.
• Agri pavasarī vai vēlu rudenī var stādīt bumbieres kailsakņus, savukārt konteinerā augošu bumbieri var stādīt jebkurā laikā, kad vien augsne uzrokama. Parasti bumbieres ieaug labi. Pērkot stādu, noteikti rūpīgi jānovērtē stumbrs – ja miza nelīdzena, ja uz tās ir tumši plankumi, labāk izvēlies citu stādu.
• Bumbierei jāatvēl labākā vieta dārzā: saulaina, aizvējā – turpat, kur aug saldie ķirši. Augļu kokam patiks trūdvielām bagāta, vidēji smaga smilšmāla un mālsmilts augsne ar 5,6–6.

Bumbieres var stādīt vietā, kur pirms tam auguši kauleņkoki un ogulāji, bet nevajag stādīt pēc ābelēm, jo tajā vietā zeme būs nogurusi.

• Lai bumbiere dāsni ražotu, labāk stādīt vismaz divas dažādu šķirņu bumbieres. Mazā dārzā, kur vieta jātaupa, uz viena koka var uzpotēt dažādu bumbieru šķirņu zarus.
• Bumbierei nepatiks ieaugšana lielā zālē, jo tā atņems kokam spēku. Vislabāk augsni ap bumbieri safrēzēt jeb aprušināt, lai tā ir brīva no nezālēm. Ja bumbiere sāk dzīt sānu atvases, tās noteikti jāizgriež.
• Bumbiere nesteidz ražot. Stādot viengadīgu kociņu, uz ražu var cerēt ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Daudz augļus ātrāk var iegūt, to pašu šķirni iepotējot koka vainagā. Tad par ražu var priecāties jau pēc pāris gadiem.

Bumbieru poliklīnika

• Lapsenes bojājums. Lapsenēm ļoti garšo bumbieri. Kur tās sāk mieloties, tur bumbieris bojājas un pagalam ir. Bojātu augli ieteicams laikus noplūkt no koka. Ar lapsenēm ir grūti cīnīties, bet daži paņēmieni tomēr itin labi der. Kad lapsenes sāk pulcēties pie bumbieriem, ņem plastmasas pudeli, nogriež tai kakliņu un pudelē iepilda kādu lapsenēm tīkamu gardumu, piemēram, pērnā gada ievārījumu. Tad pudeli iekarina kokā. Lapsenēm šāda delikatese šķiet pat labāka par bumbieriem, tāpēc tās ielien pudelē, ielīp ievārījumā un tur arī paliek. Un bumbieri ir glābti!
• Plaisas. Bumbieru augļu plaisāšanai var būt visdažādākie iemesli: kāds mehānisks bojājums, straujas temperatūras maiņas vai kas cits. Arī šādu augli no koka labāk noplūkt, jo bojājumu vietās mēdz attīstīties dažādas slimības.
• Puve. Noteikti novāc un iznīcini šādus augļus! Ja bojātos bumbierus atstāj kokā, negantā sēne caur augļkātiņu iemājo arī kokā, un tas var sākt slimot.

Slimos un bojātos augļus nedrīkst atstāt zem koka vai likt kompostā. Lai ierobežotu slimību un kaitēkļu izplatīšanos, tie jāaprok.

Seši jautājumi par bumbieru-kadiķu rūsu

Baiba studē lauksaimniecības zinātņu doktorantūrā un savā doktora darbā izvēlējusies pētīt bumbieru-kadiķu rūsu. Šo Latvijā tik izplatīto bumbieru slimību Baiba izpētījusi tik pamatīgi, ka sapratusi… ar šo slimību dārzā iespējams sadzīvot. Bumbieres ar šo kaiti katru gadu inficējas no jauna – kadiķos ir rūsa, un tās sporas atlido uz bumbieri. Jo mitrāks pavasaris, jo trakulīgāk attīstās slimība, jo pavasaris sausāks, jo slimība izplatās un attīstās gausāk. Tomēr tas, ka vienā gadā ar rūsu tiec galā, nenozīmē, ka nākamgad tās nebūs. Daba ir daba, vienkārši jāpieņem tas, kas notiek.

1. Ko darīt, lai ierobežotu bumbieru-kadiķu rūsu?
   Ja negribi samierināties, vienīgais bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošanas veids ir augļu koku miglošana ar speciāliem fungicīdiem: Efektors, Ditāns, Skors vai Topāzs. Koki ik pavasari jāmiglo trīs reizes: pirmoreiz agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas, kad pumpuri ir tā sauktajā zaļā konusa stadijā; otrreiz 7–14 dienas pēc pirmās miglošanas; trešoreiz ziedēšanas laikā.
2. Kur ņemt šos fungicīdus, ja veikalos tos nepārdod?
   Vienīgais ieteikums – pašiem iziet speciālos kursus, lai varētu iegādāties un lietot šos fungicīdus, vai arī draudzēties ar kādu augļkopi, kuram ir vajadzīgās atļaujas. Varbūt, miglojot savus augļu kokus, viņš var nomiglot arī tavējos?
3. Vai vērts bumbieres pret rūsu smidzināt ar tiem fungicīdiem, kas brīvi nopērkami veikalos?
   Tie drīzāk noderēs kā profilaktiski līdzekļi pret dažādām citām slimībām, bet, lai tiktu galā ar bumbieru-kadiķu rūsu, vajadzīgi spēcīgāki.
4. Vai jānoplūc ar rūsu inficētās lapas?
   Nevajag. Ja ļoti kaitina, kā bojātās lapas izskatās, to, protams, var darīt, bet tas nav obligāti. Ar rūsu slimā bumbiere citas bumbieres inficēt nevar, tā var inficēt vienīgi kadiķus, bet – ja bumbiere saslimusi, tātad kadiķi jau tāpat ir slimi.
5. Vai jāsavāc zem koka nobirušās ar rūsu inficētās bumbieres lapas?
   Rūsas dēļ lapas nav jāsavāc, jo šī slimība lapās nepārziemo. Pavasarī kociņš no jauna inficēsies nevis no pērnajām bumbieres lapām, bet gan no tuvumā augošajiem kadiķiem. Toties pērnās lapas vērts savākt, lai ierobežotu kaitēkļu un citu slimību (kraupja, lapu plankumainības) izplatīšanos.
6. Kad tomēr bumbieri rūsas dēļ vajag apgriezt?
   Pavēro bumbieres dzinumus. Ja bumbiere spēcīgi inficēta, rūsa ir ne tikai uz lapām, bet arī uz dzinumiem. Ja rūsas plankums apņem visu dzinumu, to ieteicams nogriezt, bet parasti spēcīgi inficēts dzinums pats aiziet bojā. Ja bumbiere gadu no gada inficējas ar rūsu un saimniece tai nepalīdz, augļu koks tiešām var sākt nīkuļot, bet gan jau nāks kāds gads, kad rūsas būs mazāk, un bumbierīte atkal saņemsies.

Šķirnes tavam dārzam

Jau gadu desmitiem dārzkopji Latvijā audzē vienas un tās pašas bumbieru šķirnes, bet jaunu trūkst. Dobeles Dārzkopības institūtā tiek pētītas ievestās un veidotas jaunas šķirnes, un daudzām no tām vēl nav dots vārds, tikai numurs.

Šķirnes, kas izrādīsies izturīgas, ziemcietīgas, ar gardiem, veselīgiem, pietiekami lieliem un labi uzglabājamiem augiem, tiks reģistrētas katra ar savu nosaukumu. Diemžēl pētījumiem un selekcijai arvien pietrūkst naudas, jo valsts atbalsts ir neliels.

Patlaban modē ir šķirnes ar cietu mizu un sulīgu, stingru mīkstumu, lai augli var sagriezt šķēlēs un ēst, piemēram, braucot mašīnā.

Populārākās šķirnes Latvijas dārzos

‘Suvenīrs’

Latvijā izveidota rudens bumbieru šķirne. Kokiem spēcīgs augums, katrs auglis sver apmēram 150 gramu, bet augļi ir dažādu lielumu, jo aug pušķos. Šķirne ātrražīga – potējot vainagā, pirmie augļi gaidāmi jau otrajā trešajā gadā. Laba ziemcietība un izturība pret slimībām. Viens no šķirnes mīnusiem – vasarā uzzied atkārtoti, un tad bumbieri ir nekvalitatīvi un negaršīgi, turklāt otrreizējās ziedēšanas laikā iespējama inficēšanās ar bakteriālo iedegu.

‘Mramornaja’

Krievijā veidota rudens bumbieru šķirne. Kokiem kompakts augums, katrs bumbieris sver 150 gramu. Ziemcietība vidēja, izturība pret slimībām – vidēji laba. Šķirne vēlražīga – sāk ražot ceturtajā piektajā gadā pēc potēšanas vainagā. Diemžēl pēdējos gados tiek novērota augļu plaisāšana un bojāšanās.

‘Vasarine sviestine’

Lietuvā veidota vasaras bumbieru šķirne. Kokiem spēcīgs augums, katrs auglis sver ap 300 gramu. Laba ziemcietība un izturība pret slimībām. Šķirne sāk ražot vēlu – piektajā, pat sestajā gadā pēc potēšanas vainagā. Ražas apjoms pa gadiem pieaug ļoti lēni, vēsākajās Latvijas vietās augļi nav pietiekami garšīgi. Arī šai šķirnei pēdējos gados novērota augļu plaisāšana un pūšana. Ja dārzā aug šīs šķirnes koks, tā zaros ieteicams iepotēt citas, kvalitatīvākas šķirnes.

‘Mļijevskaja Raņņaja’

Ukrainā veidota vasaras bumbieru šķirne. Kokiem vidējs augums, augļi sver apmēram 150 gramu. Laba ziemcietība, bet stipri slimo ar kraupi. Šķirne ātrražīga, augļi ir jau otrajā trešajā gadā pēc potēšanas vainagā un ļoti garšīgi.

‘Pepi’

Igaunijā veidota rudens bumbieru šķirne. Kokiem neliels augums, katrs bumbieris sver ap 100 gramu. Laba ziemcietība un izturība pret slimībām (izņemot kraupi), šķirne ātrražīga – sāk ražot otrajā trešajā gadā pēc potēšanas vainagā. Augļi pasīki, ienākas ne katru gadu.

‘Moskovskaja’

Krievijā veidota vasaras bumbieru šķirne. Koki kompakti, vidēja auguma, katrs auglis sver ap 130 gramiem. Laba ziemcietība un izturība pret slimībām. Šķirne ātrražīga, sāk ražot jau otrajā trešajā gadā pēc potēšanas vainagā. Augļi pasīki, tiem pagrūti noteikt labāko novākšanas laiku.

‘Belorusskaja Pozdņaja’

Baltkrievijā veidota ziemas bumbieru šķirne. Kokiem vidējs augums, katrs auglis sver ap 120 gramiem. Laba ziemcietība un izturība pret slimībām. Šķirne ātrražīga, augļi ir trešajā ceturtajā gadā pēc potēšanas vainagā. Vainaga veidošanu apgrūtina dzeloņainie dzinumi.

Šķirnes, ko uzpotēt kādas ne tik labas šķirnes zaros

‘Ingrida’

Norvēģijā izveidota ļoti agra vasaras šķirne ar vidēja lieluma augļiem. Tos var ēst gan zaļākus (tad ir kraukšķīgi), gan gatavākus (tad ir kūstoši).

‘BP 8965’un ‘BP 10529’

Zviedrijā izveidotas ziemas šķirnes ar skaistiem, lieliem un garšīgiem augļiem. Tās var audzēt, ja ir, kur augļus glabāt, jo tos var ēst pat līdz aprīlim, maijam.

Jaunas šķirnes tavam dārzam

‘Vidzeme’

Latvijā izveidota vēlāka vasaras šķirne, vācama augusta beigās, septembra sākumā. Augļi ļoti izskatīgi un sulīgi. Koks vidēja auguma. Izturība pret kraupi samērā laba, atsevišķos gados vidēji laba.

‘Desertnaja Rosošanskaja’

Krievijā veidota rudens bumbieru šķirne. Augļi vācami septembra beigās, oktobra sākumā. Koki vidēja auguma, ar kompaktu vainagu. Augļi palieli vai lieli, apaļīgi, izskatīgi. Mīkstums pa pusei kūstošs, ar labu garšu. Izturīga pret bumbieru kraupi.