• Šobrīd

    weather img

    Rīga +8°C Daļēji apmācies, Z vējš, 8.75 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Grilējam, neguļam! Ceriņu ģimenē grila sezona ir visu cauru gadu!

    Grilēšana
    Ilze Klapere
    9. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Šāds virsraksts ar dzirdētas dziesmas pārfrāzējumu tapa gluži dabiski, jo saimnieki Mareks Ceriņš un Ivita Eva Ceriņa teica tā: «Mums grila sezona nesākas un nebeidzas, tā notiek cauru gadu, arī ziemā!» Un – lai piedod pat restorāni – laimīgs tas cilvēks, kurš nokļuvis Mareka grilēšanas meistarklases pasākumā!

    Saimnieku dosjē:

    • Ivita Eva un Mareks Ceriņi patlaban dzīvo Jelgavā, bet netālu jau pāris gadu iekopj lauku īpašumu – darba vēl daudz, bet namiņš jau ir, dīķi ir un plaša nojume jaukām pasēdēšanām (lasi – grilēšanām) arīdzan ir.
    • Grilēšana ir Mareka hobijs. Ikdienā viņš darbojas IT jomā, bet sieva Ivita Eva savulaik strādājusi par skolotāju. Beidzamos gados viņa ir galvenā Mareka atbalsta persona, kā arī reizi nedēļā vada konstruēšanas pulciņu bērniem. Abu dēls Jānis (14) virtuvē prot gatavot jau teju visu, arī sarežģītākus ēdienus, tas viņam patīk un interesē.
    • Mājās pārsvarā gatavo (grilē) Mareks, savukārt Ivita Eva visu dokumentē, ar telefonu staigājot ap grilu un iemūžinot vīra pagatavotos gardumus Instagram kontam @mcdelikateses. Jautāts, kāpēc Mareks vēl nav atvēris savu restorānu, viņš atbild īsi: «Jo IT bizness gluži vienkārši ir ienesīgāks! Toties man ir mājas restorāns ģimenei un draugiem.»

    Vērojot meistarīgo grilēšanas procesu un pagaršojot Mareka sataisītos labumus, rodas pamatots jautājums – vai cilvēkam, kurš tik garšīgi prot gatavot, tas viss paticis jau kopš laika gala? Mareks smejas: «Ja tev gribas ēst un neviens cits negatavo, tad vienkārši jāsāk! Kad vēl biju zēns un dzīvoju laukos pie vecvecākiem, kādu dienu, kad atkal prasīju, kas būtu apēdams, vecāmāte man pateica tā: «Paklau, ledusskapis ir tur un plīts – tur! Aiziet!» Proti, tiec nu, dēls, galā pats, mums ir citi darbi darāmi.»

    «Viņiem ar vecotēvu bija sava saimniecība, darbs dzina darbu, tā nu sāku taisīt ēst pats. Savulaik man vecaistēvs daudz iemācīja – viņam patika visu ko kūpināt. Un interesanti – lai arī vecaistēvs bija tāds diezgan īgns ūpis, tieši manī viņš saskatīja potenciālu, kam savas zināšanas nodot tālāk. Citam nevienam visas gudrības nestāstīja, tikai man.»

    Tā nu, uzkrājis vecātēva gudrības un pieredzes ceļā ieguvis tās arī pats, Mareks joprojām labprāt nododas savam ēst gatavošanas hobijam. Sieva Ivita Eva stāsta, ka grilēšana notiek vismaz divreiz trīsreiz nedēļā un, jā, visu gadu, ne tikai vasarās: «Ikdienā mēs ģimenē nemēdzam gatavot tā dēvētās trīs ēdienu pusdienas (un saldos vispār reti!), lielākoties ēdam grilētu gaļu vai zivi ar dārzeņiem, salātiem. Viss, ko Mareks grilē, ir ļoti kvalitatīvs un garšīgs, jo produktus viņš rūpīgi izmeklē, visur viņam ir savi gali.

    Tāpēc retajās reizēs, kad aizejam uz kādu restorānu, es un dēls pie pasūtīšanas samulstam – izcilas zivis un steiki mums ir ikdiena, gribas pasūtīt kaut ko parastu, piemēram, makaronus vai pankūkas… (Smiekli.) Un reizēs, kad rīkojam viesības vai vienkāršas pasēdēšanas mājās ar draugiem, Mareks vēlas un arī dara tā, lai viss būtu izcili, lai ēdamā ir daudz un lai nevienam nekā nepietrūkst – nu, un sekas parasti ir tādas, ka visi ciemiņi laimīgi paēduši, labumus līdzi dabūjuši un mēs paši nodrošināti ar pārtiku vēl pāris turpmākās dienas.»

    Mareka moto: «Grilēšanā īsti nav precīzu recepšu, daudz kas atkarīgs no sajūtas, pieredzes un grilētāja personības.»

    Vai nav skaisti? Kur cilvēkā slēpjas gatavošanas talants? «Man skolā patika ķīmija, tāpēc zinu, ko ar ko var veiksmīgi samaisīt,» viltīgi smaida Mareks. «Bet, ja nopietni, tas ir pieredzes jautājums un arī ļaušanās intuitīvai garšu saderībai. Kā tajā teicienā – vienam patīk māte, otram meita, trešam kleita. Bet katram pašam jāatrod savs! Piemēram, es nevis zinu, bet sajūtu, ko kurā brīdī vajag pievienot ēdienam – grilam man blakus allaž stāv dažādi garšaugi, un es darbojos šeit un tagad režīmā, noplēšu pa lapiņai, paburzu pirkstos, pasmaržoju, o, ir īstais! Uz grila man ir gaļa, es pasmaržoju karijzāli, padomāju, un ir – šito var palikt apakšā steikam, mazliet piededzināt, un būs tāds foršs rūgtumiņš.

    Nosaukumus visiem garšaugiem nepateikšu, bet paslavēšu kaimiņus – mums laukos kaimiņos saimnieko Karlsonu stādi, kas audzē arī visādus brīnišķīgus garšaugus, tāpēc mums ar viņiem izveidojusies izcila simbioze – kaimiņi mani apgādā ar plašu garšaugu klāstu, es viņus savukārt palutinu ar grilējumiem. Priekā!»

    Grilēšanā svarīgi!

    Iesaka Mareks:

    1. Nekad nevajag grilēt uz kvēlojošām oglēm! Pareizais brīdis ir, kad ogles izdegušas, gailē un ir pārklājušās ar baltiem pelniem. Otra lieta – uzlikt plaukstu nedaudz virs grila un noturēt apmēram 5 sekundes. Ja to var, ir īstais brīdis. Ja būs par karstu, grilējamie labumi sadegs, ja par vēsu – izsutīs.
    2. Grilējot un arī marinādēs nekad nelieku klāt sāli. Jo – ko dara sāls? Izsūc šķidrumu no produktiem, padara tos sausus. Sāli vienmēr var uzbērt katrs savā šķīvī gatavam ēdienam.
    3. Ar marinādēm ir tā – nevajag neko marinēt stundām! Gaļa var iesūkt savās šķiedrās tik, cik spēj, un tad ir jautājums: vai gribi marinādes vai gaļas garšu? Pilnīgi pietiek ar 15–40 minūtēm marinādē, bet, ja gribas stiprāku garšu, uztaisi vienkārši spēcīgāku marinādi, nevis marinē stundām.
    4. Svarīgi ir uzturēt grilu tīru – pēc katras grilēšanas izkarsē un uzreiz notīra restes, nevis atstāj šo darbu līdz nākamajai grilēšanai. Tauta mēdz baidīties, ka restes ir melnas, – nevajag, jo nomelnējušas restes ir normāli, tās 200 un vairāk grādu karstumā nevar būt citādas!
    5. Esmu izmēģinājis visādus grilus, arī gāzes grilu. Tam ir kāds būtisks pluss – teiksim, tu atbrauc vakarā no darba, piespied podziņu, un pēc 5 minūtēm ir 300 grādu, vari uzreiz grilēt! Bet – gāzes grils (ja vien tas nav no krietni dārgā gala) neder steikam, jo nevelk pietiekamu karstumu. Taču steikam tieši sākumā svarīga augsta temperatūra, lai gaļu var apraut un visas suliņas paliek gabalā iekšā. Savu keramisko Kamado Bono varu uzkurināt līdz 350–400 grādiem, un šis patlaban ir mans favorītgrils.

    Mareka receptes grilam

    Dārzeņi terijaki marinādē

    «Slinkums ir progresa virzītājs!» pārliecināti saka Mareks, rādot vakuuma maisiņus, kur skaisti gozējas krāsaini, samarinēti dārzeņi. Viss ir ērti salikts, lai nav problēmu nedz ar liekiem traukiem, nedz uztraukumiem par pārvadāšanu un temperatūru maiņu – liec auto, brauc piknikā un grilē!

    VAJADZĪGS

    • dažādi svaigi dārzeņi – kabači, dažādas paprikas, jaunie kartupeļi
    • sēnes
    • terijaki mērce marinādei (Mareks lieto un slavē mūsu pašu garšvielu un barbekjū mērču ražotāju Oak BBQ produkciju)

    «Pliks kabacis, piemēram, diez ko neizceļas ar garšu, vai ne?» retoriski jautā Mareks. «Terijaki mērce piešķir tiem un arī citiem dārzeņiem un sēnēm vieglu pikantumu. Iemarinēšanai var izmantot arī sojas mērci. Ja grib pa biezo, var pamēģināt anšovu mērci.»

    Viegli grilēta palija

    VAJADZĪGS

    • diļļu un pētersīļu garšaugu sāls
    • palijas fileja (ar asaku)
    • citronpipari

    «Iemasējam garšvielas zivs filejās, ieliekam vakuumā, un viss – vairāk neko nevajag! Liekam zivs filejas ar ādu apakšā uz grila un viegli izcepam,» saka saimnieks un brīdina, ka zivi uz grila var sačakarēt viens un divi un biežākā kļūda esot pārcepšana. «Cilvēkiem ir bail ieraudzīt sārtu zivs iekšieni, bet, mīļie, lašveidīgās zivis var ēst arī jēlas, uzkaisi tik sāli vai garšvielas, un viss!» saka Mareks.

    Kāpēc gatavajā, grilētajā zivs filejā ir asakas? «Jā, es tās būtu varējis izņemt jau pirms grilēšanas, vai ne? Redzat, ja zivs ir ļoti svaiga kā šī, kas aizvakar vēl peldēja, tad asakas izvilkt ir grūti, tās var tikai ar plēšanu izplēst. Tā var atšķirt svaigu zivi no pastāvējušas – ja pēdējais variants, asakas jēlai zivij nāks ārā vieglāk par vieglu. Es labāk izvēlos perfekti svaigu zivi un asakas izņemu pēc grilēšanas. Beidzamajos gados zivis pērku tikai no Zivs uz ledus puišiem – vienmēr svaigas, kvalitatīvas, audzētas Latvijā un turot rūpi par apkārtējo vidi.»

    Ja zivi pārcep, tai parādās baltumi, proti, olbaltumvielas ir izsprāgušas laukā, un tā tam nevajadzētu būt. To rada pārlieku ilga cepšana vai pārāk augsta temperatūra. Līdzīgi ir arī ar gaļu.

    Nogatavināta cūkgaļa uz grila

    Gaļai jābūt kvalitatīvai, tas ir priekšnoteikums! Viens no Mareka hobijiem ir viss, kas saistīts ar nogatavināšanu: «Vairākums noteikti ir dzirdējuši par liellopa gaļas nogatavināšanu, ko dara līdz pat 30–40 dienām, bet es iesaku pamēģināt arī nogatavinātu cūkgaļu! Šim nolūkam man mājās ir speciāls aparāts, vācu Dry Ager skapītis, kur gaļa stāv pusotra grāda temperatūrā un gaisa mitrums ir ap 70–80%. Ir arī antibakteriālā lampa iekšā, kas neļauj vairoties tam, kam nevajag tur vairoties. Rezultātā gaļas struktūra kļūst mīksta, muskuļaudi fermentēšanās procesā sadalās.»

    Tātad – nogatavinātus cūkgaļas gabalus ar kauliņu liek cepties uz grila. Kad tie no abām pusēm apbrūnināti, grilu noslāpē, uz oglēm uzber sauju ķiršu koka koksnes skaidiņu, aizver grila vāku un ļauj gaļai garšīgi apdūmoties.

    Tāpat kā zivi, arī gaļu nevajag pārcept. «Cūkgaļa ir gatava, kad temperatūra gaļas gabala iekšienē sasniedz 71 grādu – jā, iekšpusē būs vēl mazliet sārts, bet nekas, gaļa ir gatava, maiga un garšīga. Ja māc bažas par pietiekamu karstumu un gatavošanas laiku, vajag iegādāties un lietot speciālu virtuves termometru, ko iesprauž gaļas gabalā un nosaka precīzu temperatūru,» tā Mareks.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+