Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Svarīgākā mēbele – lāva
Tradicionālajā latviešu pirtī (ne somu saunas tipa) parasti tiek veidotas divu līmeņu lāvas. Pirmā – zemākā, ko izmanto kā pakāpienu, lai ērtāk nokļūtu uz galvenās lāvas, – parasti ir kādus 40–50 cm no grīdas. Tā var būt arī izbīdāma, lai tad, ja pieaicina pirtnieku, lāva viņam netraucētu veikt pirts rituālu.
Otrā lāva, kuru veido tā, lai uz tās varētu ērti apgulties pirts procedūru baudīšanai, ir platāka un aptuveni 80–100 cm no grīdas. Te jāraugās, ka arī no griestiem paliek pietiekami liels (vismaz 1,1–1,2 m) attālums, lai uz tās varētu ērti apsēsties un arī pirtnieks varētu normāli darboties ar pirtsslotām.
Sēžot uz šīs lāvas, attālumam no galvas līdz griestiem vajadzētu būt kādiem 30–50 cm. Lāva jāveido tā, lai uz tās būtu ērti arī garākajam pirts apmeklētājam. Savukārt platums parasti ir tāds, lai apguļoties var blakus nolikt arī rokas.
Lāvas mūsdienās pārsvarā gatavo no pirktiem lāvu dēļiem. Ieteicams starp tiem atstāt nelielu spraugu, lai savienojumu vietās neuzkrātos netīrumi. Tādu pat attālumu atstāj arī starp sienu un pašu lāvu, lai mitrums no sienas varētu notecēt uz grīdas, nebojājot to.
Lāvu gatavošanai izmanto mīkstu koksni, kas nav tik blīva, tāpēc ir ar zemāku siltumvadītspēju un nededzinās, tām pieskaroties.
Koka konstrukcijām, tostarp lāvām, jābūt vismaz 50 cm drošā attālumā no krāns. Jāraugās, lai pirts krāsns netraucē brīvi pārvietoties gar lāvu.
