• Šobrīd

    weather img

    Rīga -19°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Graudzāles piešķir dārzam dzīvīgumu, vieglumu un struktūru

    Dārza iekārtošana
    Ilze Klapere
    17. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No izdevniecības arhīva
    Dekoratīvās graudzāles dārzos ir modē jau vairākus gadus, un to popularitāte turpina pieaugt. Tas arī ir pamatoti, jo graudzāles ir daudzveidīgas, dažādos apstākļos augošas, turklāt piešķir dārzam dzīvīgumu, vieglumu un struktūru.

    Konsultē Sanita Reinberga, stādaudzētavas Puķu lauki dārzniece.

    Ejot dabā, varam ieraudzīt, ka graudzāles ir izteiktā vairākumā, ap astoņdesmit procentiem no visiem augiem – salīdzinoši ziedošie augi ir krietnā mazākumā.

    Turklāt graudzāles ir ļoti daudzveidīgas un dažādos apstākļos augošas – gan pļavās, mitrās un sausās, gan kāpās, gan mežos un purvos. Un tas savukārt nozīmē, ka jebkuram dārzam var piemeklēt atbilstošākās!

    Arī augstuma gradācija graudzālēm ir ļoti plaša – no desmit centimetriem līdz pat divarpus metriem un vairāk.

    Graudzāļu dzimta (Poaceae) ir interesanta un nozīmīga – pie tās pieder gan smilgas pļavās un citur, gan kultivētie labības augi, gan dārzos audzējamās dekoratīvās šķirnes.

    Pasaulē ir apmēram desmit tūkstoši graudzāļu sugu!

    Graudzāļu dzimtā ir gan viengadīgi un divgadīgi, gan daudzgadīgi lakstaugi. Šoreiz – par daudzgadīgajiem un to, kā izvēlēties savam dārzam piemērotākās graudzāles, dēvētas arī par zālveida ziemcietēm.

    Kāpēc graudzāles?

    Graudzāļu skaistums ir daudzveidīgs – ir tādas, kas izceļas ar lapojuma krāsu un struktūru, ir tādas, kuru galvenais skaistums parādās ziedēšanas laikā. Jā, arī graudzāles zied, ziedi tām ir sakopoti vārpiņās, veidojot saliktas ziedkopas.

    Viens no graudzāļu plusiem dārzā – tās piešķir stādījumiem apjomīgu struktūru, bet vienlaikus nav smagnējas, tāpēc labi iederas starp dažādiem augiem, papildinot dārzu ar vijīgu kustīgumu un māksliniecisku vieglumu.

    Patlaban modīgajās dārzu un arī pilsētu apstādījumu dobēs bieži skatienu piesaista tieši graudzāles – pat mazākajā vēja pūsmiņā tās atkarībā no sava auguma un šķirnes noslēpumaini čaukst, jauki trīsuļo un gleznaini līgojas.

    Vēl viens graudzāļu pluss ir, ka daudzas no tām saglabā dekorativitāti visu vai teju visu gadu.

    Dažas ir īpašs akcents jau pavasarī, citas uz rudens pusi iekrāsojas košākos toņos, vēl citas īpaši skaistas ir salnu laikā, kad ziedu skarās un trauslajās lapās rotājas mirdzošas sniegpārsliņas.

    Graudzāles var stādīt gan vienas pašas kā atsevišķus soliteraugus, gan stādījumos kopā ar ziemcietēm, krūmiem un skujeņiem. Kombinējot ar ziedošām puķēm, graudzāles kalpos arī par labiem fona augiem.

    Vieta, augsne, gaisma

    Rūpīgāk ieskatoties, jau pēc auga izskata var pateikt, kādi apstākļi tam ir vispiemērotākie. Augi ar smalkākam un sausākām lapām rāda, ka spēs izturēt sausumu, karstumu un nabadzīgas augsnes apstākļus. Izvēloties jebkuru augu, vēlams izpētīt, no kura pasaules reģiona tas nācis, un, attiecīgi nodrošinot dārzā līdzīgus apstākļus, var cerēt uz auga ilgmūžību.

    Piemēram, zilganās auzenes dabā nāk no ļoti sausiem apgabaliem ar nabadzīgu augsni – ja šādus, pieticību mīlošus augus iestādīs kūtsmēsliem samēslotā rožu dobē, tie būs pagalam pēc diviem gadiem. Savukārt nabadzīgā, akmeņainā zemē tie varētu augt pat padsmit gadu.

    Teju visām graudzālēm ieteicama labi drenēta un irdena augsne.

    Daļai graudzāļu patīk mazliet mitrākas augsnes un ūdeņu tuvums, dažām patīk augt pat ūdenī, taču par pēdējām šoreiz nerunāsim – tā būs tēma par ūdens augiem.

    Graudzāles var audzēt gan atklātā saulē, gan ēnā, skatoties pēc šķirnes, bet kopumā ir tā, ka krāsaino lapu graudzālēm – gan zilajām, gan dzeltenajām un sarkanīgajām, kā arī ar svītrainu vai punktotu lapojumu – ieteicamāka ir saulaina vieta un arī nabadzīgāka augsne, tad tās būs izteiksmīgākas un košākas.

    Izvēlies savai dobei!

    Sausām augsnēm un karstām, saulainām vietām

    Piemērotas tās graudzāles, kas dabā aug līdzīgos apstākļos un pieradušas cīnīties par savu vietu zem saules, kad augsne ir nabadzīga un mitruma trūkst. Šiem augiem raksturīgas adatainas vai asas lapas, ir izteikta zilgano toņu nokrāsa – jo karstāka, sausāka, drenētāka vieta, jo zilā nokrāsa izteiktāka.

    Kalnu grīšļi (Carex montana), violetās auzenes (Festuca amethystina), zilganās auzenes (Festuca glauca), lielāka auguma auzenes (Festuca mairei), mūžzaļās pļavauzītes (Helictotrichon sempervirens), kelērijas (Koeleria), skropstainās pumpursmilgas (Melica ciliata), seslērijas (Sesleria), dažas sāres jeb prosas (Panicum) šķirnes.

    Labi kamiņi: mazās agerātveida ziemasteres (Aster ageratoides var. adustus ‘Nanus’), parastās silpurenes (Pulsatilla vulgaris), mazās neļķītes jeb dzirkstelītes (Dianthus), kaķumētras piparmētras (Calamintha nepeta), mazie aslapu flokši (Phlox subulata), zobenlapu staģes (Inula ensifolia), lavandas (Lavandula) u. c.

    Mitrām, periodiski applūstošām augsnēm, arī daļēji noēnotām vietām:

    Šīm graudzālēm netraucēs mitra vieta, taču jāraugās, lai tur nebūtu stāvošs ūdens, jo šie augi tomēr nav ūdens augi. Dažām šajā grupā minētajām graudzālēm ir mūžzaļš lapojums, kas saglabājas arī ziemā.

    Palmu grīšļi (Carex muskingumensis), morova grīšļi (Carex morrowii), Japānas mežuzāle (Hakonechloa macra), zemzālītes (Luzula), miskantes (Miscanthus), tām ziedu skaras krāšņākas būs saulainā vietā, gaišākām dārza vietām derēs arī dažas ciņusmilgas (Deschampsia), augstā grīšļa (Carex elata) šķirne ‘Aurea’ ar spilgti dzeltenu lapojumu.

    Labi kaimiņi: visu veidu papardes, hostas (Hosta), rodžersijas (Rodgersia), pahisandras (Pachysandra), kazbārži (Aruncus) u.c.

    Normālai dārza augsnei, gan atklātām, gan viegli noēnotām vietām

    Šajā grupā ir graudzāles, kā arī to ieteicamie kaimiņi (ziemcietes), kas labi aug normālā dārza augsnē – vidēji mitrā, auglīgā un trūdainā.

    Trīsenes (Briza), ciesas (Calamagrostis), koniskais grīslis (Carex conica), ciņu smilgas (Deschampsia), miskantes (Miscanthus), molīnijas (Molinia), sāres jeb prosas (Panicum), seslērijas (Sesleria), Sibīrijas spodiopogone (Spodiopogon siberica).

    Labi kaimiņi: salvijas (Salvia), ehinācijas (Echinacea), monardas (Monarda), peonijas (Paeonia), helēnijas (Helenium), dienziedes (Hemerocallis) u. c.

    Lielas un mazas

    Dārzā audzējamās dekoratīvās graudzāles var iedalīt arī grupās pēc auguma:

    • Liela auguma graudzāles izaug 1,5–2,5 metrus, pie šīs grupas pieder galvenokārt dažādas miskantes (Miscanthus) un molīnijas (Molinia), arī liela auguma sāres (Panicum) un ciesas (Calamagrostis).
    • Vidēja auguma graudzāles, 40–100 cm – grīšļi (Carex), auzenes (Festuca), sporobolas (Sporobolus), ciņu smilgas (Deschampsia), Latvijā ziemojošās stepjulīgas (Stipa calamagrostis ‘Algäu’), mūžzaļās pļavauzītes (Helictotrichon sempervirens), kā arī zemo šķirņu molīnijas un miskantes.
    • Zemās graudzāles ir 10–40 cm augsti cinīši vai pudurīši – lielākā daļa auzeņu, dažas grīšļu (Carex) šķirnes, trīsenes (Briza), zemo šķirņu ciņusmilgas (Deschampsia), Japānas meža zāles (Hakonechloa macra), seslērijas (Sesleria) u. c.

    3 praktiski padomi

    Stādīšana un pārstādīšana

    Stādīšana un pārstādīšana nav viens un tas pats, tāpēc der atcerēties, ka graudzāles, kas stādaudzētavā iegādātas podiņos, var stādīt dārzā gan pavasarī, gan droši arī rudenī. Savukārt pārstādīt jau dārzā augošas graudzāles drošāk būs pavasarī – tad tās būs vieglāk sadalīt un, ja vēlas, arī pavairot.

    Apgriešana

    Pavasarī graudzāles pamostas salīdzinoši vēlu, taču salapo ātri un saglabā izskatīgu lapojumu līdz pat vēlam rudenim vai cauru gadu. Tās graudzāles, kas pavasarī mostas vēlāk un ir liela auguma (molīnijas, miskantes u. c.), labāk arī apgriezt pavasarī, pirms tās izdzinušas jaunos dzinumus, – vecos tad vienkārši nogriež ar šķērēm vai sirpi, atstājot virs zemes vien kādus 15 centimetrus.

    Nekāda nelaime arī nebūs, ja lielās graudzāles nogriezīs jau vēlākā rudenī – vienīgi tad nebūs iespēja priecāties, kā sarma tajās skaisti rotājas ziemā. Savukārt ar maza auguma graudzālēm, cinīšiem un pudurīšiem jāskatās – iespējams, neko nevajag nogriezt, vienīgi izgriezt vai izraustīt ar pirkstiem nokaltušās lapas.

    Dalīšana

    Ik pa laikam graudzāles ieteicams sadalīt – parasti to gluži vienkārši var redzēt, rūpīgi apskatot augu. Dažiem sāk brūnēt ceru iekšpuse, dažiem veidojas tukšumi, daži zaudē lapojuma spilgtumu.

    Liela auguma graudzāles vienā vietā var augt piecus, desmit un vairāk gadu (dažas, piemēram, miskantes, pat divdesmit un trīsdesmit gadu), savukārt mazās jāsadala un jāpārstāda biežāk.

    Ja jāpārstāda liela, daudzus gadus vienā vietā augusi graudzāle, jārēķinās ar smagu darbu, jo ceri mēdz būt ļoti blīvi saauguši un var nākties apbruņoties ne tikai ar lāpstu, bet arī cirvi un zāģīti. Pie pārstādīšanas un dalīšanas darbiem nekaitēs arī cimdi, jo lapojums graudzālēm bieži ir raupjš un lapu maliņas asas kā žiletes.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+