Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dace Ziediņa, dārza dizaina meistare, apzaļumošanas kompānijas Mans sapņu dārzs īpašniece un populārā Instagram konta @manssapnudarzs autore.
Pēdējo gadu laikā sūnas ir viena no aktuālākajām problēmām daudzos pagalmos. Ir vairāki iemesli, kāpēc tās aug un ir tik šķietami grūti apkarojamas, tomēr ar pacietību un sistemātisku darbu iespējams panākt, ka jebkurā pagalmā zaļo skaists zāliens.
Lai uzsāktu cīņu ar sūnām, jāsaprot galvenais problēmas cēlonis, jo visi darbi, kas tiek veikti, lai atbrīvotos no sūnu paklāja, var būt lieki iztērēts laiks un resursi, ja netiek novērsta problēmas sakne.
Pamatā ir četri iemesli, kādēļ zālienā aug sūnas:
- Mitrums. Sūnām tas patīk. Ja pagalmā augsne ir mitra, tad ir jāveido drenāža, lai liekais mitrums novadās. Var arī veidot nelielu slīpumu.
- Ēna. Ja pagalms ir noēnots, jāmeklē veids, kā to padarīt saulaināku. Var īsināt dzīvžogu, var izzāģēt daļu koku un krūmu, lai zālienam tiek vairāk saulesgaismas. Ja ēna rodas ēku dēļ, tad jāapsver iespēja šajās ēnainajā vietās izveidot akmens vai flīžu klājumu, jo šajā gadījumā cīņa ar sūnām ir pielīdzināma cīņai ar vējdzirnavām.
- Augsnes pH līmenis. Ja augsne ir pārāk skāba vai sārmaina, tad jāregulē pH līmenis. Šajā gadījumā veic augsnes vertikulāciju un izkaisa dolomīta miltus, lapu koku pelnus (tie ir tīri pelni no lapu koku malkas, kas ir dabīgā veidā atdzesēti) vai arī lieto dzelzs sulfātu tā, kā tas noteikts instrukcijā.
- Nekopts zāliens. Nolaista zāliena labākais draugs ir sūnas. Tās aug labāk nekā zāle, tāpēc ar zāles pļaušanu vien nebūs līdzēts.
Pelējums vēl bīstamāks par sūnām!
Jāatzīmē vēl viens zāliena drauds – zāles pelējums, kas patiesībā ir pat bīstamāks par sūnām. Pelējums ir sēnīšu slimība, kas rodas ziemas laikā. Kad nokūst sniegs, redzam, ka zāliens vietām ir noklāts ar baltiem plankumiem.
Kāpēc veidojas pelējums?
- Rudenī nav nogrābtas lapas vai gruži. Visi šie atkritumi pūst, un rodas pelējums.
- Vēlu iesēta un mēslota zāle, kā rezultātā tā turpina augt zem sniega kārtas.
- Ja ziemā ir daudz sniega un atkušņu, tad sniegs kūst, veidojot bezgaisa telpu starp sniega vai ledus kārtu un augsni.
- Pārāk mitra augsne, un nav izveidota drenāžas sistēma.
Ko darīt? Tiklīdz sniegs nokusis un zāliens ir kaut nedaudz apžuvis, jāņem grābeklis un viss pelējums jānogrābj. Galvenais uzdevums ir saraut pelējuma sēnes micēliju, lai tā neizplatās tālāk. Ja ļauj pelējuma sēnei izplatīties tālāk, ar šo pelējumu cīņa var ilgt līdz pat vasaras vidum. Šī procedūra jāatkārto ar divu nedēļu intervālu. Svarīgi visu nogrābto pelējuma un atkritumu kārtu utilizēt. Nekādā gadījumā nevajag to izbērt kompostā.
Vasarā, kad gaisa temperatūra ir sasniegusi maksimumu, zāle jāpļauj augstāk nekā parasti, lai to pasargātu no izdegšanas. Un atceramies par laistīšanu. Vislabāk to darīt agri no rīta vai vēlu vakarā.
Ikgadējo darbu saraksts
Svarīga ir zāliena kopšanas rutīna, kas nozīmē, ka ir lietas, kas jādara katru pavasari, ja vēlaties krāšņu un zaļojošu mauriņu. Zāliena kopšana jāsāk jau aprīlī.
- Pirmais lielais uzdevums ir veikt vertikulēšanu. Vertikulēšana ir zāliena sagriešana jeb kārtīga tīrīšana – zālienu sagriež un izķemmē. Vasarā pļaujot zāli, augsnes virskārtā paliek nopļautie zāles stiebriņi un gruži, kas nav redzami, bet traucē zāles augšanu un attīstību. Vertikulāciju veic pēc pirmās zāles pļaušanas. Kā to dara? Var iznomāt vertikulieri – ar to brauc taisnā virzienā vienu reizi un pēc tam otro reizi paralēli. Svarīgi neveikt asus pagriezienus, jo šādā veidā mauriņš tiks uzarts. Otra iespēja ir ņemt asu grābekli un kārtīgi izgrābt zālienu divos dažādos virzienos. Kad tas ir izdarīts, jāsavāc visi gruži un tie atkal jāutilizē. Ja tiek izmantota grābekļa metode, tad pēc atkritumu kārtas noņemšanas ar to pašu grābekli jāizveido zemē 1 cm dziļas gropītes. Tā zāliens labāk aug, jo tiek paretināts.
- Pēc vertikulācijas taisām aerāciju. Aerācija ir līdzīga vertikulācijai. Atšķirība ir tajā, ka aerācijas laikā mēs nesavācam tik daudz vecos gružus, bet vairāk saduram zemi. To var darīt ar aeratoru vai dārza dakšām. Aerāciju veic reizi divos gados. Šādā veidā mēs zālienu nodrošinām ar papildu skābekli.
- Kad abas procedūras veiktas, zāliens ir jāatjauno. Aerāciju veic maijā un pēc tam arī zāliena atjaunošanu. Atjaunošana nozīmē, ka ir jāiesēj papildu zāliena sēklas.
Šobrīd tirgū ir zāles sēklas gan ēnainām vietām, gan saulainām. Ir zāliens intensīvai slodzei un industriālai izmantošanai. Šajā gadījumā var izvēlēties universālās zāles sēklas. Lai zāliens nebūtu pleķains vai raibs, ir svarīgi izvēlēties tādas pašas sēklas, kādas jau ir iesētas.
Atkarībā no pagalma platības sēšanai var izmantot speciālo izkliedētājmašīnu vai arī sēt ar roku. Ja zālienu sēj ar roku, tad noteikti nevajag to darīt tā kā dziesmā Sijā auzas, tautumeita. Sēklas ir jāmet gaisā – virs sevis – un zāliens jāsēj krusteniski.
- Lai ātrāk tiktu pie skaista mauriņa, atkarībā no laikapstākļiem tas ir jālaista. Sēklām visu laiku jābūt mitrumā – tām nedrīkst ļaut izkalst. Lai pasargātu no ēdelīgiem putnu knābīšiem, vislabāk pēc sēšanas sēklas aprušināt ar nelielu zemes virskārtu.
- Veicam zāliena mēslošanu. Šobrīd ir pieejami ļoti daudzi un dažādi mēslojumi, kas visi būtībā ir labi. Jāpievērš uzmanība tikai tam, vai tas ir ilgas iedarbības mēslojums, ko lieto pavasarī, vai arī ātras iedarbības mēslojums, ko lieto rudenī. Tur, kur staigājam visbiežāk, mēslojam visvairāk. Mēslošanas princips ir tāds pats kā sēšanai. Mēslojumu lietojam mazāk, nekā rakstīts uz iepakojuma. Parasti, gribot kā labāk, cilvēki samēslo vairāk, bet patiesībā tā tiek nodarīta tikai lielāka skāde, jo zāliens izdeg. Atkarībā no mēslojuma veida, zālienu mēslo 2–3 reizes gadā.
