Gatavojam augu hidrolātus mājās!

Kā gatavot augu hidrolātu?

Ja gribas pamēģināt pašam pagatavot hidrolātu, Vaira Kārkliņa iesaka sākt ar smaržīgiem un pieejamiem augiem – piparmētra, lavanda, vīgrieze. Piparmētrai piemīt atsvaidzinoša un uzmundrinoša iedarbība, lavandai un vīgriezei – nomierinoša. Ļoti jauka, smalka un maiga smarža ir maijrozīšu hidrolātam, tāpat arī citu rožu ziedlapiņām (bet pašu audzētu, ne veikalā pirktu ar nezināmu izcelsmi).

Speciāls hidrolātu destilācijas aparāts (alambiks) vajadzīgs tad, ja gribas to darīt lielākos apjomos. Tikai savām vajadzībām vien nav pilnīgi nekādas nepieciešamības tādu aparātu iegādāties. Aparāti ir dažādu tilpumu, un, jo lielāks tilpums, jo ilgāk notiks destilācija. Toties mājās uz plīts ar katliņa metodi hidrolātu var dabūt ātri. Lūk, kas jādara:

1. Vajadzēs katlu, nelielu bļodiņu, ko ievieto katlā un kur krāsies hidrolāts, kā arī vāku vai bļodu, ko uzlikt katlam (to liek augšpēdus). Traukiem ir jābūt perfekti tīriem – no tīrības būs atkarīgs, cik ilgi saglabāsies hidrolāts.
2. Katlā ievieto nelielo bļodiņu (starp tās malām un katla sienām jābūt 3–5 cm platai spraugai), apkārt tai savieto augus (zemāk par bļodiņu) un ielej karstu ūdeni – tik daudz, lai augi ir nosegti (augu un ūdens svara attiecība 1:3), bet ūdens neiet iekšā bļodiņā (rēķinoties vēl, ka ūdens vārīsies).
3. Uzliek katlam vāku (otrādi, lai izliekums ir uz iekšpusi) vai bļodu, kas cieši noslēdz katlu, un tajā ielej ļoti aukstu ūdeni vai, vēl labāk, ledus gabaliņus (tas vajadzīgs, lai tvaiki kondensētos). Ideāli, ja bļodas dibens ir konusveida, piltuvei līdzīgs, tad kondensātam būs vienkāršāk savākties un pilēt mazajā bļodiņā.
4. Liek vārīties uz nelielas uguns (jāvārās lēnītēm). Tā kā katls visdrīzāk nav caurspīdīgs un nevar redzēt, kas iekšā notiek, pēc laiciņa noceļ bļodu (vāku) nost, lai paskatītos, vai viss rit pareizi. Ja mazajā bļodiņā, kas stāv katla dibenā, iekšā ir caurspīdīgs, bezkrāsains ūdens, viss kārtībā, tas ir hidrolāts. Bet, ja šķidrums ir kaut kādā krāsā, kā tēja, tas nozīmē, ka uguns visdrīzāk bijusi pārāk liela, augu novārījums ticis bļodiņā, un tātad jāsāk viss no gala, jo tēja nav hidrolāts!
5. Pagatavoto hidrolātu lej tumša stikla pudelītēs (ērti lietojamas būs ar uzskrūvējamu izsmidzinātāju) un glabā istabas temperatūrā, bet ne saules gaismā. Ja nepieciešams, vasarā pirms lietošanas uz ādas var ielikt atdzesēt ledusskapī, lai svaigāka sajūta.

Viss vārīšanas process aizņems 10–15 minūtes, un šādi var iegūt apmēram 50–100 mililitru hidrolāta.

Citi lasa

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Estere Jansone

Mode

Dubska un Ševeļovs pasaka, kas ir stilīgi, un kādu daudziem mīļu apģērbu būs jāizmet

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

Hidrolāts var glabāties diezgan ilgi – tas ir destilāts, turklāt arī ēteriskās eļļas un augskābes palīdz hidrolātam iekonservēties un glabāties. Vairas kundzei ir pudelītes, kas glabājas jau vairākus gadus. Kā var zināt, ka hidrolāts ir sabojājies? Pasmaržo, apskata – ja skatās pret gaismu un redz pudelītē iekšā tādu kā mākonīti, tad diezgan droši, ka ir pagalam.

Nākamā lapa