• Šobrīd

    weather img

    Rīga +11°C Skaidrs, Z/ZR vējš, 5.66 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Gaisu mauriņam! Kāpēc jāveic zāliena aerācija?

    Zāliens
    Indra Ozoliņa
    6. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No Gundas Benefeldes personiskā arhīva
    Ar laiku zāliena augsne sablīvējas, tajā iekļūst mazāk gaisa, un mauriņš sāk zaudēt savu labo izskatu. Tāpēc pavasarī vajadzētu zālienu kārtīgi sabužināt jeb veikt aerāciju.

    Iesaka Juris Strods, Agrimatco lauksaimniecības tehnikas pārdošanas menedžeris Vidzemē.

    Tu taču zini, ka augu – arī zāliena – saknēm nepieciešams gaiss. Vārds aerācija nozīmē gaisa ievadīšanu augsnē, kas iespējams dažādos veidos. Tradicionāli to dara ar speciālu iekārtu aeratoru, bet var arī izmēģināt citu metodi – mauriņu sadurstīt, staigājot pa to ar īpašām naglu kurpēm, kurās sadzītas 3–4 centimetrus garas nagliņas. Tiesa, tas būs darbietilpīgāk, jo nāksies likt pēdu pie pēdas, lai caurumiņi zālienā veidotos cieši blakus cits citam. Līdzīgi kā, ja zālienu mēģinātu sadurstīt ar dakšām. Taču šis paņēmiens nav tik labs kā apstrāde ar aeratoru, jo šādi netiks izplucināta vecā zāle un apakšā saaugusī sūna. Ja nav ne aeratora, ne naglu kurpju, protams, mauriņu vari izgrābt arī ar asu grābekli, bet tas būs ļoti smags darbs un diez vai tam pietiks pacietības.

    Ideāli – divreiz gadā!

    Tātad aerācija ir mauriņa apstrāde ar īpašu iekārtu aeratoru, kas atgādina zāles pļāvēju. Tas ir nākamais darbarīks pēc pļaujmašīnas, ko vajadzētu iegādāties, ja vēlies iekopt skaistu zālienu. Iekārta nodrošina, ka zālītes sakņu sistēmai labāk tiek pievadīts skābeklis, tā kļūst kuplāka un leknāka.

    Aerācija ir ļoti labs risinājums, ja gribi atbrīvoties no sniega pelējuma, kas traucē elpot zāles saknēm, kā arī sūnas. Pēc tam augsnes neitralizēšanai uzber kaļķi vai pelnus.

    Vislabāk aerāciju būtu veikt divreiz gadā – pavasarī, kad nokusis sniegs, zeme apžuvusi pirms veģetācijas atsākšanās un zālītes pļaušanas, kā arī rudenī, noslēdzot mauriņa pļaušanas sezonu.

    Kā to darīt?

    Visiem aeratoriem ir viens darbības princips, bet divi varianti: ar griezējnazīšiem un ar adatām uz rullīša. Abos gadījumos, apstrādājot mauriņu, nedaudz tiek sagraizīta augsnes virskārta, izplucināta vecā zāle un sūna.

    Sākumā darba dziļumu noregulē sekli, ap 2–3 centimetru dziļumā, pāriet ar aeratoru zālienam pāri vienu reizi un pēc tam otru krusteniski, palaižot nazīšus vai rullīti dziļāk (kādus 5–6 cm). Precīzi grūti pateikt, jo pats, aerējot mauriņu, skatos pēc sajūtas.

    Ja aerācija daudzus gadus vai vispār nav veikta, nevajag uzreiz darboties maksimālajā dziļumā, jo tas aparātam radīs lielu slodzi un vari to salauzt. Labāk to darīt pakāpeniski – sākt seklāk un pēc tam darboties dziļāk. Pārejot mauriņam pāri ne tikai vienu, bet vismaz divas reizes, arī rezultāts būs labāks. 

    Zāliena saknēm pēc aerācijas daudz labāk piekļūst gaiss, ūdens un barības vielas, tāpēc tas aug daudz spēcīgāks un blīvāks

    Atsevišķi aeratoru modeļi ir aprīkoti ar savākšanas kastēm, bet man labāk patīk, ka tās nav, jo tā ātri piepildās un ik pēc pāris metriem jāber ārā. Ērtāk šķiet veco zāli un sūnu sagrābt ar grābekli kaudzītēs un pēc tam ar ķerru aizvest uz kompostkaudzi.

    Lai gan šī procedūra zālienam nāk par labu, uzreiz pēc aerācijas paveras diezgan neglīts skats, jo zālīte, tajā saaugusī sūna un zeme ir izkasīta, tāpēc rēgojas velēnas kumšķi, taču apmēram pēc divām trim nedēļām mauriņš atgūsies. 

    Visbeidzot, kad nogrābts liekais, uzkaisa speciāli zālienam paredzētos minerālmēslus. Un vēl – pēc aerēšanas ir īstais brīdis arī tukšo laukumiņu piesēšanai, kas radušies izplucinātās sūnas, sniega pelējuma vai citu iemeslu dēļ, – tad zāliena sēklas vieglāk piekļūs augsnei, labāk dīgs un attīstīsies. 

    Lai aerators un zāles pļāvējs pavasarī labi kalpotu, tiem laikus vajag veikt apkopi – mainīt eļļu, pārbaudīt filtrus, apskatīt, vai nazīši uzasināti un nobalansēti.   

    Pieredzes stāsts

    Aerējam saulainā dienā

    Gunda Benefelde, skaista dārza saimniece Mārupē:

    – Mauriņu aerējam katru pavasari, kad tas pēc ziemas apžuvis. Zālienu vajag kārtīgi izķemmēt, izbakstīt velēnu, lai tas kļūst gludāks un izrušinātos laukā saaugušās sūnas. Noķemmējot mauriņu, izlīdzinās jau no rudens sakrājušās slieku izveidotās čupiņas. Pateicoties aerācijai, vairs nav redzamas arī ziemā uz putnu barotavu iestaigātās taciņas.

    Agrāk aeratoru nomājām, bet, tā kā mums ir diezgan liela teritorija – pushektārs –, vīrs to pagājušajā gadā nopirka. Ja mājās ir visi ģimenes locekļi un četri grābēji, tad tiekam galā vienas dienas laikā. Reizēm spēkus sadalām: pirmajā dienā aerējam vienu zāliena malu, nākamajā – citu.

    Aerēšanai izvēlamies saulainu, vējainu dienu, lai ātrāk apžūst un var vieglāk visu lieko sagrābt. Aerējot mainām kustības virzienus, lai visu mauriņu norūtotu vienmērīgi un neviena vieta nepaliktu neapstrādāta.   

    Sagrābto zāli izmantoju vai nu jaunas dobes veidošanā – lieku slāņos un kūdru pa virsu –, vai arī metu komposta kaudzē, pieberot Bioefekta biokopompostētāju, lai masa labāk pārstrādātos.

    Tā kā mums zālienā veidojas sūna, pēc aerēšanas kaisām speciālo mēslojumu. Lai sanāktu vienmērīgāk, sējam nevis ar roku, bet izmantojam speciālos zāliena mēslojuma ratiņus. Darām to, kad laika prognozes nākamajā diena sola lietu, lai minerālmēsli, bērniem ejot ārā, neķertos pie zābakiem.  

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+