FOTO: Skaistā dārza saimniece Valentīna Kušnere: Nebaidies augus frizēt

Manuprāt, dārzs ar daudzveidīgām formām ir skaists pat tad, ja tajā nekas nezied. Kad nāca modē topiāriji – dažādu ģeometrisku formu veidā izgriezti augi –, audzētavās tie bija diezgan dārgi, tāpēc nolēmu tādus veidot pati.

Ko apgriezt?

Saīsināt un dažādi apcirpt var visus augus, taču veidošanai piemērotāki ir kokaugi ar lokaniem dzinumiem un biezu zarojumu. Šim nolūkam pateicīgas ir īves, spirejas, Rietumu tūjas un grimoņi. No kadiķiem formēšanai viegli padodas vienīgi kazaku kadiķis (Juniperus sabina).

Necērpu Rietumu tūjas ‘Danica’ un ‘Salaspils’ jeb ‘Globosa Salaspils’, kas pašas dabīgi veido lodes formu.

Citi lasa

Gita Vīksne

Slavenības

Ģirta Ķestera dēls Pauls: Tētis nostaigāja pa naža asmeni

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

Kādā veidā?

Jo ātrāk kociņu sāk veidot, jo labāk – jaunam augam vieglāk pārciest stresu. Ja koks jau vecs un vēl nekad nav cirpts, tādu nevajag sākt formēt, jo tam vairs nebūs daudz spēka dzīt jaunus dzinumus. 

Nebaidies augus frizēt – dzinumi, tāpat kā cilvēkam mati, sezonas laikā ataugs. Visgrūtāk ir panākt vēlamo formu pašā sākumā. Citi mēdz izmantot šablonus, bet es strādāju bez palīglīdzekļiem, pēc acumēra. Ne vienmēr izdodas uzreiz, taču ar katru reizi sanāk arvien labāk. Vispirms izpētu stumbru, zaru veidojumu, lai saprastu, kādu formu no tā varu dabūt.

Sākumā noņemu apakšējos zarus un tad veidoju pašu galotni, bumbu.

Lai sanāktu aptuveni vienādi, atkāpjos kādu gabaliņu nostāk un pavēroju no malas, kur vajag piecirpt, un tā vairākkārt no vienas un otras puses.

Ja izskatās, ka sanācis gana labi, pa aplīti frizēju tālāk, atkal paeju maliņā un paskatos, kur vēl vajag piecirpt. Tuvumā to nevar redzēt. Tā turpinu, kamēr izveidota vēlamā forma. Vēlāk pielīdzināt ir daudz vieglāk – tad no virspuses tikai apgriežu jaunos ataugušos zariņus. Ar katru gadu bumba kļūst platāka un platāka.

Tā kā manā dārzā ir laba augsne, augi ir veseli un šķiet, ka jūtas labi, pēc apgriešanas tos nemēsloju. Kociņus un krūmus baroju tikai pavasarī ar komplekso mēslojumu Novatec Classic, ar ko pilnīgi pietiek.

Kad un cik bieži?

Pirmoreiz augus apgriežu pavasarī līdz Jāņiem. Skujkokus parasti cērpu divas līdz trīs reizes gadā, bet lapu kociņus frizēju biežāk – vismaz četras reizes.

Cirpšanas starplaiku ilgums atkarīgs no laika apstākļiem un augu augšanas ātruma. Augustā piefrizēju zaru galiņus. Pēdējo reizi apgriežu septembrī, un tad kociņi izskatās glīti līdz pat pavasarim.

Ja veido egles

Tad pirmoreiz to dari ziemas beigās, pavasara sākumā. Apgriežot egles, svarīgākais ir dzinumu saīsināt tik daudz, lai uz tā paliktu snaudošie pumpuri, no kuriem veidosies jaunie zariņi.

Ja kociņu sāk cirpt, tad tas jāturpina, nedrīkst pārtraukt. Citādi augs zaudēs pat dabas doto formu.

Ņem vērā! Vislabāk augus apgriezt mākoņainā laikā, vakarpusē vai agri no rīta. Karstā dienvidū to nedrīkst darīt, jo augs rētu vietās var apdegt.

Valentīnas augu frizēšanas rīki

Zāliena šķēres, zaru knaibles, mehāniskās dzīvžoga un dārza šķēres, akumulatora šķēres. Ar lielajām elektriskajām dzīvžoga šķērēm strādā vīrs – Valentīnai tās par smagu. Šķēres pirms pirkšanas vienmēr tiek izmēģinātas – vai ir viegli lietojamas un vai ātri negurst rokas.

Iztīri skujkokus! 

Ja skujas dzeltē zara daļā tuvāk stumbram, par to nesatraucies – skuju biršana (nomaiņa) skujkokiem ir dabiska lieta. Taču cirptajiem, dekoratīvajiem skujeņiem vainags mēdz būt tik blīvs, ka skujas pašas nespēj izbirt. Tās krājas vainaga iekšpusē, kritalas noēno zarus un stumbru, neļaujot sarosīties snaudošajiem pumpuriem, kas varētu veidot jaunus zarus. Veidojas arī labvēlīga vide slimību attīstībai.

Tāpēc palīdzi savam kokam – nepiemirsti vecās skujas no vainaga iekšpuses regulāri izbraucīt vai izkratīt.

Jo biežāk cērp, jo kociņš blīvāks

DAINIS OZOLIŅŠ, kokaudzētavas Īve īpašnieks:

Kociņus apgriežam visu cauru vasaru. Cērpot tikai reizi gadā, nevar dabūt vēlamo formu. Jo biežāk cērp, jo blīvāki, biezāki tie aug.

Formēšanai ļoti labi ļaujas skābarži – no tiem var taisīt kolonnas, vārtus, veidot uz kāta apaļus vai kantainus. Ne velti to daudz ir muižu un piļu parkos Rietumeiropā. Arī dižskābardi var labi formēt. Lai saglabātu blīvumu, to apcērpam, tiklīdz jaunais dzinums paaudzies par kādiem 10 centimetriem. Tāpat liepas var labi cirpt. No īvēm un bukšiem labi izdodas apaļas formas, konusi un piramīdas. Skaistu, blīvu konusu izveidoju no tūjas, kura gandrīz bija aizgājusi bojā – tagad tā ir bieza un kompakta. Piecērpot daudz blīvāk aug arī bārbeles, ligustri, klintenes, vilkābeles un citi koki un krūmi. Kamēr kociņš vai krūmiņš ir mazs, vainagu var paveidot jebkuram kokaugam, lai tas izskatītos glītāks un kompaktāks.

Cērpam arī lauru kokus uz kāta un, lai tie pēc ziemas labāk atgūtos, pabarojam ar šķīstošo pilnmēslojumu (NPK 14–11–25 + mikroelementi). Lielos kokus, kas ir 10–25 gadus veci, gan nemēslojam. Bet, ja tomēr ir vēlēšanās kociņus un krūmus mēslot, tad noteikti jāievēro ieteiktā deva. Manuprāt, daudzi pārcenšas ar mēslošanu, un tas augiem traucē normāli augt, tāpat kā mums negaršo zupa, kurai piebērts par daudz sāls.

Pavasarī kociņiem jābūt nocirptiem pirms sulu un sveķu tecēšanas laika, lai izsargātos no kaitēkļu uzbrukumiem, tātad tas jādara miera periodā.

Labāk kociņus cirpt ne pārāk karstā laikā. Skatos laika ziņas, un, kad sola trīs apmākušās dienas pēc kārtas, tad cērpu, jo citādi augi intensīvā saulē var apdegt.

Nav jāveido!

Labākās ir Rietumu tūjas ar dabiski apaļu formu. Plānojot stādīt dārzā stingras ģeometriskas formas kokus un krūmus (gan lapu, gan skuju), izvēlas šķirnes, kas pašas veidos vēlamo vainagu.

• ‘Hoseri’ – vainags lodveida, skujas tumši zaļas. Augstums 0,4–0,8 m, platums tāds pats.
• ‘Little Dorit’ – vainags apaļš, skujas spoži zaļas, zilganzaļas. Augstums 0,6 m, platums tāds pats.
• ‘Little Giant’ – vainags olveida, skujas spilgti zaļas. Augstums 0,9 m, platums arī.
• ‘Danica’ – vainags ļoti apaļš, skujas smaragdzaļas, smalkas. Augstums 0,6 m, platums 0,5–1 m.
• ‘Danica Aurea’ – vainags apaļš, blīvs, skujas, dzeltenas. Augstums 0,5 m, platums arī.
• ‘Mirjam’ – vainags apaļš, skujas dzeltenas, dzeltenzaļas, ziemā zeltaini oranžas. Augstums 0,5 m, platums arī.
• ‘Recurva Nana’ – vainags plati lodveida, var sacīt, ka plakans, skujas zaļas, ziemā brūnas. Augstums 0,3 m, platums 0,5 m.
• ‘Rheingold’ – vainags lodveida, skujas zeltaini dzeltenas ar zilganu apsarmi, rudenī un ziemā oranži dzeltena. Var veidot kā pankūku. Dendroloģe Aija Kaškure savos kursos uzslavē kā labāko dzelteno tūju. Augums 2,5 m, platums 1,5 m.
• ‘Golden Globe’ – vainags apaļš, skujas zeltaini dzeltenas visu gadu. Sākumā tur formu, vēlāk, kad koks vecāks, tas tomēr jāgriež. Augstums 1,5 m, platums 1 m.
• ‘Dumosa’ – vainags olveida, skujas tumši zaļas. Ļoti iecienījuši meža zvēri. Augstums 2–2,5 m, platums – 1 m.
• ‘Salaspils’– pilnīga lode, vainags blīvs, skujas tumši zaļas. Augstums 1,2 m, tāds pats platums.
• ‘Woodwardii’ – vainags lodveida, skujas zaļas, lēnaudzīga. Augstums 1,5–2 m, platums 1,2–1,5 m.