Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līga Biņkovska:
- Ikdienā nodarbojas ar fotografēšanu.
- Jau četras vasaras saimnieko savā piemājas dārzā Ogrē. Dārza platība – 1000 m2.
- Veido dārzu pēc protege garden un cottage garden principa, kas paredz iekļaut sakņu dārzā puķes un radīt mājīgu oāzes sajūtu.
- Savā Instagram kontā @liganakts dalās dārza padomos no pašas pieredzes un noskaņu fotogrāfijās.
«Dārzs jaunam cilvēkam? Manuprāt, visbiežāk gados jauniem cilvēkiem dārza nav nevis tāpēc, ka tas nepatiktu, bet tāpēc, ka vienkārši nav savas zemes, kur kaut ko audzēt. Pirms vairākiem gadiem ar vīru Ēriku tikām pie zemes gabaliņa līdzās vīra vecāku īpašumam Ogrē, tad arī manī pamodās vēlme darboties dārzā. Sapratu, ka vēlos audzēt dārzeņus, jo aizrāva doma par pašu audzētu, veselīgu pārtiku. Kad zināms, kā augļi un dārzeņi izauguši, ar ko baroti, tie liekas vērtīgāki, un to pierāda arī dažādi zinātniskie pētījumi, kuros tolaik iedziļinājos.
Daudzas publikācijas apliecināja, ka mājās audzētais ir ar lielāku uzturvērtību, tāpēc ideja par pašiem savu dārziņu aizrāva jo īpaši. Sākumā biju nolēmusi, ka neaudzēšu puķes un košumkrūmus, vien ēdamas lietas, jo ziedi taču nekam nenoder, bet, laikam ejot un iemīlot arī fotografēšanu, manas domas lēnām mainījās.
Sapratu – ziedi taču ir tik skaisti un, lai gan nepabaro vēderu, sniedz prieku dvēselei. Tā manā dārziņā ar katru gadu arvien vairāk ienāk arī dekoratīvie augi.
Jau pašā sākumā man bija ideja par augstajām dobēm dārzeņu audzēšanai, ko daudz biju redzējusi internetā, īpaši Pinterest platformā, bet pirmajā dārza sezonā nesanāca to īstenot, jo, atzīšos, tas likās sarežģīti un dārgi. Taču nākamajā gadā tikām pie kokmateriāliem, abi ar vīru nolēmām, ka tam nevajadzētu būt nemaz tik grūti, un ķērāmies pie darba.
To var darīt daudz prasmīgāk, piemēram, apstrādājot dēļu iekšmalas ar līdzekļiem, kas aizsargā koku no bojāšanās, bet mēs vienkārši sanaglojām dēļus un izvietojām rāmjus uz zemes. Pašlaik dārzā ir 18 augstās dobes, kuru platums ir 70 centimetru un kas veidotas no 20–30 centimetru platiem dēļiem. Dobes piepildītas ar satrūdējušu kompostu, ko ik gadu papildinām.
Reiz speciāli pasūtījām arī melnzemes kravu, bet nopirktā zeme neizrādījās diez ko laba, tāpēc par labāko joprojām atzīstu kompostu no paša dārza. Sākotnēji taciņas starp kastēm atstājām ar zāli, bet vēlāk sapratu, ka tas tomēr nav glīti, jo zālīte tiek izmīdīta, taciņas jāravē, un tas nolaupa prieku par dārzu.
Nodomāju, kādēļ tērēt laiku taciņu ravēšanai, un pirms pāris gadiem izklājām uz tām ģeotekstilu un uzbērām olīšus. Vairs nav jāravē, dobes iegūst skaidras robežas, uz taciņām nav dubļu, un dārzs arī izskatās dekoratīvāks – kā mājas turpinājums.
Dārzu veidoju pēc protege garden koncepta, kad ziedus stāda kopā ar dārzeņiem un izvēlas tādus augus, kas piesaista bites, tauriņus un citus kukainīšus, kas palīdz radīt veselīgu dārza mikroklimatu. Man patīk doma, ka var iziet dārzā un vienuviet salasīt gan produktus vakariņām, gan tējas buntīti, gan ziedu pušķi vāzei.
Katrā dārza sezonas sākumā, pavasarī, dobēs viss izskatās kārtīgs, bet vasaras pilnbriedā tās ir saaugušas gluži kā džungļi. Tā ar laiku, ļaujot dzīvot dārzam savu dzīvi, var apjaust arī paša pieļautās kļūdas.
Piemēram, ķirbji un kabači ļoti ātri iziet no augsto dobju rāmjiem, bet mana lielākā kļūda bija atstāt starp augstajām dobēm pārāk šauras taciņas – gluži kā bērnībā laukos ierasts, kad taciņas starp vagām bija pēdas platumā.
Tagad saprotu, ka pa tik šaurām takām ir ne vien grūti pārvietoties, bet arī kopt dārzu, jo, piemēram, ir sarežģītāk piebraukt ar ķerru vai paiet garām dobēm ar lejkannu rokās. Tāpēc gaidāmajā vasarā plānojam dobes pārbūvēt un izveidot platākas, bet zem oļu seguma ieklāt biezāku ģeotekstilu, kuram neaugtu cauri nezāles.
Un jā, arī es esmu dārzkope, kam gribas un vajag visu!
Rudeņos allaž nodomāju, ka nākamgad gan kaut ko audzēšu mazāk, bet ziemas laikā man vienmēr rodas milzu mērķi un iedvesma, kuras vadīta pasūtu internetā sēklas, pati audzēju stādiņus, un dārza negausība sākas no jauna. Un katru pavasari dodos uz stādaudzētavām, tirdziņiem, arī tur iegādājos stādus, ar kuriem man pašai jau ir pilna māja. (Smejas.)
Pati sēju gan cīnijas, gan kosmejas, gan lauvmutītes. Esmu izaudzējusi arī petūnijas no sēklām. Man patīk spēlēties ar viengadīgiem augiem. Tie ļauj dārzam mainīties, bet dārzkopim – eksperimentēt.»
Līga iesaka
- Grāmata iedvesmai. Floret Farm’s grāmata A Year in Flowers ir īpaša ar to, ka tur augi sagrupēti tā, lai katrā gada mēnesī varētu izveidot ziedu pušķi no dārzā augošā. Mēģinu šos augus – ziemcietes, viengadīgās puķes, krūmus – sagādāt arī savā dārzā.
- Saskanīgi toņi. Krāsas dārzā cenšos miksēt pa zonām, bet, lai kopā nav vairāk par trim pamattoņiem, jo pārāk raiba vide, manuprāt, rada nekārtīgu iespaidu. Man mīļākie ir gaišie un pasteļtoņi – balts, violetīgais, maigais persiku tonis.
- Atradumi. Šogad sīpolpuķes un dālijas plānoju pasūtīt Flower Farm (famflowerfarm.com) – tur ir ļoti kārdinoša izvēle.
- Vairākas atpūtas vietas. Soliņus, galdiņus, atpūtas stūrīšus vērts iekārtot vairākās dārza vietās – tad garāmejot biežāk sanāk piesēst un pavērot dārza mainīgo ainavu no dažādiem leņķiem.
- Grupēt augus. Piemēram, visiem ogulājiem atvēlēts viens stūrītis – tur sastādītas avenes, zemenes, mellenes, ko vienuviet ražas laikā var baudīt.
- Laistīt vajag! Dārzu laistām ar šļūteni, pieliekot galā smidzeklīti. Jā, augstajās dobēs augsne izžūst ātrāk, tādēļ laistām regulāri.
- Pēc iespējas dabiskāk. Neatbalstu niknu ķimikāliju izmantošanu dārzā, tāpēc meklēju informāciju, kā saimniekot ar maksimāli dabiskām metodēm. Lietojam savu kompostu, gatavojam vistu mēslu uzlējumus, vircu. Tomāti ir cimperlīgāki, tādēļ tos mēsloju ar Kristalonu.
Raksta turpinājumā aplūkojiet Līgas dārzu fotogrāfijās!
