Rīga -2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai acis atpūšas
Tagad graudzāles ir teju obligāts puķu dobes elements katrā dārzā, bet es vēl atceros laikus, kad par tām vīpsnāja – no sērijas: zāli mēs pļaujam, nevis stādām. Cilvēki nesaprata, nenovērtēja. Pēc profesijas esmu ķīmiķe, taču, kad līdz ar neatkarības iestāšanos ar vīru Induli atguvām savus septiņus hektārus no mantotās zemes un viņš sāka nodarboties ar kokaugiem un izveidoja stādaudzētavu, es ātri vien sajutu, ka profesijai un augu audzēšanai ir daudz kopīga – latīniskie nosaukumi, precizitāte un kārtīga izpēte. Tā 90. gadu beigās pieņēmām lēmumu – būs arī puķes. Un jau no tā brīža bija doma arī par graudzāļu kolekciju. Katram kolekcionāram ir savas intereses, bet mani aizrauj savvaļas sugas un, kā man patīk sacīt, tās neskrienošās, proti, kuras turas ceros, nevis strauji pārņem dobes. Šobrīd skrienošās, piemēram, labi zināmais kāpukviesis (Elymus farctus) ir savaldīts podā. Kad būs laiks, pārstādīšu lielākā traukā, tā neļaujot tam brīvi plesties.
Kas man patīk graudzālēs? Tās netraucē ar košiem, uzbāzīgiem ziediem kā, piemēram, lilijas. Tiesa, kāda martagonlilija pat iederas graudzāļu stādījumos – kā akcentiņš. Bet pašas graudzāles dārzā ienes kustību un skaņu. Sanāk mierīgas dobes, kur acis var atpūsties.
Perfektais pārītis – smilts un mulča
Mana graudzāļu kolekcija lielākoties izvietota ap 1000 kvadrātmetru lielajā dobē, kas papildināta arī ar ziedošiem augiem. Ierīkojot dobi Zemgales mālā, no sākuma uzbērām apmēram 10 centimetru drupinātās koksnes kārtu – trīs gados tā ātri satrūdēja un izveidojās auglīgāks augsnes slānītis. Tāpat mums arvien stāv pa kādai smilšu čupai, ar ko ielabot augsni graudzālēm. Regulāri atjaunojam arī priežu mulču. Eksperimentējot gan tapis skaidrs, ka ir arī tādas graudzāles, piemēram, eragrostes un stepjulīgas, kurām vajag pliku vietu – tām mulču neliekam.
Lai augs atalgotu ar labu augšanu, ļoti svarīga ir stādīšanas vietas izvēle. Sausuma graudzālēm vajadzēs viskarstāko vietu ar labi drenētu augsni – tā var būt smilšaina un pat akmeņaina, katrā ziņā ne smags māls. Tādām graudzālēm kā miskantēm, grīšļiem vajadzēs mērenu mitrumu un sauli. Meža augi lielākoties necieš sauli, grib, lai ne mazāk kā pusi dienas būtu ēna vai vismaz koku lapotnes kliedēta gaisma. Graudzāles no podiem var stādīt visu sezonu, taču dalīšanu gan labāk atlikt uz pavasari. Praksē esmu pārliecinājusies – ja dala rudenī, tās tāpat neieaugas.
Taču, kas attiecas uz ziemošanu, – uzskatu, ka pat jutīgākos augus var izaudzēt, ja tikai atrasta tiem piemērota vieta. Arī pie mums, Staļģenes apkārtnē, gadās aukstākās ziemas Latvijā. Tādas bija pirms pāris gadiem – nekas nebija apsegts, arī sniega kārta paplāna, bet viss izdzīvoja. Ja augs iestādīts nepiemērotā vietā, tad tam katra novirze no normas var izrādīties liktenīga. Izjūtu par pareizo vietu uztrenē, daudz stādot un, jā, arī mācoties no pieredzes un kļūdām. Tāpat kā daudzi, arī es pirms gadiem divdesmit biju iesējusi krāšņo pampu zāli – pirmajā gadā bija izaudzis varens pušķis, bet ziemcietīgs izrādījās tikai viens stiebrs. Tagad kolekcijā ir salizturīgāka Ravennas cukurniedre (Saccharum Ravennae), ko dēvē arī par neīsto pampas zāli.
Griezt vai negriezt?
Mēslošanas ziņā graudzāles patiešām ir bezrūpju augi. Nemēsloju nedz lielās, nedz sausumu un prēriju klimatu mīlošās graudzāles, jo arī dabā tām itin nekāda mēslojuma nav. Meža grīšļus gan labāk uzreiz stādīt trūdvielām bagātākā augsnē.
Arī augšanas laikā nekā īpaši savas graudzāles nekopju. Galvenais un apjomīgākais darbs – veco lakstu nogriešana. Un tur man ir šāda taktika… Sala neizturīgākajām, jutīgākajām graudzālēm, piemēram, lapsastu spalvzālēm, lapojumu labāk atstāt līdz pavasarim. Lielās miskantes gan, cik var paspēt, apgriežam jau rudenī, jo tām ir ļoti stingrs lapojums un kāti. Miskanšu lapas vēlāk izmantojam podu un jutīgāko augu segšanai. Mazās miskantes gan atstājam līdz pavasarim. Pēdējos gados rudenī lielumu apgriežam arī seslērijām, jo tās ir biezi saaugušas un, ja vēl uzkrīt sniegs, ceri var izsust vai sākt pelēt. Smukumam, lai dobe nav plika, atstājam pavisam nedaudz lapojuma.
Tāpat ir graudzāles, piemēram, jau minētās miskantes, kuras ļoti sausās vasarās jālaista. Tad ņemu talkā lielo sūkni un salaistu tā, ka pludo. Jo – ja laista, tad kārtīgi! Jālaista arī augi, kuri aug līdzās lielu koku saknēm, jo tās nosūc visu mitrumu. Bet visādi citādi – graudzāles vairāk ir baudai, ne darbam!
Kuras izvēlēties?
Migliņai
Krāšņā eragroste (Eragrostis spectabilis) veido rozīgi sarkanīgu ziedu mākonīti. Labi aug drenētā augsnē, bet mitrumizturīgāka nekā citas sugas.
Īstā sāre (Panicum virgatum) izaug līdz 2 m augsta, stāda saulē parastā, vidēji mitrā augsnē. Ļoti ažūrs, caurspīdīgs ziedu mākonis piešķir dobes aprisēm vieglumu.
Zilganās molīnijas dzeltenraiblapainā šķirne (Molinia caerulea subsp. caerulea) ‘Variegata’ – izcili dekoratīva. Izaug 70 cm augsta, augsnes ziņā neizvēlīga, priecāsies par saulīti. Priekšplānā – heihēras šķirne ‘Frosted Violet’ izteiksmīgā bordo tonī.
Spalvveida stepjulīga (Stipa pennata) savvaļā aug stepēs. Arī dārzā tai ir līdzīgas prasības – stāda labi drenētā, sausā līdz vidēji mitrā augsnē siltā, saulainā vietā. Pavairo sējot sēklas, cerus nedala.
Niedru molīnija (Molinia caerulea subsp. arundinacea) savvaļā aug Eiropā mitrās pļavās. Latvijā tā nav sastopama. Cers blīvs, 2 m augsts, dekoratīva līdz novembrim, vēlāk sagāžas.
Foniņam
Miskantes ir lielisks fons un kaimiņš citām graudzālēm. Visas labi aug slikti drenētās augsnēs, panes applūšanu, nav jāmeklē vieta, kas pasargāta no pārmērīga mitruma. Bildes centrā – milzu miskante (Miscanthus x giganteus), kura atkarībā no augšanas apstākļiem izaug 2,5–4 m augsta. To stāda mitrā parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā, zied reti. Fonā – Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis) ‘Grosse Fontane’, kas izaug 2,5 m augsta, zied septembrī un oktobrī. Migliņa pa labi – Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis) ‘Federweisser’. Izstiepjas 2 m augsta, ziedu skaras baltas, zied katru gadu, ziedēšanu sākot augustā.
Zebriņa? Nē, Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis) ‘Gold Bar’ ar stāvu, blīvi izvietotu lapojumu ar dzeltenām šķērsjoslām. Var izaugt 120 cm augsta. Ozolos vēl nav ziedējusi, iespējams, pie mums arī neziedēs.
Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis) ‘Ferner Osten’ – 160 cm augsta, ziedu skaras sarkanīgas, zied, sākot no augusta. Pēc sausām vasarām lapojums rudenī krāsojas sarkanīgs.
Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis) ‘Nishidake’ var sasniegt 2 m augstumu. Ziedu skaras saulē zaigo zeltaini sudrabotas, ziedēt sāk jau jūlijā.
Krāsai
Košā cilindriskā imperata (Imperata Cylindrica) ‘Red Baron’ nav sajaucama ne ar ko citu! Stāda saulainā vietā mitrumu saglabājošā augsnē. Izaug līdz pusmetram. Blakus zaļais – palmu grīslis.
Buhanāna grīslis (Carex buchananii) atceļojis no Jaunzēlandes, no kurienes nāk daudzas krāsainās graudzāles. Iedod dobei vieglumu, ažūrumu un, jā, arī citādu toni. Stāda vidēji mitrā, drenētā augsnē saulainā vietā, kailsalā sedz. Izaug līdz 60 cm.
Īsnokarenā moskītzāle (Bouteloua Curtipendula). Cers izaug līdz 1 metru augsts, lapas pelēcīgi zaļas, ziedi ar oranžām putekšnīcām. Zied no jūlija līdz septembrim.
Īstā sāre (Panicum virgatum) ‘Rotstrahlbusch’ – šķirne ar sarkaniem lapu galiem. Stāda saulē sausā līdz vidēji mitrā augsnē. Izaugs līdz 1 m.
Slotiņu ūsu zāle (Schizachyrium scoparium) ‘MinnblueA’ (‘Blue Heaven’) rudenī krāsojas intensīvi violetā tonī, saglabā dekorativitāti līdz pavasarim.
Formai
Lapsastu spalvzāle (Pennisetum alopecuroides) ‘Hameln’ zied katru gadu. Augs līdz 70 cm augsts. Visas lapsastu spalvzāles stāda pilnā saulē. Pusēnā un ēnā aug labi, bet zied vāji vai vispār nezied.
Lapsastu spalvzāle (Pennisetum alopecuroides) ‘Red Head’. 90 cm augsts cers. Lapojums zaļš, rudenī krāsojas oranži dzeltenīgs. Ziedkopas mainās no sarkanīgām ziedēšanas sākumā līdz gaiši brūnganām ziedēšanas beigās, lielākoties redzamas rozīgi violetbrūnas.
Holla andropogone (Andropogon hallii) – stādāma saulē sausā līdz vidēji mitrā augsnē.
Platlapu hasmante (Chasmanthium latifolium) saglabā dekorativitāti no pavasara līdz rudenim, zied pievilcīgām plakanām skariņām. Līdz 1 m augsta. Stāda parastā dārza augsnē saulē vai pusēnā.
Slaidās moskītzāles (Bouteloua Gracilis) ziedkopas ir vienpusējas vārpiņas, novietojušās perpendikulāri uz ziedneša, un no attāluma tiešām izskatās kā moskītu uzlidojums. Piešķir dobei trešo dimensiju, kustīgumu. Ilgi saglabā dekoratīvu izskatu arī pēc ziedēšanas. Zied jūlijā un augustā. Augs 60 cm augsts. Vislabāk stādīt mēreni sausā, nabadzīgā augsnē saulainā vietā.
Devela grīslis (Carex davalliana) atgādina ciņus. Ziemzaļš un nekur neizskrien. Cers līdz 25 cm augsts. Labi aug saulē, gaišā noēnojumā mitrā, auglīgā augsnē. Labs kandidāts dobju priekšplāniem.
Skaņai
Palmu grīslis (Carex muskingumensis) – ap 90 cm augsts, veido blīvi aplapotu dzinumu puduri. Dekoratīvs, ilgmūžīgs. Savvaļā – Ziemeļamerikas centrālajā daļā un austrumdaļā – aug mitros mežos, krūmājos un pļavās.
Japānas metake, pseidosasa (Pseudosasa Japonica), ko tautā sauc arī par bambusu. Pirmos gadus stāv uz vietas. Nedod sānu dzinumus. Mūsu ziemās lapas un dzinumi var apsalt, bet pavasarī tie parasti labi atjaunojas. Labi aug slikti drenētās, mitrās vietās saulē vai pusēnā, nelielus augus uz ziemu labāk piesegt.
