Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārza vizītkarte
- Saimniece: mākoņpakalpojumu mārketinga menedžere Ilze Līne.
- Atrašanās vieta: Rīga.
- Platība: 1300 kvadrātmetru.
- Augsne: smilšaina.
- Dārza vecums: 14 gadu.
«Mūsu māja ir celta 2008. gadā, bet sākumā man intereses par dārzu nebija. Esmu īsta rīdziniece, taču gribēju, lai ap māju būtu skaisti,» stāstu iesāk Ilze. «Sāku pētīt augus, dārzu dizainus Latvijā un secināju, ka man nekas no tiem īsti nepatīk, jo tolaik modē bija spirejas, kadiķi un bārbeles. Tad kādā žurnālā izlasīju interviju ar mākslinieci Liju Ģībieti, kura stāstīja, ka savā Kurzemes dārzā glezno ar augiem, un manī aizķērās šī doma. Patika arī Vara Kazaka (Kokaudzētava Baltezers vadītājs – red.) ideja, ka katrai saimniecei vajag dobi pie virtuves loga, bet es šo domu paplašināju un dārzu ierīkoju tā, lai, skatoties pa ikvienu logu, redzētu kādus īpašus augus. Domāju, tāpēc man daudzas idejas rodas tieši pie loga.»
Ilze stāsta, ka, meklējot iedvesmu, toreiz aizguglējusies līdz slavenajam holandiešu ainavu arhitektam Pītam Audolfam (Piet Oudolf), bet vēl vairāk viņu ietekmējis britu ainavu arhitekta un dārzu dizainera Toma Stjuarta Smita (Tom Stuart-Smith) veikums, kurš arī dārzos stāda daudz ziemciešu. Tāpat viņu iedvesmojis mecenātes Dinas Zuzānes latviskais dārzs.
Rozes, kam šobrīd dārzā atvēlēta galvenā loma, gan Ilzes dārzā nonākušas ne pašā sākumā, bet kovida laikā, kad Ilze sajutusi, ka ziemcietes viņai ir mazliet apnikušas un iekšējais dzinulis urda dārzā kaut ko pamainīt. «Kad bērni vēl bija mazi, viņi draudzējās ar kaimiņiem, un tieši no kaimiņu vārtiņiem tad arī sākās nākamais mana dārza stāsts,» atklāj Ilze. «Tā kā daudz laika pavadīju mājās, sapratu, ka savu dārzu bieži redzu arī no turienes, ne tikai no loga. Sāku to uzskatīt par otru ieeju dārzā un, tā kā tajā vietā ir rīta saule, iestādīju tur rozes. Atcerējos, ka bērnībā vectētiņš audzēja rozes un cik jauki tās smaržoja.»
Citi lasa
«Tagad man ir apmēram simt šķirņu rožu, tālāk nolēmu neskaitīt. Visām nosaukumus zinu no galvas.»
Lai gan Ilzei ne visai patīk klasiski sarkanās rozes, pateicoties skaistajai ‘Dame de Coeur’, kā izaicinājumu pati sev viņa izveidojusi sarkano dobi. Tāpat īsti pie sirds Ilzei nav arī oranžā krāsa, tomēr viņai ļoti gribējies slaveno ‘Chippendale’, un tā radusies oranžā dobe. «Rožu stādus pārsvarā pērku no Ilzes Druvkalnes (Ilzes Rozes) un Ilzes Līces (Ārītes). Tepat netālu no manas mājas dzīvo arī rožu leģenda Jānis Uzulnieks. Viņš man ieteica izvēlēties mūsdienīgas šķirnes, tādu kā Kordes slaveno ‘Black Forest’ rozi, ap kuru vēlāk veidoju pārējo kompozīciju,» atklāj Ilze.
Ilze daudz laika velta šķirņu izpētei un cenšas noskaidrot, kuras ir izturīgākas pret slimībām, jo nevēlas dārzā lietot ķīmiju. Vienlaikus nabadzīgo smilšaino augsni vajag padarīt auglīgāku, lai rozes tajā justos labi. «Mans mērķis nav kolekcionēt retumus, svarīgākais ir augu veselība un kā tie izskatās kompozīcijā ar citiem. Izvēlos stabilas, pārbaudītas šķirnes, piemēram, no vācu firmām Kordes un Tantau,» stāsta Ilze.
Vēl viena saimnieces aizraušanās, kas gan radusies pamazām, ir skujkoki. Sākumā tūjas nemaz nav patikušas, bet, kad tās iestādījuši kaimiņi, Ilze novērtējusi, cik skaisti dārzs izceļas uz zaļā fona. Tā viņa izveidojusi arī nelielu skujeņu kolekciju, kurai interesantus augus iegādājusies no Polijas audzētavas Szmit, Nīderlandes Edwin Smits Conifers, kā arī audzētavām Robežnieki un Meža Rasas.
Runājot par izaicinājumiem, saimniece saka, ka agrāk dārzā ļoti slikti augusi zāle. Mēslošana nav palīdzējusi, tāpēc sākusi pētīt, ko darīt citādi, turklāt droši veselībai. Tā atklājusi, kā zālienus kopt ekoloģiski. «Mans zāliens ir mišungs no visādām zālītēm, ko pļauju ar benzīna pļaujmašīnu ik pa trim dienām, vienmēr augstākajā pozīcijā, un nopļauto zāli atstāju uz mauriņa. Esmu domājusi par robota iegādi, bet man tomēr pašai patīk pļaut un pēc astoņu stundu sēdēšanas pie datora labprāt izkustos. Pļaujot entos riņķus, vienmēr arī ieraugu, ko dārzā vajag pamainīt,» viņa stāsta. «Agrāk man bija aerators, bet tagad to vairs neizmantoju. Dabiskā zāles kopšanā tos neatzīst, jo aerējot tiek uzvandītas nezāļu, piemēram, pieneņu, sēklas, kas augsnē var snaust pat piecpadsmit gadu. Skābekli dabiskā zālē rada mikroorganismi, kurus vajag paēdināt, tāpēc atstāju nopļauto zāli, lai mikroorganismi barojas. Agrāk to nedarīju, un zālītē bija pliki laukumi ar smiltīm.»
Kā mulču un bioloģisku augsnes uzlabotāju Ilze biezā slānī lieto koku lapas: «Pretī manai mājai ir liels parks, tāpēc draudzējos ar sētniekiem, kas man atved koku lapas. Visu dārzu rudenī iepakoju lapās, vismaz trīsdesmit centimetru slānī, cik vien varu sapūst ar lapu pūtēju. Tās pa ziemu sakrītas, un no biezās kārtas paliek pāri tikai tāds kā pulverītis. Mikroorganismi lapas ļoti ātri pārstrādā, un man dārzs ir pilns ar sliekām. Mūsu dārzā ir daudz vecu koku, tāpēc arī pašiem darboties ar lapu pūtēju sanāk bieži. Lielākoties visu daru pati, dārzs ir mans sporta laukums. Mazliet palīdz mans septiņpadsmitgadīgais dēls Roberts – es gan viņam neko neuzspiežu, bet palūdzu vai arī vienojamies par darījumu. Varētu sacīt, ka nodarbojos ar permakultūru, tikai man ir svarīgi, lai būtu glīts mauriņš un apgrieztas apdobes. Lai dārzs izskatās nopulēts,» atzīst Ilze.
Ilzes atziņas un pārbaudītas vērtības
- Neticu kļūdām dārzkopībā – īsti aizrautīgam dārzniekam nevar būt kļūdas, tas ir tikai interesants izzināšanas process. Latvijā ir tik daudz pārsteidzošu dārznieku ar neatkārtojamām retu un arī parastu augu kolekcijām, katrs absolūti unikāls. Ja to radītāji būtu baidījušies kļūdīties, tad nebūtu šo brīnumu!
- Nebaidies eksperimentēt ar dārza dizainu – tajā nepastāv pilnīgi nekādi noteikumi. Ignorē tendences, izaicini sevi: nepatīk gluds zāliens – veido sūnu klājienu!
- Ja nav daudz lieku līdzekļu un laika, vēro apkārtējo vidi – kāda augsne, saules izvietojums, laistīšanas iespējas ir tavā zemes gabalā. No tā secini, kādi augi tur labāk justos, un – viss augs griezdamies!
- Vairāk baudi, priecājies un mazāk strādā! Lai to īstenotu, ir vērts darbus optimizēt. Arī es garos ziemas vakarus pavadu, domājot, kur izveidot laistīšanas sistēmu, kura vieta dārzā ir ērtāka instrumentu un komposta izvietošanai. Bet, piemēram, laikietilpīgo sīpolpuķu stādīšanu esmu atrisinājusi, vienkārši pievienojot Depo iegādātu uzgali urbjmašīnai un lielā ātrumā saurbjot daudz bedrīšu.
- Mans jaunākais atklājums ir zirgu pakaišu mulča. Vispirms uz dobes lieku lapas un tad pakaišus. Tā ir ekoloģiskāka nekā pirkta mulča, lai gan izmantoju arī to. Lietoju arī šķeldu, kad arboristi, kas strādā mūsu rajonā, iedod.
- Rožu kopšanā lietoju bioloģiskos līdzekļus un slimās lapiņas vienmēr norauju. Augus stādot, izmantoju firmas Bioefekts sausos mikrobioloģiskos mēslojumus. Šogad reizi nedēļā vai divās mēsloju rozes caur lapām ar Shultz mēslojumu rozēm un migloju ar Subtimikss, Biomikss pret sēņu slimībām un Bacilon pret kaitēkļiem. Dažas šķirnes, piemēram, ‘Ascot’ manā dārzā ir mazliet jutīgākas pret tripšiem, lai gan parasti šiem kaitēkļiem vairāk garšo gaišās šķirnes. Pret tiem labi darbojas bioloģiskais līdzeklis Neemazal.
- Zālīti uzcienāju ar Beļģijā ražotu bioloģiskas bāzes mēslojumu Viano, ko izplata firma Krastmaļi, – pateicoties tam, mauriņš kļuva koši zaļš, kaut arī to nelaistu. Viano mēslojums ir lielisks arī skujkokiem, un arī rozēm un hortenzijām lietoju speciāli tām paredzētu šīs firmas mēslojumu. Hortenzijām papildus izmantoju arī poļu audzētāju metodi – mēsloju ar zirgu mēsliem –, un rezultātā tās labāk iztur lietu un vēju.
