Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dabas parks pie jūras un pie Rīgas - Piejūra
Ne vienmēr, lai nokļūtu dabas apskāvienos, ir jādodas stundām ilgā un simtiem kilometru garā ceļā prom no Rīgas. Pietiks ar īsu braucienu sabiedriskajā transportā un tevi jau ieskauj miers, klusums, niedru čaboņa un jūras šalkas. Dabas parks Piejūra, kas plešas Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Vecāķos un Carnikavā ir tavā rīcībā!
Tā kā Piejūras teritorijas ir tuvu pilsētai un vienkārši pieejamas, tāpēc jo svarīgāk bija iekārtot infrastruktūru, kas ļauj samazināt antropogēno slodzi, respektīvi, lai cilvēki atstātu pēc iespējas mazāku iespaidu uz vidi, bet vienlaicīgi varētu pilnvērtīgi baudīt dabu.
Ar Eiropas Savienības fondu palīdzību visā parka teritorijā ierīkoti soliņi, atkritumu urnas, koka barjeras nesankcionētas iebraukšanas novēršanai, velosipēdu novietnes. Tagad viss pašu apmeklētāju rokās – cik saudzīgi izturēsimies pret apkārtni un cik apzinīgi ievērosim noteikumus un ierobežojumus, tik ilgi arī varēsim baudīt šīs vietas. Tieši tik vienkārši.
Piejūras dabas parks ir trešais vecākais dabas parks Latvijā un dibināts 1962. gadā. Īpaši aizsargājamā dabas parka teritorija plešas no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, trīs pašvaldību administratīvo teritoriju robežās – Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu.
Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrētas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā, kā arī ap abiem Garezeriem un Ummja ezeru.
Interesants dabas veidojums ir Rožu kāpa netālu no Kalngales – ap pusotru kilometru gara kāpa, kuras virsotne apaugusi ar savvaļas rozēm, nevis priedēm, kā parasti.
Tā noslēdzas ar Dzīvības ieleju – šauru un dziļu ieplaku, kas apaugusi ar bērziem un citiem lapu kokiem, kamēr apkārt aug vienas vienīgas priedes.
Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Vislabāk putnus iespējams vērot Daugavas un Gaujas grīvās, kā arī Mangaļsalas niedrājos. Te var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, gan arī – ja paveicas – ūpjus un jūras ērgļus.
Piejūras dabas parkā mīt daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Ummja ezerā konstatētas daudzas šāda tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c.. Savukārt pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Vakarbuļļi
Vakarbuļļiir viena no nedaudzām vietām Latvijā, kur sastopami piejūras zālāji ar tiem raksturīgām augu sugām – zemeņu āboliņu, jūrmalas pienzāli, purva pieneni, jūrmalas armēriju u.c. Šī teritorija ir viena no trīs purva mātsaknes atradnēm Latvijā.
- Mangaļsala
Mangaļsalā ir pieejamas vairākas pastaigu takas, kas ļauj iepazīt Piejūras dabas parku ar tā mežiem un kāpām, kā arī fortifikācijām, kuras ilgākā laika posmā cēlušas vāciešu, zviedru un krievu armijas.
Pirmā taka no Vecdaugavas puses ļauj izbaudīt jauku pastaigu caur priežu mežu. Taka veidota kā koka laipa, daļēji pieejama cilvēkiem riteņkrēslā (ieteicama ar asistentu). Taka ved uz jūru, taču riteņkrēslā diemžēl nav iespējams tikt līdz pludmalei.
Otrā taka ļauj izbaudīt ne tikai pastaigu uz jūru caur priežu mežu, bet ved arī pār mazu dūksnāju, kur vērojamas raksturīgās purva ainiņas. Nogriežoties uz taku, tā iesākas kā iestaigāta zemes taka, savukārt turpinājumā ir izbūvēta plata koka laipa.
Šī taka ir pieejama cilvēkiem riteņkrēslā un ir iespējams arī nokļūt līdz pludmalei un redzēt slaveno jūrā nogrimušā zviedru kuģa Lady Kotlin vraku, kas savulaik uzskrējis šeit uz sēkļa 1951. gadā.
Dabas parka Mangaļsalas teritorijā ir daudz interesantu objektu – superzvaigzne, protams, ir Mangaļsalas mols, uz kuru ved trešā pastaigu taka, turpat ir arī ķeizaru akmeņi, kas vēsta par Krievijas imperatoru viesošanos.
Tiem, kurus saista militārā vēsture, interesantas būs vecās Daugavas grīvas krasta apsardzes artilērijas nocietinājumu būves Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā. Šis ir unikāls objekts, kāda citur Baltijas jūras krastos nav.
Vecākās saglabājušās būves Mangaļsalā datētas ar 1874.-1884. gadu. No tiem laikiem turpat blakus ceļam, kas ved uz molu, saglabājušies no ķieģeļiem būvēti šāviņu pagrabi.
Mangaļsalā izveidota veselības taka ar āra trenažieriem un rekreācijas zonu pludmalē, kā arī atpūtas takas ar koka un grants segumu, nodrošinot pieeju pludmalei.
Daugavgrīvas dabas taka ir ātri sasniedzama no galvaspilsētas centra, tāpēc, līdzīgi kā Mangaļsalas pastaigu takas, Daugavgrīva būs ideāls galamērķis tiem, kas vēlas izrauties no pilsētas dunas un pabūt dabā.
Taka ļauj iepazīt Piejūras dabas parku ar tā niedrājiem un lagūnām un ir izcila putnu vērošanas vieta, jo teritoriju visas tās garumā šķērso viens no Eiropas nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem. Pie takas ir izbūvēta putnu vērošanas platforma, kas veidota divos stāvos un ļauj skatīt Piejūras dabas parka plašās pļavas un tajās mītošos putnus.
Takas pirmais posms (bruģētais taisnais celiņš līdz liedagam), kā arī putnu vērošanas platformas pirmais stāvs ir pieejami cilvēkiem ratiņkrēslā. Pludmales smilšu zona nav pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā, līdz ar to līdz pašam krastam nebūs iespējams tikt.
Takas turpinājums pa dabas parka pļavām un niedrājiem izziņas takā, caur kuru vijas koka laipa, nav pieejams cilvēkiem ratiņkrēslā, jo laipas platums ir tikai 75 cm. Vecākiem ar bērnu ratiņiem, atkarībā no bērnu ratu modeļa, laipa, lai arī šauri, var būt izbraucama.
Daugavgrīvā atrodas padomju rakstnieka Valentīna Pikuļa vārdā nosaukta, labiekārtota apmēram kilometru gara izziņas taka, kurā var uzzināt daudz jauna par piejūrai raksturīgajiem biotopiem. Vienā takas posmā tu esi pļavā, citā – niedrājos, nākamajā jau mežā.
Savukārt Carnikavas dabas takas garās promenādes izbūve bija vienīgai risinājums, lai neturpinātu zemsedzes iznīcināšanu dabas parkā, jo Carnikavas pludmale ir ļoti populārs galamērķis atpūtniekiem.
Projekta ietvaros izveidota 1700 m gara betona plākšņu taka, kuras turpinājums pāri kāpai ir koka seguma taka/laipa ar skatu platformu uz kāpas. Atpūtas takā iekārtotas piecas atpūtas vietas, kurās izvietota arī informācija par veselības maršrutu un vingrinājumiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 5.4.1.1/17/A/027 Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā “Piejūra” (Natura 2000 vieta)
