Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
GUNDA BENEFELDE:
- Dārza saimniece, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženiere, pašlaik – mājsaimniece.
- Vīrs Andris ir tālbraucējs kapteinis. Trīs bērni: Katrīna, Rūdolfs un Edvards.
- Pirmie stādījumi dārzā 2008.gadā.
- Dārza atrašanās vieta – Mārupe, Saulveži.
- Platība 6000 m2, iekopta apmēram puse.
- Šis dārzs atzīts arī par Mārupes visskaistāko daiļdārzu.
«Māju sākām celt 2007. gadā, un jau nākamajā gadā iestādīju divus ķiršus un pīlādzi,» stāsta Gunda. «Sākumā ierīkot dārzu palīdzēja apzaļumošanas firma Jaunbērzi, taču ātri sapratu, kā to darīt pašai. Lielos soliteraugus stādīju pa vienam, bet mazos grupēju pa 5–7, veidojot krāsu laukumus. Vispirms stādīju lielākos augus, tad tiem priekšā mazākus.
Manuprāt, nevajag baidīties iegādāties zemi arī lielākā, 2–3 hektāru, platībā, jo zālienu tagad var pļaut ar robotu. Mana pieredze liecina, ka tas noteikti atmaksājas. Mitrā laikā pavasarī un rudenī tas pļauj bez apstājas. No rīta nosarmojušā zālē robots izveido tik skaistus rakstus! Trīs stundas pļauj un vienu stundu lādējas.
Pagalmā mums vienmēr ir valsts karogs, kas reizi gadā jāmaina, jo vējš saplēš un saule izbalina. Ziemassvētkos tā mastu un citas vietas dārzā izgreznoju ar lampiņu virtenēm. Man patīk, ka bērniem, kuri brauc vai staigā garām, ir prieks.
Kad sāku stādīt dārzu, vecmāmiņa sacīja: «Tev te aug ceļmallapas, pērkonītes, pienenes. Kad iziesi ārā basām kājām, savāksi visu enerģiju.» Tad arī atslābu un pļavā iesēju vienīgi āboliņu. Tas ir svarīgs augs, ja nespēj zālienu pietiekami laistīt, – ilgāk saglabāsies mitrums, jo āboliņa lapas noēno un neļauj mauriņam izkalst.
Sākumā zālienā bija sūna, bet, kopš strādā zāles robots, tā tikpat kā neveidojas.
Pa milimetram visu laiku griež nost, un nopļautā zāle paliek kā mēslojums.
Man ir stāstījuši, ka ainavu arhitekts projektējis dārzu, taču saimnieks to nesajūt kā savējo… Nevar būt pareizi vai nepareizi – galvenais ir sajūtas, ko gribi radīt. Manējais ir sajūtu dārzs, jo daru tā, kā pati vēlos. Vēroju, eksperimentēju un izdaru secinājumus. Augus pērku brīdī, kad tie zied, visbiežāk Nacionālā botāniskā dārza gadatirgos Salaspilī.
Mana vīra omītes māsa, slavenā Liepājas dārzniece Marta Minka, sacīja, ka dārzā jābūt dzeltenai nokrāsai, lai arī, kad apmācies, sajustu saules enerģiju. To arī cenšos ievērot.
Mēnesī kādu nedēļu dārzā pastrādāju, bet pēc tam sēžu un baudu. Dobju apmales katru pavasari atduru ar lāpstu, maliņas nopļauju ar mazo zāles pļāvēju un atlikušos negludumus reizi mēnesī piefrizēju ar Fiskar šķērēm: nogriežu trīs metrus, tad pieceļos, sagrābju, lai ilgstoši neatrastos vienā pozā, un tad atkal notupstos – tas man ir kā fitness.»
Gundas ieteikumi:
- Pirms sāc veidot dārzu, domā, kur ņemsi ūdeni – no dīķa, grāvja vai ierīkosi spici – un kā to darīt izdevīgāk. Uzreiz izvelc arī elektrību apgaismojumam – kad sastādīsi augus, tas būs sarežģītāk.
- Ja teritorijas platība atļauj, stādi augus kādu metru vai pusotra no žoga, lai tie nelien kaimiņu teritorijā.
- Ej darboties dārzā tikai tad, kad ir iedvesma! Tad darbs nekad neapniks. Būs tikai gandarījums, ko vēlēsies sajust vēl un vēl.
Gundas pieredze:
- Pavasarī tūjas baroju ar speciālo skujeņu mēslojumu un zāliena mēslojumu pret sūnu – no abiem pa saujiņai –, un daudzi brīnās, ka manas tūjas ir tik zaļas.
- Esmu novērojusi, ka tūjām labāk patīk, ja tās apgriež ar mehāniskajām šķērēm, nevis elektrisko krūmgriezi, jo tas mēdz aizplēst skujas un kociņš sausā laikā apkalst.
- Ziemā baroju putnus, tā pieradinot pie dārza, jo tad vasarā viņi ēd kaitēkļus. Un, protams, izvietoju būrīšus, lai čivinātājiem ir, kur dzīvot.
- Kaitēkļus neindēju ar ķīmiju. Pret gliemežiem izkaisu vislētāko kafiju, kas, manuprāt, ož pēc tabakas. Rozēm pret laputīm palīdz sablendēts ķiploks.
Ieskats Gundas Benefeldes dārzā:
- Rozā mākonis. «Diascijas parasti stāda podos, taču man tās patīk dobē kombinācijā ar ģipsenēm, kuras izsējas pašas un kopā rada rozā mākoņa efektu. Arī gludmalu kārkls kā liels mākonis sasaucas ar dobes pūkaino noskaņu. Un vasaras sākumā tā jaunās lapiņas ir izteikti rozā.»
- Skats no terases. Vasaras puķes dārzam piešķir akcentus kā broša, somiņa vai jostiņa pie dāmas kleitas. Šo ziedu krāsu kontrastu var baudīt līdz pat salnām, ja vien laista ar ziedēšanu veicinošu mēslojumu.
- Dārza karaliene. «Rozes ir vienīgais augs, kuru dēļ esmu gatava paciest dūrienus!»
- Ugunskura vieta. Ņemot vērā, ka dārzā valdošie ir rietumu vēji, izvēloties vietu ugunskuram, domāts par to, lai, sēžot uz soliņiem, dūmi nepūstu sejā. Šeit bieži vāra cūku pupas vai kabaču ikrus, uzcep desiņas. 18. novembrī kopā ar kaimiņiem vārīta skābu kāpostu zupa un dziedāta valsts himna.
- Gabions. 30 metru garais režģis pasūtīts interneta veikalā, akmeņi atvesti no Kuldīgas. Tālāk taps Gundas jaunā dobe augiem ēnmīļiem.
- Cīniju košums. Parasti Gunda no vasaras puķēm visvairāk audzē sarkanas un rozā leduspuķes, kas labi kontrastē ar zaļo augu fonu, un tās negrauž gliemeži. Taču pagājušajā gadā nopirkusi piecus cīniju stādiņus, no kuriem ievākusi sēklas. Tās labi sadīgušas, izpiķētas. Vienīgi pagājušajā gadā cīnijas bijušas rozā, bet tagad sanākušas arī oranžas un dzeltenas. Tāpat pērn tās bijušas zemākas.
