Dārza darbi sagādā sāpes? Tas ir signāls, ka jāmaina poza vai darāmais darbiņš!

Katrs esam atšķirīgs, un to, vai mugura sāpēs vai ne, lielā mērā nosaka katra ģenētika. Tiem, kam nesāp, ķermeņa biomehānika strādā pareizāk, muskulatūra ir spēcīgāka un ķermenis labāk sagatavots fiziskām nodarbēm. Tiem, kam sāp, nav tik ļoti paveicies, un viņiem tad jādomā, kā strādāt, nenodarot sev pāri. Svarīgākais veselīgas strādāšanas ieteikums – mainīt nodarbes un pozas un ik pa laikam ļaut sev mazliet atpūsties.

Vislabāk rakt un taisīt apdobes, darbībā izmantojot visu ķermeni, ne tikai roku spēku. Viegli ieliecies ceļgalos un velc no zemes ārā lāpstu, iztaisnojot kājas.

Citi lasa

Santa.lv

Šovs

TV šova dalībniece par kāzām cietumā ar musulmani: Es viņu joprojām mīlu

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

Ko nevar nest, to var vest! Lai jebkurš smagums vai liels nesamais nav jānes rokās vai spaiņos, labāk to pārvadāt ķerrā – tas būs vismaz divas reizes vieglāk, nekā stiepjot pašai. Stumjot ķerru, automātiski it kā gribas mazliet atšaut dibenu, bet tas nav ergonomiski. Veselīgāk un ērtāk to darīt, iztaisnojot ķermeni, turot taisnu muguru un aktīvu (sasprindzinātu) vēdera presi.

Nepārpūlē plecus! Griežot zarus vai lasot ķiršus, sniedzies tik augstu, cik vari aizsniegt, neuzraujot plecus. Ja jātiek augstāk, pakāpies uz soliņa vai trepēm. Protams, nekas nenotiks, ja kādu mirklīti pastāvēsi pirkstgalos, taču to nevajadzētu darīt ilgstoši – arī 15 minūtes jau ir daudz. Ja sajūti nogurumu, stīvumu, smagumu plecos, laid rokas lejā un padarbojies ar apakšējiem zariem. Kad rokas atpūtušās, atkal vari celt augšā. Ja strādāsi savilktiem pleciem, turklāt ilgi, sāks sāpēt galva un sprands, arī plecu daļa. Ja lasi ogas, vislabāk lasāmo trauku pakārt kaklā garākā lentē, lai spainis nav jātur rokās vai jākabina uz elkoņa.

Ja vien iespējams, ik pa stundai nodarbi vai pozu vajadzētu pamainīt, piemēram, stundiņu paravē, tad palasi ogas, tad atpūties – ķermenis būs par to pateicīgs.

Cel pietupstoties! Jebko, kas jāpaceļ no zemes, vislabāk celt pietupstoties – dziļi ietupsties, pacel podu (kasti, kūdras maišeli…), sasprindzini kājas un dibenu un iztaisnojies, ceļoties ar kājām. Nevis liec muguru, stāvot uz taisnām kājām, jo tad visa slodze tiks mugurai. Kājām un dibenam ir spēcīgākie muskuļi, un, lielāko slodzi atvēlot tiem, mugura necietīs.

Atlaidies un atpūties!

Pēc jebkāda veida darbiem un aktīvas darba dienas katru vakaru apbalvo sevi un savu ķermeni, ļaujoties relaksējošām pozām. Pietiks ar 10–15 minūtēm. Apgulies dārzā uz matrača vai istabā uz grīdas, sacel kājas uz krēsla, rokas brīvas, plaukstas atvērtas, ieelpo un izelpo. Šādi mugura atrodas atslābinātā neitrālā pozīcijā; kājas uz augšu palīdz mugurkaulam atrasties dabīgā pozīcijā, un tas var atpūsties, jo vairs neatrodas vertikāli uz augšu kā visu dienu. Pacelto kāju dēļ uzlabojas arī venozā asinsrite.

Saloki segu vai dvieli un paliec vertikāli tieši zem mugurkaula. Tas palīdz atvērt un atslābināt krūšu muskuļus. Ja visu dienu strādāts, koncentrējot ķermeņa augšdaļu uz priekšu, šāda gulēšana palīdz atslābināt arī plecu daļu. 

Apgulies uz muguras (vienalga kur – ārā dārzā, istabā pie sienas), sacel kājas gaisā, pēdas savērs uz iekšu, rokas pastiep uz augšu virs galvas. Šis vingrojums palīdz pastiept muguras jostas apakšējo daļu un ir ieteicams mugurkaulam, jostasvietai. Ja visu dienu esi ravējusi, šī poza arī palīdzēs atslābināties. Stiep uz augšu rokas (pietiek kaut dažas reizes pa 20 sekundēm), pēc tam nolaid rokas gar sāniem un vienkārši paguli.