• Cik maksā dārza plāns? Intervija ar dārznieci Signi Miltiņu

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    14. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Ja esam tikuši pie lielāka vai mazāka zemes pleķīša, rodas jautājums, kā to iekārtot. Vai attēlos redzētais un izsapņotais iederēsies arī mūsu dārzā? Ne katram ir zināšanas un talants kombinēt augus saderīgi un skaisti, tāpēc – atjaunojam rakstu sēriju Cik dārgs ir padoms? , kurā izvaicāsim dārzniekus un ainavu arhitektus.

    Vizītkarte

    • Signe Miltiņa, diplomēta dārzniece
    • E-pasts: [email protected] 
    • Darbojas: pārsvarā Jūrmalā un tās apkārtnē, bet konsultē visā Latvijā. 
    • Izglītība: nepabeigtas arhitektūras studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, jo saprata, ka tā nav īstā joma. 2007. gadā beigusi Bulduru Dārzkopības vidusskolu parka dārznieka specialitātē. 
    • Pieredze: 15 gadu pieredze dārzu projektēšanā, ierīkošanā un kopšanā. 
    • Tagad: strādā privāti kopā ar vīru Jāni Miltiņu. Piedāvā gan konsultācijas, gan skici, gan dārza projektu, gan kopšanu. Arī braukt kopā uz audzētavām izvēlēties augus.
    • Mīļākais dārza stils: angļu kotedžas un ainaviskais dārzs, arī modē nākušais naturālistiskais dārzs. 

    Kā vislabāk atrast padomdevēju, lai ierīkotu savu dārzu?  

    Var meklēt internetā pēc attēliem, kuros redzams speciālista paveiktais.  Piemēram, man ir Instagram konts @s.miltina, kur var aplūkot manus darbus. Cilvēki arī raksta, ka tie patīk un tāpēc vēlas, lai es projektēju viņu dārzu. Taču, manuprāt, liela daļa savu dārznieku vai ainavu arhitektu atrod pēc kaimiņu, paziņu vai radu ieteikuma.  

    Kāda ir atšķirība starp ainavu arhitekta un dārznieka projektētu dārzu? 

    Ja dārzam vajag nopietnu tehnisko projektu, droši vien labāk to uzticēt ainavu arhitektam. Ideāli, ja viņš ir mācījies arī Bulduru Dārzkopības vidusskolā un piedalījies praktiskos darbos. Savukārt, ja vajag izplānot dobes un izveidot dendroloģisko plānu, noteikti pietiek ar dārznieku vai dārzu dizaineru. Taču dārznieki ir dažādi, citi nodarbojas tikai ar dārzu kopšanu un neprojektē.   

    Ko jūs teiktu kādam, kurš nevēlas, lai kāds cits veido dārzu, jo uzskata, ka tad tas nebūs viņa dārzs?  

    Es viņu saprotu. Ja ir vēlēšanās veidot dārzu pašam, tas jādara. Tad arī būs iespēja novērtēt un pēc tam labot savas kļūdas. Lai gan patiesībā tās pat nevarētu saukt par kļūdām, bet savu ceļu. Piemēram, agrāk, kad vēl nebiju profesionāla dārzniece, es arī veidoju savu dārzu, un kļūdas mani neuztrauca, jo patika pats radīšanas process. 

    Varbūt cilvēkam patiešām nevajag dārza plānu, bet vienkārši praktiskus padomus.

    Man ir bijuši klienti, kas sākumā par dārzkopību nezina pilnīgi neko, bet es viņus iedrošinu, parādu, piemēram, kā apgriezt rozes, un viņi sāk to darīt paši.

    Var arī uzaicināt speciālistu tikai uz vienu konsultāciju, lai redzētu, vai padoms noder. 

    Jūs darbojaties tandēmā ar vīru. Kā tas ir?

    Viena es nespētu izdarīt to, ko paveicam divatā. Es izdomāju dizainu, kā dārzs vai kāds dārza elements varētu izskatīties, savukārt vīram piemīt spēja to visu atrisināt tehniski. Mums patīk ierīkot arī dažādus ūdens objektus. Jānis kā kamīnmeistars ir ļoti daudz darbojies ar akmeņiem. Viņam ir mākslinieka dvēsele, un viņš spēj akmeņus izvietot tā, ka tie izskatās dabīgi, nevis mākslīgi ietupināti dārzā. Pēc izglītības viņš nav dārznieks, bet pa šiem piecpadsmit gadiem tāds ir kļuvis. Viņš arī potē ābeles un citus kokus, kas mani tik ļoti neinteresē. Abi viens otru papildinām. Mums ir ilgtermiņa dārzi, kurus esam gan projektējuši un ierīkojuši, gan kopjam. Tajos visu laiku notiek mainība, jo augi aug, tie jāapgriež vai jāpārstāda. Ir ļoti svarīgi, lai kāds dārzu pieskatītu. 

    Dažos dārzos darbojamies kopā ar saimniekiem. Kopjot dārzu, pastāstām, ko darām, un, ja saimniekam ir interese, viņš visu iemācās pats. 

    Bet vai jums nav žēl šādā veidā zaudēt klientu?

    Mēs par to nebēdājamies, jo nāk atkal jauni klienti. Un neviens klients jau nepazūd, jo viņam rodas citi jautājumi. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, kas ne tikai noklausās, bet pēc tam to arī izpilda un priecājas par apgūto. Ir tādi, kas paprasa, bet ieteikto nedara un pēc kāda laika šo pašu jautājumu uzdod atkal. Piemēram, ja nepatīk sūna zālienā, ir jāpiestrādā, nevar vienkārši uzbērt mēslojumu un cerēt, ka tā pazudīs. Diemžēl daudzi grib, lai viss notiktu ātri, bez lieliem laika un pūļu ieguldījumiem.  

    Cik maksā jūsu konsultācija un dārza projekts? 

    Īsākā konsultācija ir stundu, kas līdz šim maksāja 60 eiro, bieži ar stundu nepietiek. Protams, ja jābrauc kur tālāk, pierēķinu arī degvielas cenu. Dārza projekts maksā, sākot no 700 eiro (aptuvena cena, 2023. gads).

    Ja saimniekam ir vēlmes, kuras neatbalstāt, vai tik un tā ar viņu sadarbojaties?

    Pašā sākumā tā gadījās. Piemēram, pēc klienta vēlēšanās izliku vienādus akmentiņus gar dobes malu. Tagad lietas, kas neatbilst maniem principiem, vairs nedaru. Tāpat arī neaizraujos ar ķīmijas lietošanu. Lai ar kādu sadarbotos, ir nepieciešama vienota stila izjūta un dzīves filozofija, sajūta, vai tas ir tavs cilvēks vai nav. Ja to nejūt jau telefona sarunā, tad var novērtēt pirmajā tikšanas reizē. 

    Ko jums vajag zināt par cilvēku, lai izveidotu viņam dārzu? 

    Ideāli, ja viņam pašam ir skaidrs, ko viņš dārzā grib – atpūsties, darboties, sportot. Svarīgi, vai viņam ir ģimene, bērni, mājdzīvnieki. Jāzina viņa dzīves stils, un to visu konsultācijas laikā pārrunājam. 

    Vai cilvēki parasti zina, kādu grib redzēt savu dārzu?

    Ļoti dažādi. Daži uzreiz pasaka, kāds stils viņiem patīk. Kopš man ir Instagram konts, kļuvis daudz vieglāk. Ja saimniekam patīk manis projektētie dārzi, tad ir skaidrs, ko viņš vēlas. Parasti uzreiz neveidoju gatavu projektu, bet vispirms piedāvāju skiču variantus. Tad klients paskatās, padomā, un no vairākiem variantiem izveidoju vienu galējo projektu. 

    Vai konsultējat arī tad, ja dārzs jau ir iekārtots, bet saimnieks ar to nav apmierināts? 

    Mani ļoti bieži aicina uz tādiem dārziem, kur saimnieks pats ir sapircis un haotiski sastādījis ļoti daudz augu, bet nav apmierināts ar rezultātu, vai arī dārzs ir ierīkots pēc kāda projekta, bet cilvēkam nepatīk, piemēram, krāsas. Augi paši par sevi ir ļoti skaisti, bet nav savstarpēji saskaņoti. Ja saimnieks pats grib to labot, tad visus augus uzskaitu, uzzīmēju skici un viņš pats pārstāda. Otrs variants ir, kad paši rokam augus ārā, izvietojam un stādām dobē no jauna.  

    Cik ilgā laikā iespējams izplānot dārzu no nulles?

    Tas atkarīgs no dārza lieluma. Parasti maza dārza skicei nepieciešamas kādas divas nedēļas. Man patīk to darīt mierīgi, tā, ka skice stāv uz dēļa un to veidoju ik pa laikam. Kopumā jārēķinās vismaz ar mēnesi. Vasarā gandrīz neprojektēju, jo man ļoti patīk darboties pa dārzu. Tā ir liela problēma, ka cilvēki attopas un dārza projektu konkrētajam gadam vēlas pasūtīt marta beigās vai aprīlī, kad jau sākas koku un krūmu apgriešana. Ar projektēšanu nodarbojos ziemas mēnešos. Vasarā varu uztaisīt tikai kādu ātro skici.

    Kādi dārzi jums pašai patīk?

    Principā man patīk dažādi dārza stili. Galvenais, lai dārzs atbilst saimniekiem un mājas arhitektūrai. Pašai tuvāki man ir Anglijas kotedžu dārzi, jo tie ir bagātīgi, ļoti krāsaini. Patīk naturālistiskā dārza dizaina guru Pīta Audolfa stils. Man pašai ir angļu stila dārzs, bagāts ar puķēm un graudzālēm, bet nevaru sacīt, ka man nepatīk arī minimālistisks dārzs. Pati sev tādu nevaru iedomāties, bet pie atbilstošas apbūves arī tas var būt skaists. Man patīk, ka dārzā var izbaudīt arī nepilnīgas lietas, priecāties par lietu novecošanu, par to mainīgo dabu, kas raksturīgs naturālistiskajam stilam. Dārzam jābūt skaistam arī ziemas periodā, ko var panākt ne tikai ar augiem, bet arī dabīgiem koka un akmens elementiem. Savukārt nepatīk man mākslīgas lietas, piemēram, plastmasa un ģeotekstils, tāpēc cenšos to neizmantot. 

    Kādas tagad ir modes tendences dārzu ierīkošanā?

    Pašlaik valda tendence atteikties no perfektuma, baudīt dārza dabisko mainību.

    No augiem modē ir hortenzijas un graudzāles, kas man patikušas jau no seniem laikiem. Tagad ir plašas iespējas nopirkt dažādas šķirnes. Graudzāles dārzā ienes dabīgumu un kolosāli izskatās ziemā. Protams, mūs Latvijā ziemā ierobežo sniegs, kas bieži sabojā augu struktūru, tāpēc ir svarīgi piemeklēt iespējami stingrākus augus. 

    Kur gūstat idejas?

    Galvenokārt no interneta un dārzkopības grāmatām. Tuvinieki zina, ka man dzimšanas un vārda dienās jādāvina grāmatas. Vēl mums ar vīru patīk žurnāls English Garden. Aktīvajā sezonā gan nav laika lasīt, to darām ziemā. 

    Vai dārzniekam un ainavu arhitektam noteikti jābūt savam dārzam? 

    Jā, tas būtu vēlams. Esmu saskārusies ar projektētiem dārziem, kuros rodas sajūta, ka projektētājs nepazīst augus un nezina to fizioloģiju. Man pašai ļoti palīdz tas, ka mēs arī kopjam dārzus. Viens ir iemācīties teoriju, taču pieredzi, kā augi uzvedas dārzā, var iegūt, tikai strādājot praktiski. Ja speciālistam nav sava dārza, var braukt uz stādaudzētavām, kurās ir paraugdārzi, lai vērotu, kā augi attīstās un mainās.  

    Vai jums patīk pašai savs dārzs? Ar ko tajā lepojaties?

    Patīk, bet diemžēl nevaru tam atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Vienmēr rodas idejas, kuras nepaspēju realizēt, bet es bez dārza nevaru. Tas man ir arī kā lauciņš, kur izmēģināt augus un to kombinācijas. Mans dārzs nekad nav gatavs, jo eksperimentēju. 

    Pēdējais, ar ko esmu aizrāvusies, ir rožu kombinēšana ar ziemcietēm un graudzālēm. Jauki, ka arī daudzi mani klienti izvēlas jaukta tipa dobes, kurās plānojam gan rozes, gan citus augus. 

    Vēl savā dārzā lepojos ar dažādām topiārām formām – bumbām, konusiem vai cilindriem –, kas kontrastē ar puķēm un graudzālēm. Paši esam no spraudenīšiem izaudzējuši tūjas un īves, kuras formējam un ar tām dažādi eksperimentējam.  

    Ja man ir daiļdārzs, bet gribu audzēt arī dārzeņus un ogas – kā to visu apvienot? 

    Tā nav problēma. Tikai jāatrod vieta un jāsaprot, vai gribas ēdamdārzu eksponēt vai noslēpt. Muļķīgi būtu domāt tikai par skaistumu un palikt bez salātiņiem un dillēm. Ļoti dekoratīvu izskatu var panākt, veidojot augstās dobes. Bet, ja ir vēlēšanās sakņu dārzu noslēpt, to var aizsegt ar dekoratīviem stādījumiem. Taču jāatceras, ka daudzi dārzeņi ir ļoti skaisti, piemēram, mangoldu lapas. Un garšaugi labi iederas puķu dobēs. 

    Vai ir kādi augi, kuri jums dārzā īsti nepatīk? 

    Visi augi ir skaisti, tikai jāatrod tiem īstais dārzs un vieta. Mani pašu īpaši nesajūsmina gladiolas un dālijas. Bet, ja kāds gribētu tās audzēt savā dārzā, tad jau vietu atrastu. 

    Ar ko lauku dārzs atšķiras no pilsētas dārza?

    Ar mērogu un augu izvēli. Lauku dārzā neiederēsies augststumbra augi. Te priekšroka dodama ainaviskiem krūmiem, kokiem un mēroga ziņā lielākām puķu dobēm. Tam nav piemērots tūju dzīvžogs, bet var būt atsevišķi augošas lielas tūjas kā dekoratīvs soliters. 

    Ja nav naudas dārznieka pakalpojumiem – kā pašam izveidot skaistu dārzu? 

    Var lasīt dārzu literatūru, žurnālus. Internetā ir pieejami dažādi kursi, bet, tā kā pati tos neesmu apmeklējusi, nevaru ieteikt, kurus izvēlēties. Var braukt uz audzētavām, atrast augus, kuri patīk, un konsultēties par tiem. Taču pats galvenais ir nesteigties ar augu pirkšanu un stādīšanu, bet sākt ar kaut vai nelielu skici, kurā iezīmē dārza izkārtojumu, ņemot vērā savas vēlmes un arī teritorijas ekoloģiskos apstākļus. Lai veidotu stādījumus, jāizvērtē galvenie skatpunkti, piemēram, ir svarīgs skats, kuru baudīsiet pa logu, vai skats no atpūtas vietas.

    Kādas ir tipiskākās kļūdas, kas jums kā profesionālei duras acīs dārzos? 

    Nepietiekami sagatavota augsne pirms stādīšanas, kā arī augi nereti ir iestādīti nepareizās vietās, neatbilstoši to fizioloģiskajām prasībām, neņemot vērā sauli un ēnu. Tādā gadījumā būs vairāk darba vai arī tie pat aizies bojā. Piemēram, ligulārijas – lai saulainā vietā nenolaistu lapas, būs regulāri un bagātīgi jālaista.

    Tāpat kļūda ir funkcionāli nepareizi izplānots dārzs, piemēram, atpūtas vieta ir ierīkota pārāk tālu no mājas, tāpēc uz to aiziet reti un beigās tur neuzturas nemaz. Dažkārt vispār nav soliņu, uz kuriem sēžot varētu priecāties par dārzu.  

    Parasti cilvēki vēlas viegli kopjamu dārzu. Ko tas īsti nozīmē?

    Jāatceras, ka ikviena dārza kopšana prasa laiku un pūles. Ja tev ir dārzs, tu nevarēsi nedarīt neko. Ja tev dārza darbi nepatīk un nav pietiekami daudz naudas, varbūt tad māju ar dārzu nemaz nevajag.

    Vieglāk kopjams noteikti ir nesadrumstalots dārzs – nevis ar atsevišķi augošiem augiem, bet apvienotiem dobēs. Noteikti vajag izmantot mulču. Ja to uzber pietiekami biezā kārtā, nav tik daudz jāravē. Jāstāda galvenokārt ziemcietīgi augi. Vasaras puķes prasīs arvien jaunu stādīšanu un izdevumus. 

    Vai esat kādreiz atrunājusi klientus no kādām idejām? 

    Īpaši necenšos atrunāt, bet vienmēr pasaku savas domas, un tad cilvēki paši izvēlas – klausīt man vai ne. Piemēram, reiz veidojām dekoratīvu dārza baseinu, un cilvēki, saskatījušies bildes, bija izdomājuši, ka noteikti vajag arī tiltiņu. Bet, kad viņiem vaicāju, uz kurieni viņi pa to ies, saimnieki pārdomāja.

    Man nepatīk nefunkcionāli elementi, kuriem nav jēgas.  

    Nereti arī gadās, ka manus ieteikumus par augu stādīšanu cilvēks neņem galvā, bet ar laiku pats saprot, ka nav labi, un tos maina.   

    Droši vien kādreiz arī saimniekam un saimniecei ir atšķirīgas vēlmes. Vai tad ir iespējams apmierināt abus?

    Tā reizēm ir ļoti liela problēma. Gadās, ka vīrs grib kaut ko dārzā realizēt un prasa: «Signe, vai mēs varam tā darīt?» Kad atbildu apstiprinoši, tad sievai saka, ka es esmu teikusi, ka tā jādara, kaut gan tā bija viņa ideja.  

    Reizēm pāris manā klātbūtnē sastrīdas. Cenšos runāt ar abiem, bet, ja nekādi neizdodas, tad galavārds pieder tam, kurš maksā. Tomēr es gribētu, lai ģimenē visi būtu apmierināti un priecīgi. Parasti sarunu ceļā nonākam pie kāda kopsaucēja. 

    Vai jums ir īpaši iecienītas stādaudzētavas?

    Cenšos pirkt Latvijā audzētus stādus. Parasti izvēlos konkrētajam dārzam tuvākās stādaudzētavas, lai nebūtu jāmēro liels attālums, bet citkārt pēc noteiktiem augiem braucu arī tālāk. Ziemcietes visbiežāk izvēlos Puķu laukos, kur ir ļoti kvalitatīvi stādi. Arī Baižu un Bērziņu stādi ir ļoti labi. No kokaudzētavām man ļoti mīļi ir Robežnieki. Var just, ka tur stādus audzē ar mīlestību. Bieži iepērkos arī kokaudzētavā Bulduri, Zaļenieku kokaudzētavā Rīgas stādu centrā un Blīdenē. Interesantus skujeņus un potējumus var nopirkt Arumos, bet eksotiskākus stādus – Dārzā zem saules.  

    5 konsultanti, kurus iesaka Signe Miltiņa

    1. Ainavu arhitekte un diplomēta dārzniece Ilze Rukšāne. Patīk viņas rokraksts dārzu veidošanā.
    2. Ainavu tehniķis Ansis Birznieks. Augstu vērtē viņa organizatoriskās spējas un izveidoto komandu, pasaules līmenī radītos dārzus. 
    3. Arborists un dārznieks Edgars Neilands. Patīk viņa pieeja dabai un visam dabiskajam.
    4. Ainavu dizainere Vineta Radziņa. Tuva viņas pietāte pret visu vēsturisko un dabisko dārzā. 
    5. Agronome, augu aizsardzības speciāliste Jūlija Vilcāne. Strādā ļoti profesionāli.  

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē