• Būdiņa – simtgadniece

    Māja
    Una Dimitere
    3. augusts, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Ciemojamies Preiļu pusē, kur mūs sagaida ģimene, kas īstenojusi sapni par savu kaktiņu zem Latgales saules. Tāds arī māju nosaukums – Kaktiņi. Nelielajā virtuvē kūp piparmētru tēja, mielojamies ar saimnieku radu mājās sietu un cepeškrāsnī ceptu sieru.

    Mājas dosjē

    • Īpašums atrodas Preiļu novada Galēnu pagastā. Mājvietas nosaukums – Voveru sādžas viensēta Nr. 22 jeb vienkārši Kaktiņi, jo šī ir pēdējā māja ceļa galā.
    • Kā jau Latgalē, dzīvojamās mājas ciešā tuvumā slejas arī pārējās saimniecības ēkas – liela akmens kūts, sena guļbaļķu klēts un mazliet nostāk melnā pirtiņa. Ap sētu ir 7,5 hektāri zemes.
    • Te kopš 2020. gada pavasara saimniekošanu sākuši rīdzinieki Mališevu ģimene: Zanda un Aigars ar trejmeitiņām – Annu, Maiju un Klēru.
    • Ikdienā Aigars nodarbojas ar programmēšanu un IT, bet Zanda ir mūzikas pedagoģe un kordiriģente Rīgas Doma kora skolā.
    • Seko viņiem arī Instagram: @kaktinu_maja.

    «Ilgi sapņojām par vasarnīcu netālu no Rīgas, bet cenas tā sakāpa, ka sapratām – nesakrāsim. Taču šī māja stāvēja tukša,» stāstu sāk Aigars. Aizejot vectēvam, kurš pavadījis Kaktiņos teju visu dzīvi, jaunā ģimene nolēmusi māju neaizlaist postā – sākotnēji salabojot to, kas ēku varētu bojāt, un pavisam drīz pieņemot lēmumu atjaunot to pilnībā, lai izveidotu savu vietu laukos, kur kopā ar bērniem pavadīt vasaras, brīvdienas un skaisti svinēt svētkus.

    Kaktiņos svētkus māk ne tikai svinēt, bet arī tiem jēgpilni gatavoties, ziemā gādājot īstu eglīti no netālā meža, kopīgi pušķojot to ar pašu gatavotiem dabas dekoriem, stāsta saimnieki. «Lieldienās ir ļoti daudz vietu, kur noslēpt olas. Šogad, nedēļu pirms Lieldienām, tepat blakus draiskojās bariņš zaķu, tie tad arī sanesa Lieldienu olas. Pagājušogad svinējām lielus Jāņus ar daudziem radiem un draugiem, bija plus 30 grādu un arī liels negaiss. Sabrauca pilna māja ar ciemiņiem, un uz 24 stundām pazuda elektrība. Sēdējām sveču gaismā, skāde tik, ka negāja ledusskapis, kur glabāt ēdienu tik lielam skaitam cilvēku. Bet svētki bija izdevušies,» atminas Zanda.

    Maizes krāsns un pārmūrētā plīts izglābta no flīžu līmes apmetuma, ar ko meistari bija paredzējuši to noklāt.

    Krāsns kā pasakā

    Mājā ir divas istabas, taču visam vietas pietiek, pat lielajai maizes krāsnij, kas atjaunota gaida aukstos ziemas mēnešus, kad to atkal varēs iekurt. Šai krāsnij piemīt pasakās un nostāstos dzirdētā ekstra – uz tās mūrīša var uzklāt deķi un iekārtoties, lai sasildītos vai nosnaustos. Īpašās reizēs te tiek ceptas picas.

    «Kopš sākām te darboties, esam bieži Brīvdabas muzeja viesi, daudz ko noskatāmies tur,» teic Zanda. Jāsaka, ka atjaunotā māja un arī interjers rada sajūtu, ka esi iekāpis citā, senākā laikā – guļamistabā iekārts no vecmammas mantotais šūpulis, turpat cēls oša koka skapis, logos balti tamborēti aizkari. Netrūkst arī mūsdienu sadzīves lietu, tomēr tās harmoniski iekļaujas vidē un pilda savu funkciju, gandrīz nepamanītas. Aigara vecvectēvs dzīvojamo ēku būvējis 1922. gadā, un nu māja godam uzposta 100 gadu jubilejai.

    Latgales būdiņa

    Latgalē bieži sastopamas nelielas dzīvojamās mājas – būdiņas. Tāpat arī šī. Savulaik tā bijusi vēl uz pusi mazāka, tikai kad vienai no meitām bijis jāprecas, piebūvēta mājas otra puse, kas pārvesta no citas sētas. Bet cik lielas bijušas kūtis!

    Ēkas atdzimšana norit pavisam dabiski, jo māja pati pasaka visu priekšā. Vispirms jau Aigara bērnības atmiņas. «Šeit vienmēr bijuši logi ar izņemamo ziemas logu iekšpusē. Tā arī turpinām. Visi sadevās rokās, lai atrastu vietējo galdnieku, kas pagatavoja tādus pašus koka logus. Esam ielikuši arī divus vecos logus, kurus atradām tepat mājā,» stāsta saimnieks.

    «Kad ienācu šeit pirmo reizi, maizes krāsns bija gaiši zilā krāsā, sienas tumši zilā. Tas zilais tonis visu laiku sēž prātā, gribas to kaut kur ielikt. Pasūtīju zilu austu grīdas paklājiņu, vannas istabā ir tumši zili dvieļi un grīdas flīzes ar zilu elementu. Meiteņu divstāvu gulta ir nokrāsota zilā krāsā. It kā liekas netipiski toņu gammai, kas te dabiski veidojas, bet man to referenci gribas saglabāt,» skaidro Kaktiņu saimniece.

    Bez ekstrēmisma

    Atrodot labus un uzticamus meistarus, Mališeviem izdevies māju savest kārtībā īsā laikā. «Lielie darbi tika paveikti trijos mēnešos. Paši iepriekš visu bijām demontējuši, lai būvnieki ienākot var sākt strādāt. Pusgada laikā panācām dzīvojamu variantu,» teic Zanda.

    Kādi lielie darbi padarīti? Mājā pirmo reizi ievilkts ūdensvads un uzstādīta notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Atjaunoti mājas pamati, nomainīti logi, izlīmeņotas un atjaunotas grīdas, griesti. Ierīkota dušas un labierīcību telpa ar santehniku un gala apdari. Mājas iekšpusē ar kaļķa apmetumu apmestas sienas. Guļamistabā uzmūrēta jauna krāsns, virtuvē plīts. Pārvilkta elektroinstalācija, daļu vadu izvelkot apmetumam pa virsu.

    Daudz darba paveikts pašu rokām, tomēr jau sākumā saimnieki nolēmuši, ka ir labākie savā ikdienas darbā, nevis celtnieku, mūrnieku un citu meistaru ādā. Vēloties visu izdarīt paši, viņi ievilktu pasākumu uz desmit gadiem. Sava pieeja ir arī būvniecības metodēm, atbalstot tradicionālo, taču nekļūstot par ekstrēmistiem idejas vārdā. Pamatā tiek izmantoti dabiski materiāli, taču svarīga ir arī pieejamība un ērtība. Te atrodami arī mūsdienīgi risinājumi, īstenojot mērķi – saglabāt mājā labu klimatu. To izdevies panākt, ieliekot koka logus, mākslīgi nesiltinot grīdu, sienām izmantojot kaļķa apmetumu un videi draudzīgas sienas krāsas, grīdas eļļas. 

    Lampu iznāciens

    «Kad pirms sešiem gadiem iekārtojām Rīgas dzīvokli, uzreiz nesalikām visur lampas. Vēl pavisam nesen tur bija pa kādai spuldzei, kas karājās vada galā. Kaktiņos tā nevēlējāmies, tādēļ lampas jau laikus tika noskatītas un iegādātas Amazonē un kastēs gaidīja savu pielikšanu, kamēr vēl tika apmestas sienas un slīpēti griesti. Tās pieliekot, uzreiz ir mājīga sajūta,» saka Zanda.

    Veidojot saskanīgu ansambli ar koka grīdu istabās, virtuves zonā ieliktas lietotas padomju laika māla flīzes no Bolderājas, kas katra ir mazliet cita izmēra. Tās ir ļoti porainas, un vietās, kur bija uzkritis kāds tauku pikucis, saglabājās neiztīrāmi traipi. Zanda noklājusi un ierīvējusi visas flīzes ar olīveļļu, iegūstot dabisku māla toni un viegli kopjamu virsmu. Krāsu gamma saspēlējas arī ar blakus esošo maizes krāsni un plīti, kas no jauna klātas ar tradicionālo māla apmetumu. «Katrs knifiņš iedod mājai citu vērtību, kaut ko atjaunojot, bieži sanāk divreiz pārmaksāt, bet process un rezultāts ir interesantāks. Tai domāšanai ir jāatnāk,» nosmej Aigars.

    Viena no lietām, ko var realizēt laukos, ir iemācīt bērniem dzīvot saskaņā ar dabu, kur viņiem rodas augstāka izpratne par dabas procesiem. Vasarās Kaktiņu pļavās ganās arī kaimiņu govis ar teliņiem, meitas izprot, kā rodas piens. Zanda stāsta, ka nesen pa TV rādīts ģimenes iemīļots Latvijas seriāls Likteņa līdumnieki, un vecākā meita teikusi, ka tur ir tāpat kā Kaktiņos. Mammai palicis silti, ka bērns savelk paralēles ar to vidi un pašu laukiem. Bet vispār meitenēm vislabāk laukos patīkot šūpoties.

    Taureņi ziemā 

    Sava burvība laukos ir arī ziemas laikā, kad Rīgas centrs ir dubļains, bet te baudāmas pastaigas pa tikko piesnigušām, baltām takām. «Pagājušajā ziemā atbraucām, sākām kurināt krāsnis, un no grīdas apakšas izlīda daudz taureņu. Tie vienkārši savā vasaras raibumā ziemas laikā lidinājās pa istabu! Vērtīgi ir arī aukstie rīti, kad pirmais, ko dari, ir paņem grozu, aizej pēc malkas un siltumam iekur malkas plīti. Tāda laba rūdīšanās,» iedvesmots smaida Aigars.

    Par savu dārzu un puķu dobēm Kaktiņos vēl tiek domāts, jo savu laiku prasa trīs mazo meitu audzināšana un atjaunošanas darbi. «Babiņa mūža nogalē no visa lēnām atbrīvojās, lai pēc viņas nepaliek mantojums, ar kuru tuviniekiem grūti tikt galā. Mājā bija maz lietu, viss bija apzināti izdāļāts. Tas pats ar dārzu, kas katru gadu tika samazināts. Palicis pujeņu krūms un miķelīši. Mājas galā gribam atjaunot dekoratīvu sētiņu ar ieeju no akas puses, kur būs dažādi ziedi un augi,» ar idejām dalās Zanda.

    Tuvākajos plānos ir pārveidot lieveni jeb, kā saka latgaliski, sinseiti. Saimnieki iecerējuši tā vietā izbūvēt stiklotu verandu. Mājā ar laiku tiks izbūvēts arī otrais stāvs, lai meitenēm būtu sava privātā telpa. Blakus esošajā klētī ierīkos improvizētu āra virtuvi, kur nodoties pavārmākslai siltajā sezonā.

    Par lauku dzīves ieguvumiem Aigars saka tā: «Te var ļoti viegli atslēgties no sēdēšanas pie datora, jo visu laiku ir, ko darīt. Rīgā pēc darba laika pārslēdzies no viena ekrāna uz otru. Te apzināti nav televizora, bet ar laiku ieviesīsim projektoru, lai var uztaisīt kādu labu filmu vakaru.»

    Arī ar hobijiem viņi laukos jau nodrošinājušies. Zanda bērna kopšanas atvaļinājuma laikā apgūst zirgkopību un, kas zina – vieta atļauj, prasmes arī būs –, varbūt ne tik tālā nākotnē Kaktiņu lielajā kūtī atkal būs zirgi. Jo vēl pavisam nesen te bijis gan zirgs, gan darīts alus, sālīts speķis, un vectēvs audzējis arī pats savu tabaku.

     

    LIELISKI INSTRUMENTI PLĀNOTO DARBU VEIKŠANAI

    Iesaka EDGARS KĀNĪTIS, Tespars pārdošanas konsultants

    1. Plānojam atjaunot garo koka solu, kas šobrīd noklāts ar krāsu. 
    Šim darbam piemērotākais instruments būs lentes slīpmašīna 9404J. Tā ir lielas jaudas slīpmašīna ar 100 × 610 mm lenti un regulējamiem apgriezieniem, kas nodrošina plašāku lietojumu – no rupjas slīpēšanas vecās krāsas noņemšanai (kā šajā gadījumā) līdz smalkai slīpēšanai, lai sagatavotu virsmu apstrādei.

    2. Aigars plāno jumtam nomainīt vēja kastes. 
    Šim darbam piemērotākie instrumenti būs akumulatora ripzāģis DHS680Z (vai DHS660), savukārt skrūvēšanai – jaunākais no 18V triecienskrūvgriežiem DTD172Z, kas no iepriekšējiem atšķiras ar vēl kompaktāku izmēru un 180 Nm maksimālo pievilkšanas jaudu. Aprīkots ar papildu 4 jaudas regulācijas režīmiem, 2 pašurbjošo skrūvju režīmiem (dažādu biezumu metālam), kā arī automātisko skrūvju skrūvēšanas opciju. Tā nodrošina, ka instruments sākumā strādā bez trieciena, ļaujot iecentrēt skrūvi.

    3. Klētiņā tiks ierīkota virtuvīte ar izlietni. Vajadzēs izzāģēt tās vietu virsmā.
    Ja tā ir apaļa izlietne, piemērotākais instruments būs akumulatora figūrzāģis DJV181 (vai DJV182). Bet, ja izlietne taisnstūra, tad – iegremdējamais akumulatora ripzāģis DSP600 ar sliedi. Tas noderēs, arī sagatavojot pārējās mēbeļu detaļas.

    PALĪDZAM NOSKAIDROT!

    Konsultē EDGARS AUDZERS, SIA Rubiki projektu vadītājs, tālr. 25469696
    Nesen izrakts piemājas dīķis, jo tuvumā nav ezera, kur nopeldēties. Ir izveidota maza pludmalīte, taču gribas vietu, no kurienes varētu ūdenī arī ielēkt. 

    Tā kā pavasaros ūdens līmeņa svārstības var sasniegt pat metra atzīmi, ieteicams izbūvēt pontona laipu, kas piemērotos ūdens līmenim. Ja ūdens līmenis ir stabils, parasti tiek veidota piestātne jeb laipa uz pāļiem, ūdenstilpes gultnē tiek saskrūvēti skrūvpāļi, uz tiem tiek stiprināta pārējā konstrukcija. Šajā gadījumā jābūvē piestātne ar peldošo platformu. Platforma sastāv no dubultsienu polipropilēna caurulēm (40 cm diametrā), kurām abi gali ir hermētiski aizmetināti, lai tās noturētu platformu virs ūdens, tad tiek stiprināts karkass un dēļu klājs. Pontonu un uzejas laipu enkuro ar cinkotām metāla caurulēm jeb skrūvpāļiem, ko ieskrūvē gultnē abās platformas pusēs. Pontona enkurošana ar skrūvpāļiem, ļauj tam pielāgoties ūdens līmenim, taču notur to vajadzīgajā vietā. Pontonu klājam vislabāk izmantot ar antiseptiskiem līdzekļiem impregnētus priedes vai egles terases dēļus. Tos nedrīkst stiprināt cieši blakus, jāievēro nelielas atstarpes, jo koksne mitrumā piebriedīs. Dēļiem jābūt rievotiem, lai tie neslīd un ūdens no tiem notek. Klāju periodiski ieteicams apstrādāt ar tam speciāli paredzētu koksnes aizsargeļļu, kas tam piešķirs pievilcīgu vizuālo izskatu un pagarinās koksnes mūžu. Kaktiņu dīķim piemērots būtu 2 × 3 metrus liels pontons un uzejas laipa ar izmēru 1 × 2 metri, kas veidotu T burta formu. Klāt var stiprināt trepītes, margas un, ja vēlas, arī jumtiņu.
    Beidzoties sezonai, pontonu un uzejas laipu ieteicams izcelt krastā. Tad to nespēs sabojāt ne ledus, ne pavasara pali. Klājs jākopj, notīrot rudens lapas un sūnas.
     

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē