Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta Rūta Beirote, zemnieku saimniecības Zutiņi saimniece:
«Zemnieku saimniecība Zutiņi ir ģimenes uzņēmums. Ar lauksaimniecību esam nodarbojušies vienmēr, bet kā biznesu to uzsākām tālajos deviņdesmitajos. Līdz ar vispārējo sabrukumu bija jāsāk ražot un pelnīt pašiem. Pirmo divdesmit gadu laikā izmēģinājām dažādus virzienus – putnkopību, piena lopkopību un pārstrādi, savus veikalus, graudkopību. Par laimi, visi šie posmi bija veiksmīgi, un tad, kad tie tādi pārstāja būt, spējām veiksmīgi pārorientēties.
Šobrīd jau vairāk nekā desmit gadus strādājam četros dalītos sektoros – graudaugi, stādi, dārzeņi, ziedi. Šāds sadalījums ir izvēlēts apzināti, piekopjot sūrā pieredzē balstītu taktiku – neturi visas olas vienā groziņā. Piemēram, ja kādu gadu graudu cenas būs ārkārtīgi zemas, saimniecību balstīs ienākumi no stādaudzēšanas.
Viena no gūtajām atziņām – ir viegli tirgot pašam.
Uzražo produktu, pielāgo to tirgus cenām un pārdod tirdziņā. Tava cena ir gala cena, un skaidra arī peļņa. Ar veikaliem nākas mainīt domāšanu un tirgošanas pieeju. Jāparedz arī uzcenojums, kas būs jāuzliek tirgotājam, un reizē jāsabalansē, lai gala cena ir konkurētspējīga ar citiem. Tas nozīmē samazināt savu uzcenojumu, paredzot, ka to pašu nopelnīsi ar apjomu.
Iesaku ļaut sevi audzināt tirgum, nevis gudriem padomdevējiem, jo, uzsākot savas idejas realizāciju, padomdevēju būs daudz. Personīgi es automātiski no padomdevēju rindām svītroju tādus, kas paši nedarbojas šajā sfērā un bieži arī paši neko savu nav uzsākuši. Būt uzņēmējam nozīmē būt drosmīgam un riskēt.
Vai padoms būs vērtīgs no kāda, kurš nekad nav saņēmies drosmi un bijis gatavs to darīt? Uz savu biznesu, protams, ir jāskatās reālistiski, bet nevar ļaut to sabojāt čīkstētājiem un negatīviem vai toksiskiem cilvēkiem. Patiesībā nav labāka padomdevēja par tavu pircēju. Tikai ir jāņem vērā, ka tu šo pircēju nevari saklausīt caur savu pārdevēju, bet tikai un vienīgi tet a tet.
Jau vairākus gadus savu produkciju piedāvājam arī veikalos. Teorētiski esam izauguši, un mums vairs nebūtu nepieciešams stāvēt tirdziņos. Tomēr to joprojām darām, turklāt paši. Jo tikai šādi esam ieguvuši daudz svarīgas informācijas, piemēram, par iepakojuma ideālo izmēru katram produktam – miltiem 0,5 kg ir par mazu, 1 kg par lielu, bet 0,7 kg tieši laikā, jo tas saskan ar maizes cepšanas mašīnas kapacitāti.
Rupji malti milti varētu būt nedaudz smalkāki, jo tad labāk derētu cepumiem. Zaļie griķi ir forši, bet pieprasījums tomēr lielāks pēc zaļo griķu mannas, jo tā vieglāk pagatavot pirmo putru mazuļiem. Lūk, to mums nepateiktu neviena mārketinga izpētes kompānija. Un to nespētu precīzi nodot arī mūsu algoti pārdevēji.
Paturam prātā, ka jebkurš produkts noveco vai kļūst garlaicīgs gada laikā. Pat tad, ja esam radījuši unikālu produktu un tā virzība ir progresējoša, jau pēc pusgada, gada ir jāpaplašina piedāvājums.
Strādājot laukos un reizē arī ļoti degot par savu lietu, bieži aizmirstam par finanšu aprēķiniem. Tas sākotnēji šķiet sīkums, bet pēc kāda laika neglābjami noved pie divām lietām – vai nu strādāju daudz, bet pelņas nav vai tā ir maza, vai arī nevaru paplašināties, jo nevaru atļauties darbiniekus.
Visas tavas labākās idejas tiks nokopētas, turklāt brutāli. Kā reaģēt? Pirmkārt, jāuzsit sev uz pleca, jo, ja tev seko, tātad, atzīst par labu esam. Otrkārt, jāsaglabā sava pozīcija būt visiem pārējiem priekšā – labākam, kvalitatīvākam, skaļākam, radošākam. Un treškārt, bieži tas ir signāls, ka ir laiks iet tālāk, piemēram, savu mājaslapu iztulkojot arī angļu vai igauņu valodā.
Risku jeb force majeure apstākļu mazajā biznesā laukos ir ik uz soļa. Viens liels krusas mākonis augustā var aizslaucīt visus ieguldījumus, ienākumus un peļņu 15 minūšu laikā. Un nākamā iespēja kaut ko labot vai nopelnīt būs tikai pēc gada. Bet nevienu nevēlos nobiedēt. Gluži pretēji. Es teiktu, ka mazais bizness laukos ir skaists dzīvesveids, kas dod dubultu gandarījumu par padarīto un ļauj izbaudīt ik dienu to, kas pilsētā un biroja darbā bieži ir liegts, – saullēktus, saulrietus, pavasari un rudeni klātienē, nevis caur loga rūti.
Pandēmijas laiks ir licis mums dažu gadu laikā mainīties un augt strauji. Pirmkārt, pārorientējot tirdzniecības kanālus. Pielāgojoties jaunajai pircēju ieradumu maiņai – uz e-komercijas vidi. Esam arī veikuši optimizāciju procesos, atsakoties no nerentabliem produktiem kā audzēšanā, tā pārstrādē.
Arī no partneriem ar ļoti mazu preču apgrozījumu, jo to apkalpošana rada lielākus izdevumus nekā peļņu. Un, visticamāk, šajā attīstības fāzē arī paliksim, biznesa izaugsmi balstot uz papildu produktu vai virzienu ieviešanu, bet ne būtisku apjomu palielināšanu, jo arī mūsu resursi ir ierobežoti.
Mūsu vīzija ir turpināt saimniekot savā sētā, darot to apdomīgi un sekojot līdzi jaunākajām tendencēm un iespējām. Realizēt šīs jaunās iespējas kaislīgi, bet paturot prātā rentabilitātes formulu. Un galvenais – darīt lietas tā, lai pašiem patīk un ir prieks, jo tad ir arī lepnums par padarīto, un lepniem mums, latviešiem, ir jābūt.»
