• Seno grieķu un romiešu mīlulis — pastinaks

    Dārzs
    Ilze Klapere
    Ilze Klapere
    13. maijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kas par savādu nosaukumu, vai ne? Pas-ti-naks. Nē, nu, labi, arī pētersīlis ir tikpat smieklīgs – pētera sīlis! Abi smieklīgo vārdu brāļi nāk no vienas – čemurziežu – dzimtas, un, kaut gan šoreiz vairāk stāsts par pastinakiem, arī pētersīļu saknes pieminēsim, jo tiem ir daudz kopīgā. Konsultē Mārīte Gailīte, dārzeņkope.

    Jau senie grieķi un romieši pastinakus esot kārtīgi locījuši vēderos, un, ja pieņemam, ka grieķi un romieši uzskatāmi par diezgan gudriem ļaudīm, tā arī vajadzētu turpināt. Par laimi, tā arī notika. Eiropā pastinakus un pētersīļus audzē jau ļoti sen, tie cēlušies burvīgajā, siltajā un dāsnajā Vidusjūras reģionā, tāpat kā lielākā daļa citu čemurziežu dzimtas augu.

    Senos laikos mūsu zemē, kad kartupeļus cilvēki vēl nepazina, pastinaki baudīja cieņu un mīlestību, tāpat kā kāļi un rāceņi. Diezgan pamatoti var uzskatīt, ka kartupeļu ierašanās Eiropā pastinakus ir izspiedusi no pozīcijām, tomēr mūsdienās katrs mazdārziņa īpašnieks var šim garšā maigajam dārzenim atkal atdot zināmu godu.

    Atsgūstot zaudētās pozīcijas

    Pastinakus un arī pētersīļu saknes nebūt nevar dabūt katrā veikalā un tirgū – pētersīļu saknes sezonā vēl ir sadzenājamas visai droši, bet pastinakus gan drošāk meklēt lielveikalu dārzeņu plauktos, nevis tirgos. Pastinaki lielveikalos lielākoties nonāk no mūsu pašu zemnieku saimniecībām, bet reizēm var nopirkt arī no ārzemēm ievestos.

    Pastinaki diezgan lielā cieņā ir poļu tautas vidū, savukārt latviešiem jau vēsturiski un arī šodien tuvāki ir kāļi un kartupeļi.

    Kāpēc? Tam ir arī savs praktisks izskaidrojums, un viens no iemesliem ir pavisam prozaisks – kāļi un arī kartupeļi gluži vienkārši ir lielāki, vieglāk audzējami un vēlāk arī mizojami, bet pastinaki sākumā ir gluži tieviņi, un arī lapas nav ļoti pamanāmas, īpaši jau nezāļu pilnā laukā. Tie arī neaug tik ātri un nav tik ražīgi, toties nemēdz pāraugt, ir izturīgi un gana pieticīgi.

    Līdzīgi burkāniem un pētersīļiem

    Interesanti, ka seno romiešu laikos pastinaki un burkāni bija grūti atšķirami, jo tolaik burkāni nav bijuši vis oranži, bet gan tādi paši bālgani kā pastinaki vai arī viegli lillīgi. Mūsdienās pastinakus ar spilgti oranžajiem burkāniem sajaukt būs pagrūti, toties ar pētersīļu sakni gan tos itin mierīgi varētu samainīt vietām, jo abi ir ļoti līdzīgi, gaiši dzeltenīgā nokrāsā. Nāksies vien degustēt, jo garšas tomēr atšķiras – pastinaki ir saldāki un maigāki par pētersīļu saknēm.

    Izmēros saknes ir līdzīgas (burkāni ir slaidāki, pastinakiem un pētersīļiem augšdaļa pie lakstiem parasti ir krietni brangāka par galu), bet svarīgi, kā ritējusi audzēšana. Ja ar sēšanu viss izdevies labi, ja laikus izdevies apkarot nezāles, ja netrūkst mitruma un citu labumu, izaugs normāla lieluma saknes.

    Ja iecerēta tikai viena neliela dobīte, pastinakus var sēt ar domu, ka vēlāk paredzēta arī retināšana tāpat kā burkāniem.

    Mazu daudzumu augu jau varēs arī paretināt, bet tas nebūs patīkami lielākos apjomos – labāk piestrādāt pie centīgas sēšanas, lai augi jau sākotnēji nebūtu par biezu. Sējot lielākās platībās, ir vērts izmantot speciālo rokas sējamo mašīnu, jo pastinaku sēkliņas ir visai sīkas.

    Izturīgi dobē un pagrabā

    Pastinaki ir aukstumizturīgi augi – pavasarī tos bez bailēm no salnām var droši sēt vagās, savukārt rudenī vēlu novākt, pavisam mierīgi kādu mēnesi pēc kartupeļu talkas.

    Sēt pastinakus vislabāk tajā pašā laikā, kad pētersīļus un burkānus – aprīlī –, un pa tiešo dobēs, jo aukstuma pastinaki nebaidās. Tāpat kā burkānus, arī pastinakus labāk audzēt uz tā dēvētā vagu skausta – augstu uzraustā, uzrušinātā augsnē saknēm būs vieglāk augt, tikt pie mitruma un gaisa, savukārt cilvēkiem būs vieglāk tās novākt.

    Ja nav pagraba, pastinakus var uzglabāt ledusskapī, dārzeņu nodalījumā.

    Novākšana pastinakiem arī ir līdzīga kā burkāniem un pētersīļiem – izrauj no zemes, nolauž vai nogriež lakstus, neiegriežot pašā saknē. Iegriezumi ir nevēlami, ja saknes iecerēts saglabāt ilgāku laiku – pastinaki satur gana daudz cukura un cietes, kas savukārt pievilina dažādas baltās un pelēkās puves.

    Teorētiski vislabākie apstākļi glabāšanas laikā pastinakiem būtu 0 grādi, bet, tā kā tāds pagrabs ir retajam, var uzglabāt plus 4–6 grādos. Pastinakus var glabāt kopā ar pētersīļu saknēm un burkāniem.

    Kā apēst?

    • Svaigā veidā. Tā kā pastinaki pēc garšas līdzinās burkāniem, tos var nomizot un grauzt tāpat vai ierīvēt kādos salātos. Var pievienot arī dārzeņu kūrei sulu spiedē.
    • Biezeņos. Ieteicams visām jaunajām māmiņām, kas domā, ko vēl piedāvāt savam viengadniekam. Saldenā, maigā pastinaka garša ir kā radīta, lai labi iekļautos bērnu ēdienkartē.
    • Zupās un sautējumos. Kopā ar citām saknēm pastinaki papildinās bagātīgās rudens garšas. Īpaši labi garšo kopā ar burkāniem, kartupeļiem, pupiņām, arī ar sēnēm un gaļu.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē