Ogulāji – ne par daudz, ne par maz

Augļu un sakņu dārzs
Rasma Rudzāte
24. aprīlis, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ogulāju klāsts, kas pieejams Latvijā, nodrošina ogu ražu no vasaras sākuma līdz pat vēlam rudenim, visu šo laiku piedāvājot mums tieši no krūma plūktas ogas pilngatavībā. Protams, ja vien ogu dārzs ir pareizi saplānots un pārdomāti iekārtots. Konsultē Dr. agr. Valda Laugale, Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētniece.

«Ja grib svaigas ogas no vasaras sākuma līdz rudenim, jāizvēlas tādi ogulāji, kam ogas ienākas dažādos laikos,» iesaka Dr. agr. Valda Laugale. «Vienas no pirmajām ir zemenes. Lai pagarinātu to ražošanas laiku, jāstāda gan agrās, gan vidējās, gan vēlās šķirnes. Ir nopērkamas arī remontanto zemeņu šķirnes, kas zied un nogatavina ogas atkārtoti – līdz pat rudens salnām. Nedaudz agrāk par zemenēm ienākas ēdamie sausserži."

Jūlijā sāk gatavoties vasaras avenes. Pēc tam pakāpeniski ienākas jāņogas, ērkšķogas, upenes. Noēnotu vietu, kur nekas cits neaug, labi pacieš zelta jāņogas, kas nogatavojas, kad citi ogulāji beiguši ražot. Latvijā ir izveidota šo jāņogu šķirne ‘Laila’, kam ir lielas un garšīgas ogas. Vasaras nogalē ienākas kazenes un sāk gatavoties rudens avenes, kas ražo līdz salnām. Rudens pusē nobriest krūmcidonijas, ko parasti gatavo cukura sīrupā, un, ja sīrupā izmērcētas šķēlītes izžāvē, var iegūt veselīgas sukādes. Ļoti vērtīgas ogas ir irbenēm un smiltsērkšķiem. Ja ir paskāba augsne, var audzēt krūmmellenes un iekopt dobīti ar dzērvenēm.

Cik daudz stādīt, lai ģimeni nodrošinātu ar ogām

  • Zemenes –30–40 kvadrātmetru liela dobe.
  • Avenes un kazenes – apmēram 30–40 kvadrātmetru lielā platībā.
  • Sausserži – vismaz divi dažādu vienlaikus ziedošu šķirņu krūmi, lai tie savstarpēji apputeksnētos.
  • Irbenes un zelta jāņogas – arī katrai jāstāda vismaz divu šķirņu krūmi, lai varētu apputeksnēties.
  • Upenes – 2–3 krūmi.
  • Jāņogas un ērkšķogas – pa vienam krūmam vai arī, lai ogas būtu ilgāk, divu šķirņu krūmi – ar agru un vēlu ogu ienākšanās laiku. Ja iecerēts spiest jāņogu sulu, tad vajadzēs vairāk krūmu.
  • Krūmcidonijas – 2–3 krūmi.
  • Smiltsērkšķi – 2 krūmi, un noteikti vīrišķais un sievišķais, lai notiktu apputeksnēšanās.

Vietas izvēle

Zemeņu stādi vienā dobē augs 2–4 gadus, un tos var plānot augu sekā ar dārzeņiem. Pārējie ogulāji augs krietni ilgāk: avenes un kazenes 6–8 gadus, sausserži 15–25 gadus, jāņogas, upenes, ērkšķogas 8–10 gadus, bet, ja būs labi apstākļi un laba kopšana, vēl ilgāk. Lai ogu krūmi varētu netraucēti augt, to stādījumus parasti ierīko gar piemājas dārzu malām. Smiltsērkšķus noteikti vajadzētu stādīt dārza malā vai stūrī, jo to saknes un atvases ļoti izplešas uz sāniem. Šiem ogulājiem vajadzīga saulaina un vējiem pieejama vieta, jo tie ir vējapputes augi.

Ja stāda daudz ogulāju, to rindas ieteicams veidot ziemeļu–dienvidu virzienā, jo tad tiem ir labāks apgaismojums un ogas ienākas vienmērīgāk. Mazdārziņos, kur audzē pa dažiem ogulāju krūmiem, tas nav tik būtiski.

Kādā augsnē?

Visām ogulāju kultūrām vislabākā ir vidēji smaga, barības vielām bagāta augsne. Vieglākā, smilšainākā un sausākā augsnē labi augs jāņogas, ērkšķogas un smiltsērkšķi. Smagāka un mitrāka augsne nepieciešama upenēm, jo tām ir seklāka sakņu sistēma. Avenēm, kazenēm, sausseržiem patiks irdena, trūdvielām bagāta, vidēji smaga augsne. Vidēji smaga un vāji skāba augsne piemērota krūmcidonijām, bet skāba, trūdvielām bagāta augsne nepieciešama krūmmellenēm un lielogu dzērvenēm.

Augsnes īpašības jāņem vērā, ja ogulāju audzēšanā negrib ieguldīt papildu līdzekļus, jo jebkuras augsnes īpašības var uzlabot, to paskābinot vai sakaļķojot, bet tas prasīs gan naudu, gan darbu. Piemēram, zemes pleķītī, kur grib audzēt krūmmellenes vai dzērvenes, var iestrādāt skābu kūdru. Mulčēšanai var izmantot kūdru vai zāģskaidas. Ogu krūmus var laistīt ar paskābinātu ūdeni.

Zemeņu dobes plānošana

Zemenes ieteicams stādīt dobē, kur pirms tam auguši lapu salātiem, citi agrie dārzeņi un sīpolpuķes. Strīdīgs jautājums ir par vietu, kur auguši agrie kartupeļi, bet pieredze liecina, ka var stādīt – ja vien kartupeļiem nav bijis problēmu ar slimībām, arī zemenes aug labi.

Zemenes nevar stādīt tieši blakus vai tūlīt pēc avenēm, jo abām ir gan kopīgi kaitēkļi, gan slimības, kas no priekšauga var pāriet uz pēcaugu.

Vislabāk, ja dobes, kur paredzēts stādīt zemenes, vienu sezonu atstāj tukšas vai tajās audzē kādu zaļmēslojuma kultūru. Ļoti labas augsnes atveseļotājas ir samtenes un kliņģerītes. Var iesēt arī lupīnu, eļļas rutkus vai sinepes. Augiem ļauj augt līdz ziedēšanai, pēc tam ierok augsnē, kur tie sadalās un kļūst par labu mēslojumu. 

Zemenēm nepieciešama auglīga augsne, tāpēc zemē vēlams iestrādāt arī kompostu vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Ar putnu mēsliem gan jāuzmanās – tos labāk noraudzēt un izmantot, lai augus pabarotu, laistot ar šo mēslu šķīdumu.

Vidēji uz kvadrātmetru plāno 3–4 zemeņu krūmus. Ja zemenes iecerēts audzēt vienu vai divas sezonas, var stādīt 5 augus uz kvadrātmetru. Vēlamais attālums starp zemeņu ceriem ir 20–40 cm. Stādīšanas biezums atkarīgs no šķirnes – tās, kas veido lielu ceru, jāstāda retāk, bet tās, kam ceri mazāki, var stādīt blīvāk. Starp dobēm jāparedz 50–80 cm plats celiņš, lai būtu ērti ogulājus apkopt un novākt ražu.

Aveņu un kazeņu stādījumi

Avenēm un kazenēm, tāpat kā zemenēm, jāsagatavo barības vielām bagāta augsne, ko bagātina ar kompostu vai kūtsmēsliem. Šos ogulājus var audzēt kā atsevišķus krūmus vai veidot vienlaidu rindu. Vēlamā atstarpe starp stādiem ir 50 cm. Tā kā aveņu saknes ļoti izplešas uz sāniem, aveņu krūmiem vietu vajadzētu ieplānot dārza malā. Lai šo ogulāju saknes netraucētu citām kultūrām, tās var ierobežot, gar rindas malu zemē ierokot stingru plāksni. Tai jābūt ap 40 cm augstai, un plāksne jāierok 30–50 cm attālumā no auga. Līdzīga sakņu sistēma ir arī kazenēm, bet tās neveido tik daudz sakņu atvasu.

Kā sagatavot vietu krūmu ogulājiem

  • Krūmu ogulājiem jāsagatavo barības vielām bagāta augsne, tajā iestrādājot kompostu vai labi sadalījušos kūtsmēslus.
  • Jāņogu, ērkšķogu un upeņu krūmi jāstāda 1–1,5 m attālumā cits no cita. Sausserži – 1,5–2 m attālumā, irbenes – vēl retāk. Katram smiltsērkšķu stādam nepieciešami aptuveni 8 kvadrātmetri platības.
  • Vietā, kur paredzēts stādīt cidonijas, zemi paskābina, reizē ar barības vielām augsnē ierokot arī kūdru. Vēlamais atstatums starp krūmiem ir 0,75–1 m. 
  • Krūmmellenēm un lielogu dzērvenēm nepieciešama ar kompostu bagātināta un skāba augsne. Atstarpei starp krūmmelleņu krūmiem jābūt vienam metram. Savukārt dzērveņu stādījumi jāplāno ar aprēķinu, ka vienā kvadrātmetrā augs 7–10 viengadīgi vai divgadīgi stādi vai 5–6 trīsgadīgi stādi, kas jau sākuši ražot.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+